Nogurt citādi

2020. gada 30. jūlijs 07:00

Ja cilvēks dara savu sirdsdarbu, viņš strādā citādi un citādi arī nogurst.
Ir ļoti noveicies tiem, kuri dara to, kas patīk un iedvesmo. Man savā naivumā gribētos ticēt, ka patikšanai būtu jābūt galvenajam kritērijam darbavietas izvēlē. Taču ir daudzi, kuri strādā sev netīkamu darbu. Katram sava izvēle. Nenosodu, bet arī nesaprotu. Ja tev vienkārši pieriebušies cilvēki, nu nelien klientu apkalpošanas jomā! Ir gadījies sastapt gan pārdevējas, gan ārstus, kuri uz visiem burtiski rej. Par pēdējiem man jo vairāk nav skaidrs, jo šķiet, ka viņi tak ilgo mācību (lasi – mocību) procesu izvēlējušies tikai un vienīgi tāpēc, ka vēlas cilvēkiem palīdzēt. Taču arī šajā jomā strādā daudzi, kuriem īstā vieta būtu citur. Teiksit, pārstrādājušies? Jā, piekritīšu, un tomēr, kā jau teicu, tie, kuri strādā sirdsdarbu, arī nogurst citādi. Piemēram, mana daktere – viņa raujas pa trim posteņiem – poliklīnikā, slimnīcā un vēl privātpraksē. Pacientes regulāri viņu traucē arī ārpus darbalaika, jo dzemdības līdz precīzam pulksteņlaikam nesaskaņosi. Bet vienmēr, kad pie viņas aizeju, lai cik pārgurusi daktere būtu, vienmēr tieku sagaidīta ar smaidu un, kaut arī esam tikai ārsts un pacients, sirsnīgi izrunājamies gan par veselību, gan dzīvi. Un pēc vizītes, man gribas domāt, arī viņai ir drusku priecīgāk ap sirdi, jo komunikācija bijusi savstarpēji patīkama. Taču esmu bijusi arī vizītē pie ārsta, kurš uz mani pat godīgi nepaskatās un kuram pa visām porām lien laukā attieksme “ko tu te atvilkies”. Un tāds ārsts arī visbiežāk gaida, kad vizītes beigās noliksi naudas summu un nepaprasīsi čeku.
Otra lieta, ko gribas uzsvērt, ir pilnvērtīga atpūta. Laimīgi ir tie, kuri atvaļinājumu var izņemt, kad un cik garu vēlas. Ideālajā variantā – gadalaikā, kas patīk, un ne mazāk par trim brīvām nedēļām no vietas, jo nereti vien uz otrās nedēļas otro pusi smadzenes tikai tā pa īstam sāk atiet no darba ritma. Un vēl, manuprāt, svarīgi ir kaut uz pāris dienām izrauties pavisam citā pasaulē. Tām pat nav jābūt ārzemēm. Tepat Latvijā ir neskaitāmi daudz vietu, kur nonākt “citā dimensijā”. Man tāds Piedzīvojums bija Līgatnes rehabilitācijas centra apmeklējums (skat. 26.–27. lpp.). Tur, nešaubos, cilvēki strādā sirdsdarbu.
Arī man ir noveicies. Daru to, ko mīlu, un atpūšos mēnesi no vietas. Lai jums viss līdzsvarā! Uz tikšanos septembrī!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nogurt citādi

Kategorijas