Masku nēsāšana varētu novērst vīrusa otro vilni

2020. gada 23. jūlijs 07:00

104

Masku nēsāšana varētu novērst vīrusa otro vilni

Pēdējās nedēļās gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons publiski valkā sejas aizsargmaskas – pirmo reizi kopš “Covid-19” pandēmijas sākuma. Tas ir ievērības cienīgs fakts, jo sākotnēji D. Tramps izsmēja tos, kuri nēsā maskas, un ieteica maskas valkāt arī saviem kritizētājiem, lai tā izrādītu savu nepatiku pret viņu. Viņš par masku valkāšanu ironizēja pat tad, kad šo individuālo aizsarglīdzekli ieteica epidemiologi.
Arī Lielbritānija izvēlējās maskas neieteikt, par spīti drūmajai inficēšanās un mirstības statistikai – pat tad, kad tās ieteica valkāt jau daudzviet citur Eiropā. Apvienotā Karaliste vien jūnijā paziņoja, ka maskas jāvalkā sabiedriskajā transportā un no 24. jūlija deguna un mutes aizsegi obligāti būs jālieto arī veikalos, pretējā gadījumā draud sods.
Daudzas vadošās organizācijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija (PVO), sākotnēji pauda uzskatu, ka masku nēsāšana vīrusa ierobežošanā nepalīdz. Tomēr tagad vadlīniju vidū ir sejas aizsegu lietošana un daudzās valstīs tās ir obligātas.

Vadlīnijas mainās
Pēdējo sešu mēnešu laikā to valstu skaits, kuras rekomendē maskas, ir būtiski pieaudzis. Marta vidū tikai apmēram desmit valstis ieteica lietot sejas aizsegus, tagad tādu ir vairāk nekā 130 un 20 ASV štati. Pētījumi liecina, ka mainījusies arī cilvēku attieksme pret maskām. “Valstīs, kurās nav sejas masku vai aizsegu valkāšanas tradīciju sabiedriskās vietās, ir būtiski pieaudzis to valkātāju skaits – par 5,8%. Itālijā tie ir 83,4%, ASV – 65,8%, Spānijā – 63,8%,” teikts Lielbritānijas zinātniskā institūta “Karaliskā sabiedrība” pētījumā.
Izmaiņas statistikā visticamāk saistāmas ar pieaugošu cilvēku izpratni par to, kā vīruss izplatās.
Sākotnēji PVO sacīja, ka maskas jālieto tikai veselības aprūpes darbiniekiem vai cilvēkiem, kuriem ir, piemēram, klepus, šķavas. Pēdējos mēnešos ir tapis skaidrs, ka daudziem cilvēkiem simptomu nav, lai arī “Covid-19” analīzes ir pozitīvas un tieši šādā gadījumā maska spēj pasargāt apkārtējos no inficēšanās. PVO vadlīnijas, iekļaujot šo argumentu, izmainīja jūnijā. Vienlaikus ir skaidrs, ka nevēdinātās iekštelpās transmisijas risks ir daudz lielāks, un pētījumi liecina, ka vīrusu izplata sīkas daļiņas gaisā. Proti, vīruss var tikt pārnēsāts, arī vienkārši sarunājoties pārāk tuvā distancē. Tādēļ arī speciālisti iesaka maksimāli izvairīties no pūļa pasākumiem, jo, piemēram, kopīga dziedāšana vai komandas lozunga izkliegšana paaugstina vīrusa izplatīšanās risku.
Maskas aiztur gaisa pilienus un, iespējams, arī aerosola pilienus, tāpēc tās šādā aspektā ir efektīvas. Pētījumi arī liecina: jo augstāks masku nēsāšanas procents, jo zemāks inficēšanās līmenis.
Speciālisti jau norādījuši, ka “Covid-19” pandēmija atkārtoti smagi, iespējams, atgriezīsies ziemas mēnešos, turklāt vienlaikus ar gripas sezonu. Tāpēc epidemiologi arvien biežāk sāk teikt, ka masku nēsāšana, straujāk atverot ekonomikas un rudenī – skolas, būtu nosakāma par obligātu. Tas samazinātu vīrusa izplatības risku.
““Covid-19” nekur nepazudīs. Iespējams, vakcīna būs tikai gadu, ne mēnešu laikā. Tāpēc visi šie principi ir jāintegrē un jāadaptē pie jaunās normālās dzīves,” raidsabiedrībai BBC saka profesore Kvebekas Universitātē Monreālā Kima Lavoī (Kim Lavoie).

