Muzeja cienīga kolekcija

2020. gada 9. jūlijs 07:00

1757

Piedāvā apskatīt vairāk nekā 200 šujmašīnas un iepazīt to vēsturi
Vaiņodnieks Juris pēdējo mēnešu laikā ieguvis īpašu atpazīstamību un popularitāti kāda ļoti interesanta iemesla dēļ. Viņa īpašumā ir vairāk nekā 200 dažādu laiku un ražotāju šujmašīnas, kuru kolekcija veidota vairāku gadu garumā. Nu, iekārtojot telpu tās izrādīšanai, viesos tiek aicināti interesenti, kuri vēlas redzēt dažādos eksemplārus un klausīties aizraujošajos stāstos par šujmašīnu vēsturi, ko, būdams īsts entuziasts, Juris izzinājis, savas intereses vadīts.

Ar mehāniķa tvērienu
Juris skaidro, ka aizsākums šujmašīnu kolekcijas veidošanai nācis it kā pavisam nejauši. Pašam bijusi vajadzība šūt, tādēļ meklējis pēc palīdzīga rīka šai nodarbei. Tas iegūts īpašumā no kāda vīra, viņam šujmašīna neizmantota gulējusi šķūnītī. “Par šujmašīnām man nekādas saprašanas līdz tam nebija,” smaidot atzīst Juris.
Lai šujmašīnu savestu darba kārtībā, talkā pieaicināts meistars, kurš darbu paveicis godam un ierādījis arī, kā tā darbojas. Pēc tam interese par šo procesu radusies pašam. “Sāku tās ārdīt ārā, pētīt mehāniku, kā tas viss darbojas. Kad to sapratu, tad arī tas viss panesās.” Juris pēc profesijas ir mehāniķis, mehānika ir viņa sirdslieta. Kad nopietnāk pieķēries šujmašīnu remontam, ieguvis klientus tuvākā un tālākā apkārtnē.
Iepazīstot un izpētot dažādu firmu šujmašīnas un to modeļus, interese radusies arī par to vēsturi. Daudz laika veltīts, pētot pieejamo informāciju internetā un izzinot, kurā gadā, kurā valstī tapusi šujmašīna, kāda ir tās specifika u.c. Juris zina stāstīt, ka katrai šujmašīnai piešķirts savs burts, kas uz tās redzams un pēc kura, izpētot katalogus, iespējams uzzināt, kur tā tapusi, kad un cik eksemplāros.
Tāpat katra rūpnīca savām šujmašīnām veidojusi īpašus dekālus jeb uzrakstus vai zīmējumus, kas kalpojuši par atpazīšanas zīmēm. Juris atklāj, ka Skotijā savulaik iecienīti bijuši dekāli, kuros atainota sfinksa. Šajās zināšanās nu kolekcionārs var dalīties ar ikvienu kolekcijas apskatnieku. Tādējādi papildus interesantajam apskates procesam par pievienoto vērtību kļūst aizraujošais un informatīvais stāstījums.

