“Poriņu” zemenes atrod bez reklāmas

2020. gada 26. jūnijs 07:00

2440

Grobiņas novada zemnieku saimniecībā “Poriņi” Cimermaņu ģimene zemeņu audzēšanu astoņu gadu garumā sauc par veiksmīgu nodarbošanos. Saimnieks Ojārs Cimermanis norāda, ka ieguldītais darbs atmaksājas un reklāma “Poriņu” zemenēm vairs nav nepieciešama – saimniecībā izlolotās ogas ir ar savu firmas zīmi un tās atrod gan zemeņu fani, gan tirgotāji paši.
Paralēli zemenēm norit arī darbība citās lauku saimniekošanas jomās – dzīvnieku turēšanā un viesu biznesā.

Siltumnīcu lolo, lauks – hobijs
Par zemeņu laiku saimniecībā O. Cimermanis sauc dienas no 1. maija līdz jūlija vidum, kad gan uz pusotra hektāra lauka, gan siltumnīcā ienākas ogas. Saimnieki ir uzticīgi divām šķirnēm – uz lauka aug tikai ‘Polka’, bet siltumnīcā ‘Sonāte’. Katra no tām, pēc saimnieka stāstītā, ir pateicīga augšanai savā vietā. “Viena padodas uz lauka, bet cita atkal nepadodas audzēšanai siltumnīcā.”
Var šķist, ka zemeņu audzēšana ir vienkārša nodarbe, taču tā nebūt nav. Zemenes prasa lielas rūpes, bet pats bizness – nopietnus ieguldījumus, lai nestu peļņu. O. Cimermanim pirms vairākiem gadiem piedāvāts būvēt tuneļveida siltumnīcas, taču nobaidījies no ieguldāmajām summām. Tādēļ iesākts zemenes audzēt uz lauka, pēcāk – krūmus stādīt plēvē.
Laika gaitā radusies iespēja uzbūvēt siltumnīcu, lai pagarinātu ražas novākšanas periodu. “Darbs ir visu gadu. Lauka zemenes man tagad ir hobijs, bet siltumnīcu es loloju,” skaidro audzētājs. Siltumnīca darbu atvieglo – gan laistīšanu, gan kopšanu, gan lasīšanu.
Siltumnīcā zemenes aug vanniņās, kam apakšpusē izurbti caurumi liekā laistīšanas ūdens novadīšanai. “Uz plauktiem un vanniņās audzējam tāpēc, ka pavasarī ir siltāks saknēm, laistīšana ir vieglāka.” Siltumnīcas laistīšanai aiziet tonna ūdens vienā vakarā. Bet par ūdens trūkumu sūdzēties nevarot. “Aka Ulmaņlaikā ir izrakta pareizi – piecu minūšu laikā iztērētais ūdens attek atpakaļ. Uz lauka zemeņu laistīšanai gan mēdz trūkt ūdens, taču no saimniecības dziļurbuma to nedrīkstu lauka laistīšanai izmantot, jo ūdens ir auksts. Uz zemenēm ir tiešie saules stari – tām vajag siltāku ūdeni.”

No salnām vairs nebaidās
Saimnieks teic, ka siltumnīcas un lauka zemenēm var pamanīt atšķirības: “Uz lauka ogas ir vairāk saldas, jo uz tām darbojas tiešie saules stari, siltumnīcā nav tik liela saules staru intensitāte. Tikai pašā sezonas sākumā tās pašas šķirnes zemenes siltumnīcā ir skābākas. Vēlāk, kad saule silda intensīvāk, siltumnīcu zemenes kļūst saldākas.”
Zemeņu audzēšanā daudz zināšanu tiek gūts, mācoties no kļūdām. “Kādreiz trīcēju par katru salnu, tagad priecājos – jo vairāk salnas nokodīs, jo mazāk ogu būs, bet lielākas. Salnas nokož ziedus, un zemeņu krūmam nav tik daudz spēka jāpatērē ogām. Nebūs desmit ogas, būs trīs – bet masīvākas,” pieredzē dalās audzētājs. Saimnieks izmanto katru izdevību, lai apmeklētu kursus vai seminārus zemeņu audzētājiem. “Katrā uzzinu kādu jaunu knifu.” Pārsvarā tās ir mācības tepat apkārtnē, jo ārvalstu piedāvājumu nevarot atļauties, kā arī saimniecību nedrīkstot atstāt ilgāk par pusi dienas.

