Papildini aptieciņu, dodoties dabā!

2020. gada 30. jūlijs 07:00

Kolīdz parādās pirmās saaukstēšanās pazīmes, ķeros pie pašas vākto zāļu tēju krājumiem un medus. Var ticēt vai neticēt, bet tas tiešām palīdz ātrāk tikt ar slimībām galā. Tā kā vasara ir laiks, kad veidot krājumus, skaidrojam populārāko zāļu tēju ietekmi, kā arī iesakām izmēģināt dažus jaunumus.

Kad ievākt?
Lai ievāktu zāļu tējas, nepieciešams novaktēt īsto brīdi. To nevar darīt par agru, bet arī ne par vēlu. Ziedošos augus ārstniecībai ievāc pašā pilnbriedā, savukārt saknes – oktobrī, kad tiem vairs nav virszemes daļas, stāsta SIA “Miju” īpašniece Ineta Jurķe-Miķelsone. Viņa gatavo tējas ar zīmolu “Embūtes garšaugi”.
“Es pati Mēness fāzes neievēroju, jo tējas tomēr ievācu ražošanai. To var darīt, ja gatavo mazos apjomos, izsmalcināti,” viņa saka. Labākais laiks ziedošo augu ievākšanai ir rīta pusē, kad nav pārāk liela tveice, bet rasa jau nokritusi. Tad ēteriskās eļļas ir vislielākajā koncentrācijā. Der atcerēties, ka arī pārāk vēli vakari nederēs, jo tad ziedi jau aizvērušies un arī var būt parādījusies rasa.
Svarīgi augus tējām vākt tīrā vidē, nevis pie ceļiem, rūpnīcām, dzelzceļa, kapsētām. Neder arī lielo lauksaimnieku apstrādātas teritorijas, jo tās visticamāk miglotas ar augu aizsardzības līdzekļiem. Lai būtu pārliecība, ka tējai ievāktie augi nav saņēmuši lielu devu ķīmijas, vislabāk tos audzēt pašiem.

Kā žāvēt?
Tējas vēlams apvītināt un žāvēt ēnainā vietā un caurvējā. Tiešos saules staros zaļās augu daļas, tāpat krāsainie ziedi izbalēs un zaudēs daļu no savām pozitīvajām īpašībām. Ja mājās citu iespēju nav, der vismaz aizvērt aizkarus. Lai vākums nesapelētu, to nepieciešams palaikam apmaisīt. Tēju sagatavošanai var izmantot arī cepeškrāsni vai augļu un ogu žāvētājus, taču jāatceras, ka procesam nepieciešama zema temperatūra un ventilācija.

Kur glabāt?
Iegūto masu ieteicams glabāt sausā, tumšā vietā, izvairoties no tiešiem saules stariem, istabas temperatūrā. I. Jurķe-Miķelsone pati izmanto stikla burkas ar plastmasas vāciņiem, ko sarindo skapītī. Pieredze rāda, ka šādi mitrums no telpām nepiekļūst tējām, tādēļ nav jāuztraucas par pelēšanu. Tējas var turēt arī auduma vai papīra maisiņos, taču tad noteikti jāņem vērā telpu klimats. Ja ir augsts mitruma līmenis, jāuzmanās, lai izžāvētie augi to nepievelk un nesapelē.
Neuztraucoties par ārstniecisko īpašību zaudēšanu, zāļu tēju droši var glabāt gadu – no ražas līdz ražai. Savukārt drogām ievāktās saknes un pumpurus iespējams izmantot ilgāk. Dažāda veida žāvējumus ieteicams uzglabāt katru savā iepakojumā, nesajauktā veidā. Gatavojot tēju, var paņemt pa šķipsniņai no katra un paeksperimentēt, veidojot maisījumus. Ja to uztaisīs uzreiz un lielā daudzumā, var gadīties, ka garša neies pie sirds un viss būs jāizmet.

Kā lietot?
Ikdienas vajadzībām var lietot to, kas katram pašam labāk patīk pēc smaržas un garšas. “Ja kāda tēja neuzrunā, to nevajag dzert. Ja ne, tad ne!” I. Jurķe-Miķelsone iesaka ieklausīties sevī. Var gatavot kombinācijas no dažāda veida augiem, taču eksperimentēt sākumā vajadzētu ar nelielu daudzumu. Var gadīties, ka rezultāts nepatīk, jo viena garša nomāc otru.
Ja tējas lieto kā ikdienas dzērienu vitamīnu uzņemšanai, nevis ar domu uzlabot noteikta orgāna darbību, nevajadzētu visu laiku dzert vienu un to pašu. Izmantotos augus vēlams ik pa laikam pamainīt. Piemēram, liepziedus, piparmētras vai pelašķus nedēļu padzer, tad lieto kaut ko citu. Labākam aromātam var pievienot žāvētus ābolus, ogas – avenes, jāņogas, upenes.
Ja tējas vēlas lietot ārstnieciskos nolūkos, vēlams pirms tam iepazīties ar atbilstošu literatūru un izvēlēties tikai uzticamus avotus. Tādas ir grāmatas, ko izdevuši nozares speciālisti, farmaceiti, nevis raksti, kas atrodami klikšķu portālos internetā.
Populārākais ārstniecības augs ir pelašķis, kas atzīts gan oficiālajā, gan tautas medicīnā, piebilst I. Jurķe-Miķelsone. Tas uzlabo gremošanas orgānu darbību, pelašķim ir vēl daudz citu labu īpašību. Šo tēju īslaicīgi var dzert jebkurš, un nekāds posts netiks nodarīts. Dzirdēts gan, ka daudziem tā nepatīk, jo šķiet rūgta. Taču, ikdienā lietojot, zālītes ūdenī nevajag turēt pārāk ilgi, iesaka mājražotāja. Bet dāmām jebkurā vecumā ir vērtīgi dzert kliņģerīšu tēju.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Papildini aptieciņu, dodoties dabā!

Kategorijas