Tēma, kuru skaļi neapspriež

2020. gada 2. jūlijs 07:21

169

Zarnu parazīti jeb helminti ir viena no tēmām, par ko sabiedrībā skaļi nemēdz runāt. Pārsvarā cilvēki riebumā novēršas, kolīdz izdzird ko par spalīšiem vai cērmēm. Taču tā ir aktuāla problēma, jo statistika rāda, ka ceturtā daļa planētas iedzīvotāju katru gadu mirst no infekciju un dažādu parazītu izraisītām slimībām.
Tārpu, kam patīk dzīvot cilvēka organismā, ir ļoti daudz, taču mūsu platuma grādos izplatītākie ir spalīši un cērmes, stāsta ģimenes ārste Vija Stepanova. Lai tie attīstītos, paiet noteikts laiks. Tāpēc jautājums par zarnu trakta parazītiem visvairāk aktualizējas uz rudens pusi, kad burkānu vai ābolu apēd uzreiz no sava dārza, ne kārtīgi noslaukot, ne nomazgājot. “Lielveikalu āboli ir tik dezinficēti, ar ķīmiju pilni, ka šaubos, vai no tiem var dabūt tārpus,” uzskata daktere, uzsverot, ka viss teiktais ir viņas viedoklis, nevis medicīniskās vadlīnijas.
“Parasti cilvēki visvairāk baidās inficēties no suņiem, kaķiem. Taču ar suņa mēli, siekalām tos nevar nodot. Tas var notikt, ja aiztiek dupsi. Turklāt tie, kam ir mājdzīvnieki, apmeklē veterinārārstu, kas iesaka prettārpu preparātus,” saka V. Stepanova. “Man pašai ir suņi un kaķi, neesmu nekad redzējusi, ka viņiem būtu tārpi.”

Visbiežāk – lauku bērniem
Zarnu parazīti augsnē visbiežāk nonāk pavasarī līdz ar dabisko mēslojumu. Līdz dzīvotspējai cilvēku organismā tiem laukā, dārza augsnē, jāpavada inkubācijas periods. Tas aptuveni sakrīt ar jaunās ražas ienākšanos. Visvairāk problēma attiecas tieši uz lauku cilvēkiem, sevišķi bērniem, kuri skrienot apēd, ko ierauga.
Tālāk cērmes oliņa nonāk zarnās, kur izšķiļas mazs kāpuriņš. No turienes tas iekļūst asinsvados, vēlāk – aknās, plaušās un bronhos. “Un tad cilvēkam rodas krekšķis. Ja kunkuļus, kas nonāk mutes dobumā, nespļauj ārā, bet norij, tie nonāk atkal kuņģī un attīstās cērme,” skaidro V. Stepanova. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc parazīti visbiežāk iemājo bērnu organismā. Pieaugušie tomēr parasti krēpas izspļauj. “Bet kur esat redzējuši bērnu, kas pēc klepus spļaudās?”
Spalīši savukārt pēc noteikta attīstības posma var būt smilšu kastē, uz rotaļlietām, baseinos. Ja nemazgātas rokas iebāž mutē, tie nonāk organismā.
Vēl gana bieži sastopamas ir lamblijas. Ar šo parazītu iespējams inficēties peldoties – ja nejauši gadās iedzert dīķa ūdeni. Lamblijām patīk uzturēties zarnās un kuņģī.

