Citādais tūrisms 2020. gadā

2020. gada 3. jūlijs 20:55

120

Vairāk nekā jebkad Eiropas Savienības (ES) valstīs šogad tiek runāts par iekšzemes tūrismu. “Covid-19” pandēmija Eiropas tūrisma nozari skārusi gana smagi. Gan katrā valstī atsevišķi, gan ES kopumā tiek meklēti mehānismi, kā situāciju uzlabot.

Nozīmīga nozare
Baltijas valstis, lai arī saņēmušas pamatīgu triecienu tūrisma jomai, nav no vairāk cietušajām. Piemēram, vienas no ES iecienītākajiem galamērķiem Spānijas valdība nesen prezentēja palīdzības programmu vairāk nekā 4,2 miljardu eiro apmērā, kas paredzēta valstij svarīgajam tūrisma sektoram, kuru smagi skārusi koronavīrusa pandēmija. Lielākā daļa līdzekļu no jaunās programmas paredzēta, lai segtu aizdevumu garantijas nozarei, nodrošinātu hipotekāro maksājumu atlikšanu un aviokompānijām samazinātu lidostu nodokļus. Spānija ir pasaulē otrs lielākais tūrisma galamērķis aiz Francijas, un pērn valsti apmeklēja 84 miljoni ciemiņu.
Savukārt Itālijas valdība publiskojusi informāciju par jauno “brīvdienu pabalstu” programmu, kurā zemu ienākumu mājsaimniecības saņems līdz 500 eiro atpūtas iespējām iekšzemē, tādējādi sniedzot atbalstu tūrismam.
Kopumā ES šī nozare tās tiešajā izpratnē (tradicionālie ceļojumu un tūrisma pakalpojumu sniedzēji) aptver 2,3 miljonus uzņēmumu, galvenokārt mazos un vidējos, nodarbinot aptuveni 12,3 miljonus cilvēku. 2014. gadā katrs desmitais nefinanšu nozares uzņēmums bija tūrisma uzņēmums, liecina Eiropas Parlamenta dati. Ceļojumu un tūrisma tiešais ieguldījums ES iekšzemes kopproduktā 2018. gadā bija 3,9 procenti, kas nozīmē, ka tajā bija nodarbināts 5,1 procents no kopējā darbaspēka (tas atbilst apmēram 11,9 miljoniem darbavietu). Ja ņem vērā ciešo saikni ar citām ekonomikas nozarēm, tūrisma devums ir vēl lielāks (10,3 procenti no IKP un gandrīz 11,7 procenti no kopējā darbavietu skaita, kas atbilst 27,3 miljoniem strādājošo).

Meklē risinājumus
Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kurš pārstāv Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, atzīst: “Atbalsta piešķiršana un risinājumu meklēšana, lai reanimētu tūrisma nozari ir viens no aktuālajiem jautājumiem daudzās Eiropas Savienības valstīs.” Viņš uzskaita vairāk cietušās valstis, minot Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Franciju. “Protams, tiek meklēti risinājumi Eiropas Savienības mērogā, bet arī katra valsts atsevišķi cenšas atrast paņēmienus, kā palīdzēt nozarei,” piebilst A.Ameriks.
Viņš stāsta, ka valstu paņēmieni ir visdažādākie, piemēram, Grieķijā tūristi tiek aktīvi aicināti atsākt ceļošanu pie viņiem, solot arī atmaksāt ārstēšanu, ja gadījumā, viesojoties Grieķijā, tie saslimtu. “Protams, tūristu lēmumu, vai doties ceļojumā, ietekmē gan katras valsts politika šajā jomā, gan pašu cilvēku piesardzība “Covid-19” pandēmijas dēļ,” atzīst A.Ameriks.
Arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs (“Attīstībai/Par!”, “Renew Europe”) secina: ““Covid-19” pandēmijas dēļ tūrisma nozare ir ievērojami cietusi globālā mērogā. Lai gan pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšana ir ļāvusi uzņēmumiem gūt nelielu atelpu, tomēr tie ceļošanas apjomi, pie kuriem bijām pieraduši pirms krīzes, diez vai atgriezīsies. Vismaz ne tuvākā gada laikā.”
Viņš īpaši pievērš uzmanību Itālijas rīcībai, kas, reaģējot uz strauji sarukušo ārvalstu viesu skaitu, jūnija vidū saviem pilsoņiem ar zemākiem ienākumiem ļāva pieteikties tā sauktajam “Holiday Bonus” jeb “brīvdienu prēmijai”. Pēc I.Ījaba stāstītā, pašreizējie novērojumi liecina, ka ieguvēji no šī atbalsta esot gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, jo atgriežas tūrisma infrastruktūras noslodze, mazāk turīgā sabiedrības daļa var atļauties atvaļinājumu, turklāt valsts ekonomikā kopumā aug apgrozījums. “Protams, šobrīd ir grūti vērtēt šīs “brīvdienu prēmijas” efektivitāti ilgtermiņā, ņemot vērā arī to, ka joprojām nevaram precīzi prognozēt, cik ilgi globālā mērogā turpināsies pandēmija. Latvijas kontekstā mums ir jāapzinās, ka tūrismam un ar to saistītajiem pakalpojumiem būs jāpielāgojas jaunai realitātei. Līdzīgi kā pašlaik lidostās, arī citās ar ceļošanu saistītās vietās būs lielāks pieprasījums pēc augstākiem drošības standartiem un pasākumiem, kas uzņēmējiem noteikti prasīs arī lielākus izdevumus. Tieši tāpēc, kamēr mēs Latvijā vēl tikai gaidām atgriežamies ierastās ārvalstu tūristu plūsmas, arī mums jādomā par vietējā tūrisma atbalstīšanu un veicināšanu,” atzīst I. Ījabs.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Citādais tūrisms 2020. gadā

Kategorijas