Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepāju glābj balto smilšu pludmale

ZANE GVOZDE

2020. gada 23. jūlijs 07:00

876
Liepāju glābj balto smilšu pludmale

Vasaras siltās un saulainās dienas šogad Liepājā pulcē daudz cilvēku – viņi atpūšas pludmalē, bauda maltītes kafejnīcās, iepērkas veikalos. Un tie nav paši liepājnieki vien. Viņu vidū ir daudz tūristu un viesu ne tikai no citām Latvijas pilsētām, bet arī kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. To, ka interese apmeklēt vēju pilsētu šosezon ir nudien liela, apstiprina Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Viņa ir pārliecināta – Liepājai un tuvākajiem novadiem ir, ko rādīt un ar ko lepoties, un šis ir īstais laiks, kad to īpaši celt gaismā.

Izdevīgs starta komplekts
Nav noslēpums, ka vīrusa “Covid-19” izplatība vistiešāk skārusi tūrisma nozari, jo iespējas ceļot tik brīvi, kā tas bijis līdz šim, šobrīd nav un nav arī zināms, kad būs. Ārvalstnieku izceļošana no savas valsts un citu valstu apmeklēšana ir krietni ierobežota, tāpēc lielas ārvalstu tūristu plūsmas šajā sezonā Latvijā ir reti sastopamas. Tas ieviesis būtiskas korekcijas ierastajā tūrisma uzņēmēju ikdienā. “Tūrisma joma ir faktiski izjukusi. Starptautiskā mērogā ietekme ir milzīga. Profesionālajā vidē tūrisma speciālisti runā, ka tie būs gadi, kamēr atkopsimies,” situāciju nozarē raksturo I. Šoriņa. Bet Latvija, tajā skaitā Liepāja, uz pasaules fona esot salīdzinoši izdevīgā situācijā. Proti, mēs atrodamies tādā kā “Dieva ausī” – Latvija veiksmīgi tiek galā ar vīrusa izplatības ierobežošanu, izdevīga ir tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta, tīrā vide, kas esošajā situācijā ir labsajūtas un sava veida drošības papildu garants. “Mēs esam ļoti labā situācijā, pateicoties ilgstošam mājasdarbam, ko visi kopā esam darījuši,” teic I. Šoriņa. Te viņa piesauc gan valdības operatīvo reaģēšanu uz nestandarta situāciju, gan sniegto atbalstu uzņēmējiem, reklāmas kampaņas izvēršanu u.c. aktivitātes, kas ļāvušas darbību turpināt, kaut arī mazākā mērogā.
Liepājas pluss allaž bijis Baltijas jūras tuvums – balto smilšu pludmale, kas tā vien vilina atpūtniekus tur baudīt saulainās vasaras dienas. Šogad paveicies ar to, ka laikapstākļi lutina un nodoties āra aktivitātēm, baudot jūras tuvumu, ir iespējams nudien bieži. “Mums komplekts ir iedots tāds, par kuru mēs tikai varam pateikt paldies,” vērtē I. Šoriņa.

