Aizputes vēstures līkloči skatāmi modernā ekspozīcijā

2020. gada 16. jūlijs 07:00

1568

Aizputes vēstures līkloči skatāmi modernā ekspozīcijā

Šā gada sākumā pēc trīs gadu darba tika atklāta Aizputes novadpētniecības muzeja modernizētā ekspozīcija “Aizputes vēsture gadsimtu griežos”. Ietilpināt pilsētas vēstures stāstu septiņu gadsimtu garumā tik mazā – 26 kvadrātmetru – telpā bijis “gandrīz vai neiespējamā misija”, atzīst muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Darbs trīs gadu garumā
Lai gan ekspozīcija ir modernizēta, J. Berga to uzskata par pilnībā jaunu, jo iepriekšējās ekspozīcijas vēstījums bijis novecojis gan morāli, gan fiziski, tādēļ veltīts pamatīgs darbs trīs gadu garumā, lai par Aizputes vēsturi vēstītu gan saturiski, gan vizuāli interesantā ekspozīcijā.
Ekspozīcijas izveidi atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF). 2017. gadā Aizputes novadpētniecības muzejs no VKKF saņēmis finansējumu satura koncepcijas izstrādei 1500 eiro apmērā. Bijis jānolemj – ko būtu svarīgi ekspozīcijā atainot. Vēsturiskajai izpētei piesaistīts vēsturnieks Agris Dzenis, kurš tad arī veica satura koncepcijas izstrādi. Jau nākamajā gadā finansējuma saņemšanai J. Berga rakstījusi projektu mākslinieciskās un dizaina koncepcijas izstrādes atbalstam. To paveicis mākslinieks no Rīgas – Jānis Zvirgzds-Zvirgzdiņš. Viņa darbam VKKF atvēlējis 3000 eiro.
Savukārt trešais projekts 2019. gadā rakstīts ar mērķi saņemt finansējumu telpu remontam un trūkstošās daļas sagādei. No VKKF saņemti 15 tūkstoši eiro, kam papildus trūkstošos līdzekļus teju 4000 eiro apmērā piešķīrusi pašvaldība. J. Berga atzīst, ka spēja piesaistīt līdzekļus, startējot dažādos projektos, dod muzejam papildu iespējas un ļauj augt. “Prieks par katru projektu. Ar tiem virzām idejas uz priekšu.”
Ekspozīcija iekārtota pagājušajā gadā, darbu paveicot biedrībai no Kuldīgas “Zelta kadri”, kuru pārstāvēja Krista Karlsone un Ilze Riekstiņa. Plašākai publikai darba rezultāts jeb modernizētā ekspozīcija tika atrādīta atklāšanas dienā šī gada janvāra izskaņā. Ekspozīcijas izveidi J. Berga salīdzina ar sapņa piepildījumu.

Daudzslāņains vēstījums
Ekspozīcija atklāj pilsētas vēstures līkločus septiņu gadsimtu garumā – no 13. gadsimta līdz mūsdienām. “Atzīmēti svarīgākie notikumi, pozicionējot Aizputes pārvaldi,” skaidro J. Berga. Stāsts par Aizputi tiek vēstīts, primāri atspoguļojot konkrētā laika Aizputes pārvaldes sistēmu un tai pretstatot cilvēku – parasto ikdienu. Viņu dzīves gājums cauri laikiem atainots īpaši interesantā veidā. Koka figūriņas tālaika cilvēku veidolā izvietotas uz īpaši ekspozīcijai radītas Aizputes ielas, kas cauri ekspozīcijai vijas augšup lejup, tādējādi norādot uz konkrētā laika posma spozmi vai postu Aizputē.
Papildus faktoloģiskajai informācijai un vizuāli nostrādātajam ielas un iedzīvotāju portretējumam skatāmi arī vēsturiskie, arheoloģiskie materiāli. Tie ir taustāmie muzejiskie priekšmeti, kas raksturo konkrēto laiku.
Izveidot ekspozīciju un papildināt to ar vērtīgiem artefaktiem muzejam palīdzējis gan Ventspils, gan Kuldīgas muzejs. Tā kā Aizputes novadpētniecības muzeja rīcībā nav bijuši eksponāti, kas vēstītu par laika posmu no 13. līdz 16. gadsimtam, abi muzeji nākuši talkā un deponējuma veidā nodevuši aizputnieku rīcībā savos krājumos esošos materiālus.
Ekspozīcijai atvēlētās telpas vidū novietotais pamatīgais galds, pēc J. Bergas teiktā, paredzēts muzejpedagoģiskās programmas īstenošanai. Proti, ar laiku cerēts, ka, balstoties uz ekspozīcijas bāzes, varētu notikt izvērstāka darbošanās un vēstures izzināšana, kuras galvenā mērķauditorija būtu jaunākā paaudze – dažāda vecuma skolēni. Par to, lai ekspozīcija būtu pieejama un interesanta visdažādākajiem apmeklētājiem, gādāts, izstrādājot ceļvežus vairākās valodās. J. Berga skaidro: “Ekspozīcija pieejama arī svešvalodās. Mums ir ceļveži vācu, angļu, krievu un, protams, latviešu valodā.”

