Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mīļajā bardakā rod prieku sirdij un izkopj pieredzi

LIENE ANDERSONE

2020. gada 2. jūlijs 07:21

2145
Mīļajā bardakā rod prieku sirdij un izkopj pieredzi

Nīcas novada dārzniece Sintija Pickēna-Kupše, lai arī metusi mieru uzņēmējdarbībai puķu audzēšanā, tomēr ar savu nodarbošanos un sirdslietu reizē turpina priecēt sevi un apkārtējos, eksperimentējot ar augiem savā plašajā dārzā un siltumnīcā, piebilstot, ka meklē virzienu, kā turpināt savu dārznieces misiju.

Papildina mantojumu
“Ārsts saka “nē”, bet sirds teic “jā”,” skaidro Sintija, uzsvērdama, ka darbošanās ar augiem, puķēm un košumkrūmiem ir viņas joma, kuru zina vislabāk. “Gribu turpināt, bet visam jāpieiet saudzīgi. Daudz kas sanāk, gribu audzēt, bet jāizdomā, kādā virzienā strādāt.” Tādēļ Sintija, kurai ikdienā ir sievas un mammas pienākumi, ar vīra atbalstu sākusi eksperimentēt, par savu radošo vidi izvēloties savas ģimenes mājas siltumnīcas un apkārtni. Platības, kurās jāsaimnieko un jāizpaužas, ir lielas un plašas.
Māju “Rogas”, kuras ģimene ieguvusi īpašumā, iepriekšējā saimniece arī bijusi ar ķērienu dārzniecībā un eksperimentiem dārzā – mantojumā palikuši daudzi ekskluzīvi augi, koki un krūmi – Sintija tos turpina kopt, lolot un apčubināt, kā arī kolekcijai pievieno arvien jaunus augus.
Dārzā aug aktinīdijas jeb Latvijas kivi. “Iesākumā nevarējām saprast, kas vakaros tik skaisti un saldi smaržo. Tad secinājām, ka tā ir aktinīdija.” Tai ir balti ziedi, savukārt lapas izskatās tā, it kā kāds tās būtu pārkrāsojis ar otu baltas, veidodams raibu rakstu. Pie mājas logiem aug ginka koks, kuram ir īpatnējas formas lapas. Sētsvidū ar veco laiku pīpēm līdzīgiem ziediem uzziedējis pīpju koks, kurš savijies ar blakus augošo ķirsi. “Lielākās lapas bērni var izmantot kā lietussargus,” piezīmē Sintija, stāstīdama par interesanto vīteņkrūmu.
Viņa piepildījusi arī kādu sen lolotu sapni par zīda koku savā dārzā. Reti kuram izdodas uzminēt – daudzi šādu krūmu redz un par tādu dzird pirmo reizi. Tam ogas ir kā kazenēm.
“Iepriekšējos gadus mana vēlme un eksperiments bija godži ogas – bija milzu raža, taču tās aizņem daudz vietas un pārvedu uz savām otrajām mājām pie mammas.” Savukārt no valriekstu kokiem pagājušajā rudenī ievāktas divas ķerras ražas.
Šogad nācies pārstādīt krūmmelleņu vagas, jo iepriekšējo stādījumu burtiski iznīcinājušas maijvaboles. “Zem saknēm atradām tik daudz kāpuru! Dabūjām zemi pilnībā pārstrādāt. Cerams, ka nekas tāds vairs neatkārtosies.”