Kājas pievāc, galvu izmet
Daļa kolekcijā esošo šujmašīnu vaiņodnieka īpašumā nonākusi no Vaiņodes lūžņu uzpirkšanas punkta. Tajā strādā paziņa, kurš, pamanot kādu labu un vērtīgu eksemplāru, tūlīt dod ziņu. “Viņš man ir daudz visādu labu mantu dabūjis,” pateicīgs ir Juris. Šajā sakarā kārtējo reizi savu patiesumu apliecina dažādi interpretētais teiciens, kas skan apmēram šādi: kas vienam lūznis, citam – dārgums.
Lielu daļu šujmašīnu Juris pārpircis, daļu cilvēki atdevuši arī par baltu velti. “Principā es pa visu Latviju meklēju. Daudz ir tepat uz vietas, bet daudzas nākušas no Rīgas,” viņš raksturo ieguves procesu un atklāj, ka liels pieprasījums tirgū ir pēc šujmašīnu kājām, no kā bieži top dizaina galdi. Tādējādi daudz seno šujmašīnu pilnā komplektācijā iegūt vairs nav iespējams. Kā skaidro kolekcionārs, oriģināli senākās šujmašīnas sastāv no galda jeb kājām un galvas – noņemamās daļas, kur ievietota pati mašīna. Cilvēkiem bieži vien nevajadzīgas palikušas tieši galvas, kurām īsta pielietojuma vairs nerod.
Kolekcijā aplūkojamās šujmašīnas pārstāv ļoti dažādus laikus, senākā no tām ir pat divus gadsimtus veca – saglabājusies no 19. gadsimta. Šujmašīnas, kas nonāk īpašumā, Juris paša spēkiem cenšas atjaunot un remontēt, lai tās būtu ejošas. Nepieciešamās detaļas iegūst no kāda rīdzinieka, kura tēvs savulaik nodarbojies ar šujmašīnu remontu un kura krājumos bijis daudz dažādu detaļu. “Es no viņa sapirkos, tāpēc man ir daudz daļu, kam atvēlēts speciāls skapītis. Ja kādreiz kaut ko vajag, tad ņemu un remontēju.”
Kā secinājis Juris, kvalitātes ziņā labas ir teju visu ražotāju šujmašīnas līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem, it īpaši senāku laiku. “Vecām mašīnām visur ir caurumiņi, kur var patīrīt, saeļļot, un viss ir kārtībā. Jaunajām mašīnām nekā nav – tās ir aizskrūvētas, viss plastmasā iekšā. Kādu brīdi šuj un pēc laika brauc uz darbnīcu – meistars ārda ārā, tīra, eļļo, dod atpakaļ. Vecajām mašīnām mājas apstākļos visu pats vari izdarīt.” Visbiežāk šujmašīnas nākušas no Vācijas, tur bijis visvairāk to ražotāju, taču kolekcijā skatāmi arī krievu, poļu, somu u.c. valstu ražojumi.

Vecam jauns nepiedien
Projekts, kā savu šujmašīnu kolekciju dēvē Juris, vēl ir salīdzinoši jauns. Vien pagājušogad šīm vajadzībām izbetonēta un pielāgota ēka ģimenes īpašumā. Lai to pienācīgi sakoptu un iekārtotu, nepieciešami pamatīgi līdzekļi. “Finansējuma nekāda jau nav, viss tikai uz paša entuziasmu,” teic vaiņodnieks.
Tomēr cilvēki, kuri pie Jura jau viesojušies un kolekciju aplūkojuši, norādījuši, ka vietai nepiedienētu moderns eiroremonts. Savu domu viņi pamatojot: “Ja šujmašīnas vecas, telpai arī jābūt vecai.” Un tāda tā nudien ir – celta 1953. gadā, kad te mituši krievu tehniķi. “Te bija briesmīgs grausts. Es te katru gadu cīnos, tīru ārā.”
Vēlme šujmašīnas apvienot, izstādīt un atrādīt plašākai publikai radusies pēc tam, kad īpašumā nonācis jau krietns to skaits, kas licis sarosīties un ļaut cilvēkiem iepazīt interesanto tapšanas vēsturi. “Sakarā ar novada attīstību, tūrismu cilvēki brauc, tādēļ izveidoju šo vietu tādu, lai var braukt un skatīties, labprāt parādu, izstāstu,” skaidro vaiņodnieks.
Uzņemt plašāku interesentu loku viņš sācis vien pirms mēneša, bet jau iepriekš kolekciju paspējuši aplūkot vaiņodnieku viesi no dažādām vietām, tajā skaitā – Anglijas, Austrālijas, Amerikas. Vēloties parādīt atbraucējiem ko interesantu un zinot, ka te ir bagātīga kolekcija, vietējie lūguši izlīdzēt, un Juris piekritis.
Tagad viesos brauc lielākas un mazākas grupas. Ja apmeklētāju vidū gadās kādreizējās šūšanas aroda meistares, viņām kolekcijas aplūkošana izrādās viens no īpašākajiem dienas notikumiem. Jo vienuviet iespējams aplūkot ļoti daudz un dažādu krāsu, modeļu un izmēru šujmašīnas. Nu kolekcija ieguvusi jau tādus apmērus, ka visiem eksponātiem sāk aptrūkties vietas. “Varbūt jābūvē klāt, jāiet tālāk. Vīzijas ir visādas,” neslēpj Juris.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Muzeja cienīga kolekcija

Kategorijas