Iekrīt “viena groziņa” turētāji
“Veiksmīgi bija tie, kuriem nebija visas olas vienā groziņā – tie uzņēmēji, kuriem ir plašāks pakalpojumu loks. Veiksminieki bija arī tie, kuriem bija sadalītas mērķauditorijas – gan vietējais patērētājs, gan ārzemnieks. Smagi cieta tie, kuri strādā tikai uz Skandināvijas publiku vai Vācijas publiku – šajā gadījumā tika pilnībā nogriezti ienākumi,” par atziņām, ko uzņēmējiem sniedzis ārkārtējās situācijas laiks, saka I. Šoriņa. Viņa norāda: uzņēmējiem šis laiks deva iespēju pārdomāt, kas viņu darbībā ir pozitīvais, bet kas negatīvais aspekts, kas attiecīgajā situācijā nav ļāvis turpināt darboties.
Jomas pārstāvji esot pauduši vienotu viedokli, ka ārkārtējās situācijas laiks, lai gan daudz ko atņēmis, ļāvis arī par daudz ko padomāt, daudz ko sakārtot, saprast. Arī LRTIB laiku nav tērējis velti – pēc piespiedu apstāšanās tapis skaidrs, kādā ikdienas skrējienā būts līdz šim. “Varējām apdomāt, kas ir kas – kas ir svarīgi, kas nav. Kuri procesi ir vajadzīgi, kuri nav.” Ārkārtējās situācijas laiks licis izvērtēt un saprast – kas nes augļus un kas – tieši otrādi – zaudējumus un būtu jālikvidē. Šo pavasari I. Šoriņa sauc par “tīrīšanas laiku”, kurā svarīgi ikvienam bija izdarīt secinājumus.
“Krīzes ir un krīzes būs. Ik pa desmit gadiem paši Latvijā to esam redzējuši. Mēs nevaram iedomāties, ka kādā brīdī iestāsies pilnīga leiputrija,” atgādina I. Šoriņa. Tieši šī iemesla dēļ viņa ikvienu, tajā skaitā ceļotājus, aicina prātīgi tērēt, skatīties un plānot savus braucienus. Tas pats attiecināms uz uzņēmējiem – viņiem nepieciešams prātīgi plānot savus izdevumus. Tāpat LRTIB vadītāja aicina būt saprotošiem un iecietīgiem pret tūrisma uzņēmējiem, kuri esošajā situācijā dara labāko, ko var: “Tie cilvēki, kuri sniedz pakalpojumus, ir izgājuši ellei cauri.”

Dīvaina vasara
Tā par šīgada tūrisma sezonu izsakās LRTIB vadītāja, ņemot vērā korekcijas, ko līdzšinējā darbībā un ritmā ieviesis vīruss. “Šajā ļoti dīvainajā vasarā pārsvarā mūs apmeklē viesi no Lietuvas. Jūtam arī igauņu pieplūdumu. Pateicoties Rīgas aktivitātēm ar kruīza kuģiem pa taisno no Somijas, ir arī somu tūristu pieaugums,” raksturo I. Šoriņa. Liepāju salīdzinoši retāk šosezon apmeklē vācu tūristi, bet viesu no Krievijas faktiski nav. Ierasts, ka Liepāju no ārvalstu tūristiem visbiežāk apmeklējuši tieši lietuvieši, vācieši un krievi. Nu situācija mainījusies.
Dīvaina šī vasara ir ne tikai ierastās tūristu plūsmas maiņas dēļ, bet arī tāpēc, ka līdzi mainījies LRTIB piedāvājuma un pakalpojumu pieprasījums. Tūrisma birojā ikvienam Liepājas viesim ir iespēja saņemt ne tikai nepieciešamo tūrisma informāciju, bet arī iegādāties kādu īpaši šai vietai raksturīgu suvenīru. Šosezon pieprasījums pēc piemiņas lietām, piemēram, dzintara rotām un citiem raksturīgiem suvenīriem, krietni sarucis. Interese par tiem bijusi lielākoties no ārvalstu tūristiem. Tas, ka Liepājas apmeklētāju vidū viņu šosezon ir mazāk, novērojams tieši ierastā pieprasījuma kritumā.
Mūsu kaimiņi lietuvieši savukārt ir īpaši aktīvi Liepājas un tās apkārtnes iepazīšanā. Kā zina teikt I. Šoriņa, uz Liepāju ceļu mēro visu maksātspēju Lietuvas iedzīvotāji, līdz ar to noslodzi jūt gan piec­zvaigžņu un ekonomiskās klases viesnīcu, gan apartamentu īpašnieki. “Lietuviešus jūtam visā spektrā. Pilsētai šobrīd būtiski ir finanšu līdzekļi, kas plūst tūrisma uzņēmēju virzienā. Tūrisma birojs kalpo kā informācijas sniegšanas punkts.” Patīkami esot tas, ka lietuvieši neaprobežojas vien ar vēju pilsētas apskati, bet labprāt laiku velta, lai apbraukātu un aplūkotu, ko piedāvā reģionā, piemēram, Grobiņā, Pāvilostā, Priekulē.