Atgūst zaudēto
Viens no zīmīgākajiem priekšmetiem, kas aplūkojams ekspozīcijā, ir Aizputes pilsētas naudas lāde. Stāsts par to varētu būt viens no potenciālajiem virzieniem muzejpedagoģiskajā programmā skolēniem. Naudas lādi varēts atvērt, vien klātesot visiem pieciem rātes vīriem, kuriem katram bija sava atslēga, zina stāstīt J. Berga. Vērtīgo eksponātu Aizputes novadpētniecības muzejs savulaik atguvis atpakaļ no Kuldīgas muzeja – lāde, tāpat kā amata ķēdes un Aizputes zīmogi ilgus gadus glabāti tur. “Tad, kad Aizputes muzeju slēdza, vērtīgākās lietas pārņēma Ventspils un Kuldīgas muzeji. Tāpēc mēs tagad turpinām šo sadraudzību.” J. Berga atzīst, ka Kuldīgas muzejs Aizputes muzeja krājuma vienības atgriezis muzeja rīcībā pavisam, nevis kā deponējumu. “Mans priekšgājējs šīs lietas ar asarām acīs, kad muzeju 50. gados slēdza, deva prom. Bet es ar prieka asarām tās saņēmu atpakaļ,” sajūtas raksturo muzeja vadītāja.
Arī Ventspils muzejs izrādījis lielu pretimnākšanu, dāsni ļaujot izvēlēties ekspozīcijai nepieciešamos arheoloģiskos artefaktus. Ventspils muzeja direktora vietnieks Armands Vijups J. Bergai ļāvis izvēlēties jebko no piedāvājumā esošā. Tajā mirklī aizputniece samulsusi, jo cerējusi vien uz dažiem eksponātiem. “Es domāju – man ir Ziemassvētki. Tā sajūta bija fantastiska! Tāpat bija arī Kuldīgā, kur viss, kas viņiem ir, tika likts uz galda un rādīts,” eksponātu meklējumus atminas muzeja vadītāja. No piedāvājuma tika izvēlēti tādi priekšmeti, kuriem ir zināma atsauce, stāsts: “Lai tas nav atrauts no vēstījuma.” Priekšmetus izstādīšanai, kas pārstāvētu pēcāko laika posmu, it īpaši, sākot no 19. gadsimta, Aizputes muzejam nebija problēmu sagādāt, jo krājumā šis periods ir labi pārstāvēts.