No lilijām jāsargā kaķi
Daudz eksperimentu un atklājumu sniedz darbošanās siltumnīcā. “Siltumnīcā man valda tāds bardaks un bohēma, ka jebkurš cits dārznieks vai audzētājs saķertu galvu, bet man tā patīk. Tas ir mans mīļais bardaks,” rādīdama savu radošo izpausmju realizācijas vietu, stāsta Sintija.
Pirmās siltumnīcā iestādītas rozes. Šopavasar tās jau vienreiz paspējušas uzziedēt. “Šai bija simts ziedu! Skats bija fantastisks!” Tagad ziedēšanai ir jau otrais piegājiens, tikai tas vairs nav tik intensīvs kā pirmais, kad rožu ziedus varēja pat dāvināt.
Lielu uzmanību piesaista lielziedu dzeltenās lilijas. Krāšņo un karalisko ziedu lielākais mīnuss nav vien drēbju sasmērēšana. No lilijām īpaši tiek sargāti kaķi, un Kupšu ģimene ikvienam iesaka ņemt vērā padomu. “Kaķi nedrīkst iet pie lilijām, jo to ziedputekšņi viņiem ir nāvējoši. Ja ir atvēries jauns zieds, dzīvnieks no tā jāsargā. Ja kaķim uzbirst ziedputekšņi vai viņš iegraužas lilijā, tas var beigties ar dzīvnieka nāvi. Tā pagājušogad zaudēju kaķi. Iesākumā nevarējām saprast, kas notika. Pirmais jautājums, kad aizvedu pie vetārsta uz klīniku: vai mums mājās nav lilijas?” pieredzē dalās dārzniece, steidzot izraut no ziediem putekšņlapas.

Aromātu buķete
Sintijas viesi, kuriem tiek izrādīta dārznieces pasaule un kuriem patīk dažādi aromāti, siltumnīcā sajutīs veselu smaržu buķeti. Dārzniece var palepoties, ka pašai izdevies izaudzēt eikaliptu. Pērn paprovējusi aromātisko citroneikaliptu, šogad tas nav izdevies, toties sanācis parastais eikalipts. “Fenomenāla tēja – ideāls pretklepus līdzeklis. Viena lapiņa pirtī ūdenī – visa pirts smaržo.” Viņa atklāj, ka daudzus augus ievāc un audzē tieši to vērtīgo īpašību un pielietojuma dēļ – ģimene paciņu tējas nelieto jau gadiem.
Lielāko daļu siltumnīcas aizņem dilles. Sintija izveidojusi vadziņas, kuras sauc par savām diļļu alejām. “Liels bija mans atklājums, kad pie manis ieradās kāda ziedu salona īpašniece, kura teica – dod man dilles, tās superīgi izskatās ziedu pušķos!” Tāpat siltumnīcā aug vairāku šķirņu piparmētras. “Te ir ananasu, greipfrūtu, košļeņu, zemeņu, ābolu, parastā piparmētra. Katra no tām un viena no otras ir pilnīgi atšķirīgas!” uzsver dārzniece.
Siltumnīcas vidū pilniem ziediem zied burkāns. Kad tas izziedēs, tiks ievāktas pašu audzētas sēklas. “Vienu gadu nepaspēju novākt burkānus. Nākamajā gadā tie izauga un uzziedēja. Tagad es katru gadu atstāju pa kādam, lai uzzied. No viena burkāna var ievākt fenomenāli daudz sēklu. Turklāt ļoti labi dīgst. Gadījās gan arī pa kādam lopbarības burkānam.”

Svarīgs – bišu tuvums
“Man vajag dažādus augus,” rādīdama dobes un pļavas visapkārt mājai, piebilst Sintija. Puķu lauciņā aug gan parastās zilās rudzupuķes, gan tumši violetos toņos, kādas ir redzētas retāk. Ir arī lavandu krūmi. Starp īrisiem, kuri tūlīt noziedēs, aug ķirbis un kabacis.
Savukārt tuvu savam dārzam Sintija tur dabisko pļavu. “Tajā aug kumelītes, to dēļ neļāvu nopļaut. Šo pļavu turu bišu dēļ, jo esmu liela dabas mīļotāja. Savukārt tad, kad pļavu nopļauj, taisu siena kaudzes, kas bērniem sagādā lielu prieku. Labāka prieka terapija nevar būt!”
Savukārt sētā nopļautajā zālienā atstāti baltā āboliņa aplīši – lai arī te būtu vieta, kur bitēm uzturēties. Sintija piebilst, ka zāliens ir jāpļauj, lai pašiem nepaliktu slapjas kājas un neslīdētu, kā arī lai dārzā neuzturētos kukaiņi, kas sagādā neērtības, piemēram, odi.