Pieredze liek noticēt
Lai arī daudzu valstu uzskati par masku nēsāšanu ir mainījušies, joprojām ir milzīgas atšķirības cilvēku vēlmē tās lietot. Vairāk nekā 80% Itālijā, apmēram 60% ASV, taču tikai ap 20% Lielbritānijā atzinuši, ka viņi vienmēr, izejot no mājas, uzliek sejas masku. “ASV, Lielbritānija un Kanāda ir relatīvi lēni ieviesušas masku nēsāšanu, ja salīdzina ar Spāniju, Franciju, Itāliju,” uzskata uzvedības pētniece Sāra Džona (Sarah John) Londonas Impērijas koledžā.
Masku valkāšana atšķiras daudzu faktoru dēļ – piemēram, cik cilvēki jūtas konkrētā vīrusa apdraudēti vai kāda ir masku izmaksu proporcionalitāte pret to efektivitāti, vai cik tās ir pieejamas. Valstīs, kurās pieaug masku nēsātāju skaits, visticamāk slimībai bijuši uzliesmojumi un ievērojami audzis saslimušo skaits, skaidro S. Džona. Jo vairāk cilvēku to dara, jo vieglāk izlemt par labu maskai arī tiem, kuri iepriekš bijuši skeptiski vai jūtas neērti, valkājot mutes un deguna aizsegu.
Ar maskām mazāk problēmu un ātrāka pielāgošanās situācijai ir valstīs, kur dažādas sērgas jau piedzīvotas, piemēram, 2003. gadā SARS epidēmija. “Austrumāzijā ir vairāk vēl ne tik senu atmiņu par dažāda veida elpceļu vīrusu izraisītām pandēmijām, tāpēc tur cilvēki ir piesardzīgi un zina, ka maskas ir labs risinājums,” skaidro Sanfrancisko Universitātes zinātnieks Džeremijs Hovards (Jeremy Howard), kurš dibinājis organizāciju “Masks4all” – tās mērķis ir sabiedrībai skaidrot masku valkāšanas nepieciešamību, lai ierobežotu “Covid-19” izplatību. Viņš norāda, ka Rietumos nav pieredzes ar šādām viegli pārnēsājamām slimībām, un bažījas, ka Rietumvalstu zinātnieki laikus neņēma vērā Austrumāzijas zinātnieku pieredzi. Institūta “Karaliskā sabiedrība” pētījumā teikts, ka daudzas valstis masku nēsāšanu neieteica tieši tā iemesla dēļ, ka zinātniekiem trūka informācijas un nebija pētījumu par to, cik efektīvi maska sargā no vīrusa. Piebilsts arī, ka nav arī pētījumu par to, cik iedarbīga ir klepošana vai šķaudīšana elkonī, distancēšanās vai karantīna, taču, vienalga, šos ieteikumus valstīs lieto plaši.

Sarežģītāk nekā mazgāt rokas
Tagad konkrētās situācijās mutes un deguna aizsegus iesaka arvien biežāk, taču sabiedrībā joprojām šo ieteikumu uztver ne tik viegli, cik roku mazgāšanu, dezinfekciju vai distancēšanos. Iemesls ir gaužām vienkāršs – maskas valkāšana ir sarežģītāka. Tā ir jāiegādājas un jāuzliek, bet ne vienmēr ir ērta. To pierādīja arī Latvijas gadījums – uz īsu brīdi obligāta prasība bija muti un degunu aizsegt sabiedriskajā transportā. Šoferi atzina, ka to darīja tikai retais pasažieris.
Citās valstīs maskas izvēlējās neieteikt, baidoties, ka varētu rasties to iztrūkums un tas varētu apdraudēt veselības aprūpes sistēmu – mediķiem šis individuālais aizsarglīdzeklis ir obligāts.
Daudzi, iespējams, šobrīd nespēj noticēt masku efektivitātei, jo gan veselības aprūpes speciālisti, gan valdības ir mainījušas savu viedokli.
Uzvedības pētnieki norāda, ka deguna un sejas aizsegi varētu tikt lietoti, ja piemēru rādīs, piemēram, politiķi. ASV mediji aptaujās noskaidrojuši, ka D. Trampa parādīšanās publiski ar masku liek cilvēkiem pārdomāt un tomēr tās lietot. Speciālisti norāda, ka tieši ASV gadījums varētu parādīt, kāda ir masku efektivitāte.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Masku nēsāšana varētu novērst vīrusa otro vilni

Kategorijas