Spītējot lietum, nododas pirkšanas un pārdošanas priekam

2020. gada 26. jūnijs 07:37

2406

Spītējot lietum, nododas pirkšanas un pārdošanas priekam

Pirmssvētku tirdziņi ierasti bijusi iecienīta tirgotāju un pircēju tikšanās vieta, kur vieni var atrādīt un piedāvāt iegādāties pašu gatavoto, bet otri – to novērtēt un iegūt savā īpašumā. Daudz šādu tirdziņu šogad notika, sagaidot Līgo un Jāņu svētkus. Viens no tiem 20. jūnijā norisinājās Grobiņā un, tā kā starts tam tika dots pulksten sešos vakarā, tika nodēvēts par Vakara tirgu.

Laikapstākļi dara savu
Lai gan sestdienas diena priecēja ar siltiem un saulainiem laikapstākļiem, tieši pirms tirgus sākuma Lejaskurzemi sasniedza negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgu lietu un daļai tirgotāju un pircēju liedza pilnībā izbaudīt vajadzīgo atmosfēru.
Grobiņas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore atzīst, ka Vakara tirgum bija pieteikušies ap 30 tirgotāju, bet lietus dēļ daļa atteikusies. Bijis iecerēts, ka tirdzniecības vietas Lielajā ielā būs izvietotas līdz pat veikalam “Top!” un tiks piedāvāta liela produktu daudzveidība, taču laikapstākļi darījuši savi. “Ļoti žēl,” atzīst K. Pastore. Arī pircēju, kā novēroja “Kursas Laiks” , bija mazāk, nekā ierasts šādos tirdziņos redzēt, tomēr tukšām rokām no atnākušajiem prom devās vien retais, kas liecina – gribētāji pie kārotā tomēr tika.
Tirgotāji Mirdza un Gunārs Granovski, kuri pārdošanai piedāvā pašu gatavotus dārza instrumentus, uznākot spēcīgajām lietavām, steidza radīto slēpt zem plēves un likt atpakaļ mašīnā, lai tos neliedētu un neliedētos arī paši, stāvot zem klajas debess.
Bēdīgi par to, ka tirgošanās nav sanākusi, kā cerēts, gan Granovski nebija. Rīta pusē pabijuši tirdziņā Vaiņodē, kur novērots – iedzīvotājus pirmssvētku laikā visvairāk interesē tieši pārtikas produktu iegāde. Mazāka ir vēlme iegādāties amatnieku darinājumus. “Šis laiks nav izdevīgs priekš mums, bet tas ar' nekas,” smaidot secina M. Granovska. Viņa atklāj, ka savu svētku galdu nevar iedomāties bez siera un ziediem vāzē. Skaisti esot arī tad, ja Līgām un Jāņiem galvās rotājas vainagi.

Vietējie atbalsta vietējos
Grobiņniece Benita, kura dzīvo netālu no pilskalna, aplūkot tirgus piedāvājumu dodas, bruņojusies ar lietussargu, tāpēc laikapstākļi viņas ieceri neizjauc. Sieviete atzīst, ka preču klāsts šķiet gana labs un atrast ko sev tīkamu var ikviens, “ja tik ir gribēšana”. Pati tikusi pie smaržīgām dāvanām – iegādājusies skaistas ziepes.
Taujāta, bez kā nevar iztikt kārtīgs svētku galds Jāņos, viņa atklāj, ka noteikti galdā liekams ķimeņu siers, kas pašai ļoti garšo. Tāpat svētki nav iedomājami bez pīrāgiem, gardas plātsmaizes.
Ar skaistiem rožu stādiem un iekarināmajiem puķu podiem tirgojās Santa Tunne. “Te uz vietas noteikti ir jāpiedalās – citādāk nemaz nevar. Vietējiem jāiepriecina vietējie.” Grobiņniece atzīst, ka viņu laikapstākļi nav nobiedējuši un no tirdzniecības atturējuši, tomēr redzams, ka pircējus gan.
“Nekāda vaina,” par tirgū redzēto saka grobiņnieces Ilze un Liene Zundmanes. Vēl gan visu nav paspēts apskatīt, un I. Zundmane cer, ka izdosies tikt arī pie kārotā – kūpinātas zivs. Tirgu nolemts apmeklēt tīri intereses pēc – šoreiz konkrētu plānu par pirkumiem nav bijis, vienīgi vēlme atbalstīt savējos un apskatīt, kas tiek piedāvāts. “Laiks varēja būt labāks, bet citādi nekāda vaina,” par valdošo atmosfēru saka grobiņnieces. I. Zundmane spriež, ka labāku laikapstākļu gadījumā tirgus noteikti pulcētu gan vairāk tirgotāju, gan apmeklētāju. Grobiņnieces, vaicātas, kas noteikti būtu jāliek uz svētku galda, teic: “Siers, alus, rupjmaize, kvass.” Tomēr atzīst – par visu svarīgākā ir svētku noskaņa. Un to veido kopābūšana, Jāņu ugunskuri un Līgo dziesmu dziedāšana.