Skarba izdzīvošanas skola
Liela interese par atpūtu Liepājā un tuvākajā apkārtnē esot arī atbraucējiem no citām Latvijas pilsētām. Pieaugusi pašu latviešu interese par ceļošanu pa Latviju, savas zemes iepazīšanu, secina I. Šoriņa un norāda, ka daudz komplimentu par Liepājas infrastruktūru un piedāvājumu tiek saņemts no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija ieraduši savas brīvdienas allaž pavadīt ārpus Latvijas, priekšroku dodot tuvākiem un tālākiem ārvalstu ceļojumiem. Šis laiks licis viņiem apskatīt un novērtēt vietējā tūrisma iespējas: “Mēs jūtam arī šo auditoriju – Rīga, Pierīga, lielās pilsētas, kas ir maksātspējīga auditorija un šovasar apbraukā dzimto Latviju, arī Lietuvu un Igauniju.”
Biežāka rīdzinieku viesošanās Liepājā esot novērota jau aprīlī. Tapis skaidrs – cilvēki nespēj nosēdēt uz vietas un darba, kā arī ārkārtējās situācijas dēļ meklē vietu, kur atpūtu apvienot ar ikdienas gaitām. I. Šoriņa ir pārliecināta, ka Liepāja tam ir pilnībā piemērota.
Katru gadu LRTIB birojā tiek saņemti jautājumi par to, kas tad
jauns un īpašs papildinājis sezonas aktuālo piedāvājumu, taču šogad, pēc I. Šoriņas teiktā, jāpriecājas par esošo un tā daudzveidību, kas šajos apstākļos varētu arī nebūt tik liels: “Mēs patiesi esam priecīgi, ka tas pats vecais ir piedāvājumā. Jo skaidrs, ka šie pāris mēneši uzņēmējiem, kuri veido tūrisma saturu, ir bijis ārkārtīgi liels izaicinājums – saglabāt to, ka viņi var nodrošināt piedāvājumu.”
Ārkārtējās situācijas laikā risks pārtraukt savu darbību bijis teju visiem nozares uzņēmumiem, arī šķietami lieliem un stabiliem. Daži diemžēl arī lēmuši par šādu soli. Tieši tāpēc, kā uzskata I. Šoriņa, ir pamats lepoties ar ikvienu uzņēmumu, kurš spējis noturēties un piesaistīt cilvēku interesi arī šobrīd. Izrādās, ka Liepājā pēc ārkārtējās situācijas beigām durvis atdarījuši arī jauni tūrisma nozares spēlētāji, kopumā 13 šīs jomas pārstāvji, no kuriem deviņi ir ēdinātāji.

Ar atdevi strādā arī reģions
Lai gan skaidrs, ka Liepājai ir, kur augt un attīstīties tūrisma jomā, prieks ir par līdz šim paveikto un izdarīto. Šogad nomainītas Liepājas kartes pie pilsētas robežām. Tās veidojot, secināts, ka piecu gadu laikā pilsētvidē ir daudz izmaiņu un jauninājumu. “Mums pašiem sevi – gan pilsētas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem – ir jāpaslavē par to, kas ir izdarīts. Patīkami!” neslēpj tūrisma kūrētāja. Viņasprāt, slavēšanas vērts ir arī vietējo novadu darbs tūrisma nozares attīstībā. Reģionā sevi ļoti labi parāda Pāvil­osta, arī Grobiņa, Aizpute, Nīca un Rucava un pārējie novadi ap Liepāju. Īpašu uzmanību un interesi ar savu stāstu par vikingiem spējusi piesaistīt Grobiņa. “Tie novadi, kas ir ap mums, ir gana aktīvi. Man patīk, ka novados tūrisma speciālisti iniciē dažādus jaunus piedāvājumus,” raksturo I. Šoriņa. Veiksmīga savstarpēja sadarbība izveidojusies Priekules un Vaiņodes novadam, kuru tūrisma speciālisti apvienojušies, lai plašāk popularizētu esošo tūrisma piedāvājumu. “Malači! Viņi izstrādā jaunas tūrisma lietas, plāno uz priekšu, domā jaudīgi, ir panākuši abpusēju saprašanos ar vadībām – ļoti, ļoti slavējami! Darbs, kur var just atdevi.”
Ceļotāji, kuri šovasar jau pabijuši reģionā, atzinuši, ka nedēļas nogalēs cilvēku pilna ir Pāvilosta. Par to, protams, ir ļoti liels prieks, jo tas norāda uz cilvēku pastiprināto interesi par šo vietu. Nīca un Rucava, pēc I. Šoriņas teiktā, cilvēkus saista ar pieeju pludmalei un daudzveidīgo viesu namu piedāvājumu. Tā kā reģionā tūrisma speciālisti ne tikai apkopo un sniedz informāciju par vietējo tūrisma piedāvājumu, bet komunicē arī ar LRTIB un vietējiem uzņēmējiem, vasaras periods viņiem ir īpaši saspringts, lai ceļotājus informētu par aktualitātēm un iespējām, ko katra vieta piedāvā. Kopsavilkums par to, kā novados būs klājies tūrisma jomā, būšot redzams septembrī, iestājoties rimtākam periodam.

