Rekurzeme.lv ARHĪVS

Smags pārbaudījums nozarei

ZANE GVOZDE

2020. gada 3. jūlijs 21:42

242
Smags pārbaudījums nozarei

“Situācija ir smaga. Ne tikai mums, bet visām koncertzālēm kopumā, jo mums nav pieejams neviens no šībrīža atbalsta mehānismiem,” atzīst koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
Gada laikā “Lielajā dzintarā” ierasti notiek ap 250 pasākumu. “Mums jānopelna nedaudz vairāk par 40% no mūsu kopējiem izdevumiem,” skaidro T. Tomsons.

Ne tikai pašvaldības rūpe
Kultūras ministrija koncertzāli iekļāvusi nozares atbalsta plānā, taču ar apdraudējumu šajā ziņā nākoties saskarties Finanšu ministrijas dēļ, kura pārstāv uzskatu, ka reģionālo koncertzāļu atbalsts atkarīgs no vietējām pašvaldībām. Kā norāda T. Tomsons, jau sākotnēji, valstī veidojot reģionālo un nacionālo koncertzāļu tīklu, pretendēt uz Eiropas finansējuma saņemšanu varēts vien tad, ja uz to pieteicās pašvaldības. Tādējādi iegūtais statuss – pašvaldības kapitālsabiedrība – izriet no Eiropas projekta un esošajā situācijā “spēlē negatīvā aspektā”. T. Tomsons gan atgādina, ka “Lielais dzintars” neapkalpo tikai konkrēto pašvaldību, bet gan teritoriju 100 kilometru rādiusā ap to.
Koncertzāle “Lielais dzintars” ir viena no tām kultūras iestādēm, kas savu darbību pamazām atjauno. Apmeklētājiem tiek piedāvāta izstāžu apskate, nedēļas nogalēs atkal pieejamas ekskursijas. Tāpat koncertzāle bija viena no pirmajām, kas klausītājiem piedāvāja baudīt tiešsaistes koncertus no tukšas skatītāju zāles. Pirmais klātienes koncerts, kuru bija iespēja baudīt 20 skatītājiem zālē, pierādījis, ka cilvēki ir noilgojušies pēc klātbūtnes, pēc tikšanās ar māksliniekiem, pēc īpašās atmosfēras, kas valda kultūras norises vietās.
Ņemot vērā valdības noteiktās prasības, kas paredz publiskās vietās vienam cilvēkam garantēt 4 kvadrātmetru platību, “Lielais dzintars”, kura skatītāju zāle ir vairāk nekā 1000 kvadrātmetru liela, vienlaikus varētu uzņemt pat 250 kultūras baudītāju. Tā kā koncertzāle veidota vairākos līmeņos ar atsevišķiem balkoniem, šis skaits varētu būt vēl lielāks. T. Tomsons spriež, ka viens no nozīmīgiem soļiem kultūras iestāžu atbalstā būtu valdības iedziļināšanās pasākumu norišu vietu kubatūrā un vietu skaitā, kas ļautu vienlaikus uzņemt krietni lielāku skaitu apmeklētāju, nekā noteikts šobrīd.

Sagriež dzīvi kājām gaisā
“Es esmu šausmīgi nikns. Te ir tā: balts – melns, mīl – nemīl, mīla un naids. Tāds ir šis laiks,” savu redzējumu pauž Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Ārkārtējā situācija teātra dzīvi sagriezusi kājām gaisā – atceltas izrādes, nenotikušas pirmizrādes, iekavēti mēģinājumi.
H. Laukšteins lēš, ka šajā sezonā teātris naudas izteiksmē saviem skatītājiem palicis parādā vairāk nekā 80 tūkstošus eiro. Kad ārkārtējais stāvoklis beigsies, teātrim būs jāplāno, kā skatītājiem nodrošināt nenotikušās izrādes vai atgriezt naudu par iegādātajām biļetēm.
Joprojām nav skaidrs, kad un kā teātra darbu būs iespējams atsākt, kad uz izrādēm atkal būs iespēja pulcināt pilnas skatītāju zāles. Nav skaidrības arī par atbalstu no valsts puses.
Daļa Latvijas teātru paziņojuši par izmaiņām štatā. Liepājas teātris šādu soli spert negrasās, jo laika gaitā izveidots spēcīgs aktieru kolektīvs, kurā pārstāvētas visas paaudzes. Tāpat turpinās jaunā aktieru kursa sagatavošana.
Tās kultūras norises, kas šobrīd tiek piedāvātas patērētājiem, H. Laukšteins pielīdzina mārketinga surogātam, norādot, ka tas ir tālu no kultūras, mākslas un radošuma.
Potenciālo iespēju teātra izrādes spēlēt nelielam skatītāju skaitam jeb pustukšai zālei, ievērojot noteikto distancēšanos, direktors uzskata par aplamu. “Mute ar izsistiem zobiem,” viņš salīdzina.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.