Dārzus apdraud kailgliemeži

2020. gada 2. jūlijs 07:21

114

Pagājušajā gadā pēc iedzīvotāju sniegtajām ziņām Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) apstiprinājusi 13 jaunas invazīvā un ēdelīgā Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) atradnes, kas liecina, ka šis nevēlamais viesis Latvijas dabā izplatās ļoti strauji, informē DAP komunikācijas speciāliste Maija Rēna.
Pirmo reizi šī suga, kas apdraud dabiskos biotopus, laukaugus, kā arī mājdzīvnieku veselību, Latvijā reģistrēta 2009. gadā, bet 11 gadu laikā tā atklāta vismaz 60 vietās visā valstī, galvenokārt Rīgas apkārtnē un Zemgalē. Šovasar ziņas par nelūgto viesi atskan arī no Grobiņas, Aizputes un citām Kurzemes vietām. Vairāku Aizputes ielu privātmāju saimnieki pat vērsušies novada domē ar sūdzībām par kailgliemežu izplatību. Tie konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus dārzu īpašniekiem.

Par apetīti nesūdzas
Visticamāk Spānijas kailgliemeži konkrētā vietā nokļuvuši cilvēku darbības rezultātā – tie ievesti ar augiem, kompostu, augsni, kur varēja būt gan pieaugušie īpatņi, gan olas. Spānijas kailgliemeži pašu spēkiem parasti neizplatās.
Gliemeži ir 7–15 cm gari, sarkanbrūni, brūni vai dzeltenīgi, tie apgrauž augu lapas, lapu vidusdaļā izgrauž neregulārus robus un iegarenus caurumus. Jo gliemezis aug lielāks, jo lielāka ir viņa apetīte. Bojā tauriņziežus, kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus u.c. Sevišķi kaitīgi gliemeži ir mitrā laikā, jo nepārtrauc ēst arī dienā.
Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā un, savairojoties lielā skaitā, var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus.
Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd.
Speciālisti norāda, ka Spānijas kailgliemezis var pārnēsāt baktērijas un ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas apdraud suņu dzimtas dzīvniekus. Zaļbarības piesārņojums ar gliemežiem var palielināt mājlopu risku saslimt ar botulismu, ko ierosina baktērijas, kuras dzīvo augsnē un var nonākt kontaktā ar gliemežiem.

Piedzirda ar alu
Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt. Uzvelc biezus gumijas cimdus, savāc ložņas stikla burkā un aizskrūvē vāku vai savāc tos plastmasas maisā un aizsien to ciet! Galvenokārt gliemji vairojas no augusta līdz septembrim, tāpēc ir īpaši svarīgi tos savākt, pirms tie sāk dēt oliņas.
DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Santa Rutkovska vērš uzmanību, ka patlaban, gaisa temperatūrai paaugstinoties, gliemeži kļūst aktīvāki un intensīvi sāk baroties. Tie barojas un strauji aug līdz vasaras otrajai pusei, jo īsā periodā ir jāsasniedz dzimumbriedums un jāatstāj pēc iespējas vairāk pēcnācēju.
Tāpat jāiznīcina gliemežu olas, kas dārzā atrodamas zem dēļiem, malkas un citiem priekšmetiem. Dabiskos biotopos kailgliemežu izplatības un skaita ierobežošana ir praktiski neiespējama. Arī dārzā pilnībā iznīcināt Spānijas kailgliemezi nav iespējams, ja tas ir savairojies un izplatījies blakus esošajās teritorijās. Eksperti iesaka: Spānijas kailgliemeža apkarošana un skaita ierobežošana jāveic visā tā atradnē un visiem zemes/dārzu īpašniekiem kopā.
Spānijas kailgliemežus var arī iznīcināt, pāršķeļot ar lāpstu vai kādu citu asu priekšmetu vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Gliemežu skaitu var ierobežot, izmantojot speciālus paštaisītus vai rūpnieciski izgatavotus slazdus, kuros to pievilināšanai izmanto ēsmu – parasti alu. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietota pievilinātājviela, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barība, kombinētā lopbarība.
Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – % vara sulfāta vai 10% vārāmā sāls šķīdums.

Talkā nāk granulas
Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapskata atkārtoti.
Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā vai septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī.
Pret kailgliemežiem un mīkstgliemežiem var lietot “Ferramol” granulas, kas satur darbīgo vielu – dzelzs fosfātu, kas sastopams dabā. Līdz ar to, nonākot augsnē, dzelzs fosfāts pārveidojas par augu barības vielām dzelzi un fosfātu. Pēc ēsmas granulu norīšanas gliemeži neizdala nekādas gļotas un aizlien uz savām slēpšanās vietām, kur tie mirst. Granulas ir ļoti izturīgas pret lietu – lietains un mitrs laiks to efektivitāti neietekmē. Gliemežiem vislabāk garšo mitras un piebriedušas granulas. Ja laiks ir sauss, vēlams granulas aplaistīt. Granulas drīkst samitrināt vairākkārt.
“Ferramol” granulas ir efektīvas pret milzu kailgliemezi, raibo mīkstgliemezi, tīruma kailgliemezi un Spānijas kailgliemezi. Deva – pieci grami uz kvadrātmetru. Maksimālais apstrāžu skaits sezonā – četras.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dārzus apdraud kailgliemeži

Kategorijas