Liek cerības uz rudeni
Vasaras laiks, kas tūrisma nozarē ierasti bijis pats veiksmīgākais, šosezon ir īpaši svarīgs, jo ļaus uzņēmumiem segt zaudējumus, kas radušies ārkārtējās situācijas laikā, kā arī, iespējams, uzkrāt rudens sezonai, kas tiek gaidīta ar lielu neziņu un bažām. I. Šoriņa skaidro: “Mēs nezinām, ko prognozēt rudenī.” Tūrisma nozares turpmākajai darbībai un attīstībai svarīgi būtu, ja rudenī starts tiktu dots lielo pasākumu rīkošanai koncertzālē “Lielais dzintars” un Olimpiskajā centrā. Kā atzīst LRTIB vadītāja, tieši kultūras un sporta pasākumi ir tie, kas vilina cilvēkus apmeklēt Liepāju un tās apkārtni laikā no septembra līdz jūnijam, kas nav aktīvā tūrisma sezona. “Ja tas nenotiks, tad es nespēju iedomāties tūrismu kā jomu un to, kas vispār paliks pāri uz nākamo vasaras sezonu. Es negribu domāt šādus scenārijus, kaut gan jābūt gataviem jebkādiem.” Tieši tādēļ jācer, ka vasara uzņēmējiem nesīs cerētos rezultātus un ļaus darboties ar uzviju.
I. Šoriņa atzīst, ka septembri tūrisma joma pārdzīvos – to vēl var dēvēt par aktīvu ceļošanas un atpūtas laiku, kuru izmanto vasaras ceļotāji. Taču oktobris būs salīdzinoši smags un gadījumā, ja netiks rīkoti Valsts svētkiem paredzētie pasākumi, tāds būs arī novembris. Decembris visticamāk būs kā gada kopsavilkums, taču arī par šajā mēnesī iespējamo tūrisma uzņēmēju noslodzi grūti spriest. Ņemot vērā dzirdēto, jostas esošajā situācijā savelk arī korporatīvais segments: mazāk tiek rīkoti dažādi semināri, lekcijas, lieli pasākumi, kuros ierasta ir telpu īre lielākajās viesnīcās, pasākumu norises vietās u.tml. Ikviens esošajos ap­stākļos rīkojas ar īpaši lielu piesardzību, aprēķinot katru nākamo soli, jo liela neziņa par to, kas pasaulē notiks, valda vēl joprojām. “Mēs jau redzējām – mums pietiek tikai ar diviem mēnešiem, lai tas jau būtu kritiski. Nav tā, ka cilvēki var pārdzīvot no septembra līdz nākamajam jūnijam – aizmirstam! Tad tā jau ir vairāk nekā krīze, drīzāk katastrofa – vismaz jomas ietvaros. Tad mēs nākamo gadu sagaidīsim pavisam citādāku,” par nevēlamākā scenārija piepildīšanos teic I. Šoriņa.