Novadu aprises nav akmenī iecirstas

2020. gada 26. jūnijs 07:37

Nepilns gads – tik daudz laika vajadzēja, lai ideja par jaunu administratīvi teritoriālo reformu ieņemtu konkrētas aprises. Teritorijas gan nav akmenī iecirstas, tā teikts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētajā Valsts prezidenta Egila Levita paziņojumā par reformas īstenošanu. 22. jūnijā viņš izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021. gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.
E. Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, taču viņš nolēma likumu izsludināt.

Kaut ko vēl var mainīt
E. Levits norāda: ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu. Īpaši viņš uzsver Varakļānu novadu, ko pretēji iepriekš Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemtajam Saeima nolēma iekļaut Rēzeknes novadā. “Ja Saeimas vairākuma trešā lasījuma lēmums par esošā Varakļānu novada turpmāko likteni, kas pieņemts pretēji izsvērtam un rūpīgi apspriestam atbildīgās komisijas atzinumam, vietējai kopienai Varakļānu novadā tomēr nav pieņemams, likumdevējam būtu jābūt gatavam šo jautājumu atkārtoti apspriest potenciālu likuma grozījumu ceļā,” skaidro Valsts prezidents.
Līdz 2021. gada 1. jūlijam vēl ir arī daudz darāmā, jo likums paredz vēlāku vairāku būtisku un administratīvi teritoriālās reformas sekmīgai īstenošanai nepieciešamu likumu pieņemšanu.
Latvijas pilsētas iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas statuss piešķirts Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
Valdība noteiks kārtību, kā reformas kontekstā līdz 2021. gada 1. decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi. Noteikts, ka līdzfinansējums tiks piešķirts kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Dienvidkurzemes novadā, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunizveidojamā Rēzeknes novadā, Ventspils valstspilsētas pašvaldībai kopā ar Ventspils novada pašvaldību, kā arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā.
Likumā ierakstīts, ka Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij ar tuvējo novadu būs jāveido kopīgas institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tas attieksies uz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldības sadarbību ar Ventspils novada pašvaldību.
No nākamā gada 1. jūlija pilsētas statusu piešķirs Koknesei un Iecavai, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022. gada 1. jūlija.
Tāpat noteikts, ka topošā Ropažu novada pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim būs jāapstiprina pašreizējā Garkalnes novada sadalīšanas plāns, to nosūtot izvērtēšanai topošā Ādažu novada pašvaldībai. Ropažu un Ādažu novada pašvaldībām pēc tam būs jālemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.

Novadi būs kontrastaini
Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā reformas mērķi samazināt pašvaldību skaitu skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norāda, ka salīdzinoši mazais pašvaldību izmērs samazina iespējas sniegt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, tostarp nodrošināt izglītību un sabiedrisko transportu. “Valdība ir ierosinājusi teritoriālo reformu ar mērķi ievērojami samazināt pašvaldību skaitu. Ir sagaidāms, ka tas sniegs efektīvākus ieguvumus un palīdzēs risināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām,” uzskata OECD.
Taču ne visiem ir tāds viedoklis – kaut gan reformas rezultātā atšķirības starp reģioniem mazinājušās, jauno novadu starta pozīcijas joprojām ir ļoti atšķirīgas un dažu pašvaldību pastāvēšana, no ekonomiskā viedokļa, nešķiet īsti racionāla, secināts “Luminor” bankas ekonomista Pētera Strautiņa pētījumā. “Jaunie novadi, kādi tie būs pēc reformas pabeigšanas, ir tiešām kontrastaini. Ja mēs skatāmies uz to, kāda ir šo novadu un arī pilsētu spēja pelnīt no preču un pakalpojumu pārdošanas pārējai pasaulei, tajā skaitā pārējai Latvijai, tad tā starpība ir ļoti liela un kontrasts ir vairāk nekā desmit reizes. Tas diapazons no labākā līdz sliktākajam būs padsmitos reižu,” uzskata P. Strautiņš.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Novadu aprises nav akmenī iecirstas

Kategorijas