Pazīmes – nervozitāte un zili riņķi
Par to, ka organismā nonākuši zarnu parazīti, var liecināt izsitumi uz ādas, nieze, apetītes zudums, slikta dūša, vemšana, caureja, krišanās svarā, kā arī uzvedības traucējumi. Kad organisms saņem kārtējo toksīnu devu, tas skar smadzenes, un cilvēks kļūst ātri aizkaitināms, nervozs.
Tāpat par zarnu parazītiem var liecināt tas, ka cilvēks naktī griež zobus, spārdās, rausta kājas. Tāpat zili riņķi zem acīm var būt ne tikai mazasinības pazīme, bet gan pazīme, ka organismā atrodas parazīti.
Agrāk bērniem pirms skolas un bērnudārza apmeklēšanas katru gadu septembrī vajadzēja nodot gan asins, gan fēču analīzes. Tagad šādas prasības vairs nav. Daktere skaidro, ka tam īsti nav nozīmes, jo dokumentus bieži vien kārto mēnesi iepriekš. Ja tobrīd parazītu nav, septembrī tie jau var būt.
“Ja bērns kasa dupsi, tā ir droša pazīme, ka viņam ir spalīši – vienu centimetru gari, balti tārpiņi. Kaka nemaz nav jāpēta,” V. Stepanova saka.

Zāles bez iemesla nevajag
Ja bērnam konstatēti spalīši, prettārpu zāles jālieto visai ģimenei. Viņš var būt bijis pieaugušo gultā, mamma, klājot gultu, roku pēc tam pielikusi pie mutes… Savukārt cērmju gadījumā medikamenti nepieciešami tikai tam ģimenes loceklim, kuram tās konstatētas.
Profilaksei pret zarnu parazītiem daļa speciālistu iesaka vismaz divas reizes gadā visai ģimenei lietot preparātus, kas satur tādas aktīvās vielas kā mebendazolu, pirantelu. Tie nogalina gan spalīšus, gan cērmes. Kursu iesaka atkārtot pēc divām nedēļām. V. Stepanova šāda veida profilaksei nepiekrīt. Pirmkārt, jebkurš medikaments maksā naudu, otrkārt, dot zāles bez iemesla nevajag. “Pētījumi rāda, ka cilvēka organismā dzīvo trīs līdz četri kilogrami svešu iemītnieku. Mutē, acīs, skropstās, zarnu traktā, uz ādas atrodas vīrusi, baktērijas, sēnītes un tā tālāk. No tā izvairīties nav iespējams. Bet visus taču neindējam ar ķīmiskām vielām!” viņa rosina aizdomāties. Medikamentus nepieciešams lietot tikai tad, ja tie savairojušies par daudz un traucē dzīvot, apdraud veselību un labsajūtu.
Piemēram, ja dzīvot traucē zarnu parazīti, cilvēks kļūst nervozs, kas var izraisīt citas kaites. Piemēram, nervozitātes dēļ paaugstinās asinsspiediens, rodas kuņģa darbības traucējumi, attīstās kuņģa čūla. “Viss gan dabā, gan mūsu organismā ir cieši saistīts: gremošanas sistēma ar nervu sistēmu, endokrīno sistēmu, kas savukārt ietekmē vielmaiņu,” norāda daktere. Tāpēc, viņasprāt, nevar ārstēt tikai vienu simptomu – pēc noteiktiem algoritmiem, analīžu un citu mērījumu rezultātiem. Uz cilvēku jāskatās kopumā. “Visu nevar redzēt tikai laboratoriskās analīzēs. Ar pacientu ir jāparunā, jāpavēro ādas stāvoklis, vai kustina pirkstus, urbina degunu,” viņa saka.
Medikamentu vietā profilaksei labāk uzturā iekļaut pārtikas produktus, kas parazītiem nepatīk. To vidū ir dažādas garšvielas, kā kanēlis, ingvers, pipari, krustnagliņas, arī ķiploki, ķirbju sēklas. “Ar ķiplokiem maziem bērniem jāuzmanās, jo var būt kairinoši zarnu traktam,” piebilst V. Stepanova. Pārējie burkānu salātus ar ķiploku var ēst tā, ka šņarkst. Ķirbju sēklas ēdamas gan tāpat, gan apcepot kopā ar cukuru un kanēli, gan pievienojot salātiem, berot uz sviestmaizēm vai iemaisot biezpienā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tēma, kuru skaļi neapspriež

Kategorijas