Veic pamatīgu atlasi
Plānojot ekspozīcijas izkārtojumu, tapis skaidrs, ka materiālu un eksponātu ir daudz vairāk, nekā nelielajā telpā ir iespējams izlikt. Daudz ko no ekspozīcijai paredzētā nācās atgriezt atpakaļ krājumā. “Tad, kad tas kļūst nepārskatāms, ekspozīcija nevis iegūst, bet tikai zaudē,” pārliecināta J. Berga. Atlases process nebūt nav bijis viegls, bet, balstoties uz vīziju par vēstījumu, to kopā ar biedrības “Zelta kadri” pārstāvēm izdevās īstenot. Visai ekspozīcijai cauri vijas galvenais motīvs – Aizpute kā administratīvais centrs laikmetu griežos. Ekspozīciju noslēdz zīmīgs jautājums – kā Aizpute un aizputnieki dzīvos turpmāk? Tas sasaucas ar 2021. gadā gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kas atkal mainīs Aizputes pārvaldes sistēmu. Kā tā ietekmēs Aizputes un aizputnieku ikdienu – to rādīs laiks.
J. Berga pastāsta, ka papildus materiālu atlasei bijis rūpīgi jādomā par aprakstošo informāciju. Arī to nācis krietni vien īsināt, lai atklātu vēstījuma esenci un tajā pašā laikā nezaudētu būtiskāko. Tekstu īsināšana prasījusi milzīgu darbu: “Ar trīs piegājieniem tika īsināts.” Muzeja vadītājai šī bijusi pirmā pieredze, strādājot ar tik apjomīgiem tekstiem, mēģinot tos pielāgot konkrētās ekspozīcijas un stāsta idejai. Tekstam pievienojot arī zīmīgas, pēc vēsturiskiem paraugiem veidotas detaļas, kā arī papildinot ar restaurētajiem artefaktiem, radusies telpiskuma sajūta. Acīgākie ekspozīcijas vērotāji noteikti pamanīs arī kādu zīmīgu simbolu, kas caurvij Aizputes iedzīvotājiem veltīto ielu. Laiku pa laikam ielas garumā blakus cilvēku koka figūriņām parādās cūkas figūra. Un tā katrā laika posmā atšķiras pēc sava izmēra. Kā atklāj J. Berga – cūka simbolizē aizputnieku labklājību. “Saka: ja cilvēkiem iet labi, tad labi iet arī cūkai – tā ir paēdusi.” Izrādās, ka cūkai vislabāk klājies Ulmaņlaikos – tieši šajā periodā tā attēlota visapmierinātākā un treknākā. Turpretim mēra epidēmijas laikā rukšķe izskatās pavisam liesa.

Pasakās ar pasaku
Kā norāda J. Berga, ekspozīcijas izveidē un iekārtošanā palīdzējuši ne vien “Zelta kadri”, Ventspils un Kuldīgas muzejs, bet arī liela daļa vietējo – paši aizputnieki. Piemēram, par jaunajām mēbelēm – vitrīnām un pamatīgo galdu – gādājis vietējais galdnieks un restaurators Edgars Balodis kopā ar tēvu Ilmāru. Telpas remontu veicis Aigars Balodis, bet par elektroinstalāciju gādājis elektriķis Nauris Kāpiņš. Licies – kādēļ nedot iespēju savas amata prasmes atrādīt savējiem, kuri to noteikti ir pelnījuši? “Mums ir ļoti daudz cilvēku, kuri prot un var,” pauž muzeja vadītāja. Šo darbu, kas paveikts muzeja labā, viņa uzskata par atgriezenisko saiti: “Aizputnieks aizputniekam.”
Atklāšanas dienā, nevēloties nodoties garām runām, bet vēloties pateikties ikvienam par ieguldīto darbu, J. Berga lasījusi pasaku par Aizputes pilsmuižas jauno puķu dobi, tās vēstījumu pielāgojot savām vajadzībām. Proti, stāstījumā par pilskundzes centieniem tikt pie skaistas puķu dobes, aicinot talkā zinošus amata meistarus, savijās pašas J. Bergas centieni izveidot ekspozīciju, tās tapšanai piesaistot savas jomas speciālistus. Pasakas izskaņa tādējādi ieguva pavisam personisku skanējumu: “Pilskundzes trīs gadu sapnis nu bija izsapņots. Viens no viņas daudzajiem sapņiem bija piepildījies, un, redzot skaisti un bagātīgi ziedošo jauno puķu dobi, gandarīti bija visi, kas piedalījās tās veidošanā un iekārtošanā. Tās bija gan visas trīs Aizputes pilsmuižas dārza aprūpētājas Ineta, Kristīne un Māra, gan palīgs puķu saraksta sastādīšanā Agris no Kandavas, gan kompozīciju meistars Jānis no Rīgas, gan puķu dobes veidošanā iesaistītie Aizputes palīgi – Aigars, Nauris, Edgars un Ilmārs, gan jauniegūtie draugi Kuldīgas un Ventspils muižās – Inna, Elita, Eduards, Armands, Maija un Ineta. Priecīgas un samulsušas, bet lepnas par savu veikumu, puķu dobes malā stāvēja arī abas dārznieces – Krista un Ilze.”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes vēstures līkloči skatāmi modernā ekspozīcijā

Kategorijas