Par ogu īstumu nejautā
Vienā dienā tirgošanai tiek nolasīta puse siltumnīcas, otra puse paliek nākamajai dienai. Tirdzniecībai pusi ogu no lauka ievāc vakarā, otru daļu – no rīta. “Tad ir krāsa un aromāts!”
“Poriņu” zemenes tiek tirgotas saimniecības piebraucamā ceļa galā. Garām ved gana intensīvas satiksmes asfaltēts ceļš, un zemenes tiek izpirktas ātri vien. “Ceļmalā tirgojot, neviens nav prasījis, vai tās nav poļu vai grieķu ogas,” viņš piebilst. 15–20 kilogrami rīta cēlienā aizejot ātri. Bijis pieprasījums arī pēc 100 kilogramiem uzreiz. “Zemenēm ir tirgus cenas. Ja klienti sāk pukstēt – palaižam zemāku. Nav ko turēties pie konkrētas cenas.”
Zemeņu lasīšanā un tirgošanā iesaistīta visa ģimene. Uz lauka lasīšanā aktīvi strādājot mazmeita ar savām draudzenēm. “Darba roku pietrūkst visu laiku, bet, kad pats padari, zini, ko un kā esi izdarījis. Kad kāds dara manā vietā, tad redzu, kā būtu gribējis darīt pats. Tādēļ cenšamies daudz darīt tikai paši.”
Grobiņas novadā audzētās zemenes pamanījis arī veikalu tīkls “Top!”. “Viņi paši mūs atrada un uzrunāja. Atbrauca, izrādīju saimniecību. Saprata, ka tiešām vietējais, pašu audzēts produkts.”
“Poriņu” zemenes atrodas arī biedrības “Grobiņas spēkavots” gardumu klāstā. Pēcpusdienā un vakarā lasītās ogas klienti saņem saimniecībā uz vietas. “Cilvēki brauc uz Ventspili vai Rīgu ciemos un jautā – vai var dabūt ciemakukulim ogas? Ko citu labāku aizvedīs kā vietējo preci?”
O. Cimermanis piezīmē, ka uz lauka vairākus gadus aicināti arī pašlasītāji – tāda iespēja ir tad, kad zemeņu sezona tuvojas noslēgumam. Pārsvarā brauc ģimenes ar bērniem, kuri ogas lasa pašu patēriņam – ēst svaigas vai konservēt ziemai. Paši lasot, klienti izbauda procesu un zemenes var iegādāties par zemāku cenu.

Novērtē mieru un klusumu
O. Cimermanis uzsver, ka tirdzniecībā visi tirgošanās un realizācijas veidi ir labi: “Galvenais, ka iet šeptes.” Agrāk braukājis ar auto, kas aplīmēts ar reklāmu par zemeņu piegādi. “Tas labi nostrādāja, tagad ogām vairs reklāmu nevajag. Tagad mēs ar mašīnu popularizējam viesu biznesu.” Ar to ģimene nodarbojas vairāk nekā desmit gadus. “Zemeņu laikā mājas ceļgalā ir uzraksts par zemenēm, bet ziemas sezonā – par pirti.”
Saimnieks gan piebilst, ka apmēram pusgadu viesu bizness bija apstājies pandēmijas dēļ, taču tagad rosība ir atsākusies un atpūtas nams, kas var uzņemt līdz 30 cilvēku, vasarā solās būt pietiekami noslogots. “Neizejam uz plašu reklamēšanos. Pieprasījums – cik ir, tik ir.” Viesi novērtējot to, ka blakus pilsētai iespējams baudīt mieru un klusumu pavisam netraucēti.
Saimniecībā tiek turētas arī 50 vistas, kuru sadētās olas divas reizes nedēļā iegādājas pārpircēji un tālāk realizē “Lauku sētā”.
Par gana plašo piedāvājums O. Cimermanis saka: “Kaut kā jākustas ir. Ja kāds bizness pavelk mīnusā, tad cits paceļ uz augšu.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Poriņu” zemenes atrod bez reklāmas

Kategorijas