Mēro ceļu no Alsungas
Pašas ceptu maizi un sklandraušus tirgus apmeklētājiem iegādāties piedāvā Jautrīte Danenberga-Damberga no Alsungas. Viņa atzīst, ka ceļš uz Grobiņu tiek mērots ikreiz, kad šeit noris kāds tirdziņš, jo “man patīk Grobiņā”. Tirgotāja neslēpj: “Esam noilgojušies pēc tirdziņiem.” Viņa vērtē, ka apmeklētāju plūsma noteikti būtu lielāka, ja ne pēkšņi uznākušais lietus, taču, par spīti tam, valda prieks par iespēju tirgoties un tikties ar cilvēkiem pirmssvētku laikā. “Cilvēki vairs nebaidās cits no cita, tā ka viss notiek. Sajūtas pozitīvas,” par pasākumu pēc aizritējušā ārkārtējās situācijas laika saka alsundzniece. Vaicāta, bez kā, viņasprāt, nav iedomājams svētku galds, J. Danenberga-Damberga atbild: “Siers un šašliks.”
Liepāju tirdziņā pārstāv amata meistares Skaidrīte Vasiļeviča, Sanita Balode un Sanita Zandere no Liepājas Amatnieku biedrības. Viņas piedāvā tikt gan pie skaistām dzintara rotām, gan ādas izstrādājumiem, gan tautiskiem brunčiem un dekoratīviem vainagiem. Meistares vērtē, ka laikapstākļi nav spējuši sabojāt viņu omu un vēlmi tirgoties. Tāpat ceļu uz Grobiņu mudinājusi mērot cilvēku pieaugošā interese par amatnieku darinājumiem. “Interese ir, par velti neesam atbraukušas.” tirgošanos Prieks esot arī par satikšanos ar citiem tirgotājiem un pircējiem aci pret aci, kas kādu laiku nebija iespējama.
No Liepājas ieradusies arī Dina Žvagiņa, kura pārstāv uzņēmumu “Art Soapworks”, dodot iespēju tirgus apmeklētājiem sarūpēt skaistas un smaržīgas dāvanas sev un mīļajiem. Plašā piedāvājumā ir dažādu formu un aromātu ziepes, tostarp Jāņu siera formā, kas šajā laikā pircējiem ir īpašā cieņā. “Noilgojušies bijām pēc tirdziņiem kā tādiem. Tādēļ neteicām “nē” arī Grobiņai, kaut gan bijām arī Liepājā divas dienas,” pamato D. Žvagiņa. Cilvēku interesi par tirdziņiem šajā pirmssvētku laikā viņa vērtē ar pluszīmi.

Iespēju tirgoties netrūkst
Jānis un Linda Elsberģi no Rolavas, uznākot lietum, nolemj savu stendu Vakara tirgū tomēr neuzstādīt, bet pastāsta, ka pirmssvētku laikā ieplānojuši būt pat vairākos tirdziņos. 19. datumā savu produkciju jau piedāvājuši Liepājā, Rožu laukuma tirdziņā. Atsaucību tajā Elsberģi vērtē kā labu: “Faktiski pirmais tirdziņš pēc ārkārtējās situācijas laika, tad jau dabīgi, ka cilvēkiem gribas kaut kur staigāt un kaut kas notiek.” Pāris atklāj, ka 21. jūnijā iecerēts tirgoties Durbē, bet dienu pirms Līgo svētkiem – Kuldīgā, kur dosies līdz ar citiem vietējiem mājražotājiem, pārstāvot biedrību “Grobiņas spēkavots”.
Atbildot uz jautājumu, kam būtu jābūt uz Līgo svētku galda, L. Elsberģe, saka: “Nu noteikti, ka maize, siers, pīrādziņi, alus, medus.” J. Elsberģis piebilst, ka nu jau par neatņemamu svētku sastāvdaļu kļuvusi arī šašlika ēšana. Taču Elsberģi iesaka ikvienam izmēģināt kādu gardu recepti, eksperimentējot ar garšām: “Siers ar medu ir ļoti, ļoti garšīgs. Vislabāk cietie, pasāļie sieri ar medu – ļoti forši!”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Spītējot lietum, nododas pirkšanas un pārdošanas priekam

Kategorijas