Magoņu krāšņuma pilnbrieds

2020. gada 26. jūnijs 07:37

Par populāru fotografēšanās tradīciju kļuvusi pozēšana pļavās, kur lielā vairumā zied krāšņas puķes. Pavasarī bildēšanās drudzis sākas ar iešanu koši dzeltenajos rapša laukos, bet noslēdzas rudenī viļņojošā labībā.

Pieskaņojas ziedēšanai
Pirms vairāk nekā desmit gadiem par īstu tūrisma magnētu kļuva magoņu lauks Tukuma apkaimē, kur nepļautā pļavā bija savairojušās savvaļas magones, veidojot tik krāšņu fonu kā glezna. Kurzemnieki un citu kultūrvēsturisko novadu iedzīvotāji burtiski skrēja uz spilgto pļavu, lai iemūžinātu sevi skaistās fotosesijās, un nereti cilvēki magoņu ziedēšanas laikā pat iekārtoja kāzu un citu svinību datumus. Jo citur nekur šāds ugunīgs sārtums nebija manīts.
Sociālajos tīklos pēdējās nedēļas var pamanīt fotomirkļus margrietiņās, kumelītēs, rudzupuķēs, sarkano un balto āboliņu pļavās. Iespējams, balstoties uz tendencēm, ka cilvēkiem patīk dabiskās lietas, foni un akcenti, zāļu sēklu tirgotāji piedāvā pļavu ziedu sēklu maisījumus, ko ļaudis sēj savās puķu dobēs vai atjauno pļavas.

Dīgtspēja – līdz 50 gadiem
Lejaskurzemē savvaļas magones līdz šim varēja manīt ziedam paretam, pārsvarā dzelzceļa līniju tuvumā. Taču novērojumi liecina, ka magones arī mūspusē diezgan izplatījušās, īpaši vietās, kur notikuši dziļāki rakšanas darbi, grāvju vai vaļņu veidošana. Pastāv uzskats, ka, veicot šādus darbus, zemes virskārtā nonāk to augu sēklas, kurām izdzīvošanas spējas mērāmas vairākos desmitos un simtos gadu. Kā novēroja “Kursas Laiks”, magones vairumā saziedējušas pārsvarā vietās, kur veikti teritorijas sakopšanas darbi.
Taču visas krāšņās puķes, ko mēs fotografējam un iemūžinām, lauksaimniekiem skaitās nezāles. Rudzupuķu sēklu dīgtspēja augsnē saglabājas no trīs līdz desmit gadiem, magonēm – līdz 50 gadiem, turklāt tās var sākt dīgt tikai nelielā – dažu centimetru – dziļumā. Var gadīties, ka arī mūsu apkaimē kādreiz ziedējušas un nākotnē ziedēs un ainavas krāšņos ugunīgo ziedu pļavas.
Kumelītes savu dīgšanas spēju, atrodoties augsnē, spēj saglabāt četrus līdz sešus gadus, savukārt tīruma zvēre jeb tautā saukta pērkonene, kas krāsas ziņā līdzīga rapsim, var sākt dīgt apstrādātos laukos arī pēc 60 gadiem. Par netīkamāko nezāli laukos un dobēs – usni – jāzina fakts, ka tās sēklas var saglabāt dīgtspēju augsnē ilgāk par pieciem gadiem, bet pēc nogatavošanās tikai trīs procenti sēklu ir dīgtspējīgas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Magoņu krāšņuma pilnbrieds

Kategorijas