Annas dienā atskatās pagātnē un domā par nākotni

2020. gada 30. jūlijs 07:00

269

Annas dienā atskatās pagātnē un domā par nākotni

Annas jeb Saimnieču dienu Latvijā ierasts svinēt 26. jūlijā. Lai gan mūsdienās šie svētki pamazām zaudē savu agrāko nozīmi, tomēr to piemin vēl aizvien. Nereti šajā dienā tiek rīkoti īpaši pasākumi, tirdziņi, tādējādi pieminot zīmīgo datumu. Šogad Annas dienu ar īpašu pasākumu atzīmēja arī Gaviezē, tiesa – dienu vēlāk, 27. jūlijā.
Par saimnieču tikumiem šajā dienā atgādināja senlietu krātuvē apskatei izliktā priekšautu izstāde, kā arī vēsturisku foto kolāža. Savukārt visu papildināja gavieznieku kopānākšana, dalīšanās stāstos un jaunās senlietu krātuves darbinieces – mākslinieces Lilitas Bauģes – uzņemšana savējo pulkā.

Diena, lai iepazītos
Gaviezes senlietu krātuves vadītāja Alma Kāle atzīst, ka dažādi zīmīgi datumi un ar tiem saistītās tradīcijas Gaviezē ierasti tiek celtas godā, taču šoreiz rīkot Annas dienas pasākumu pamudinājusi vēlme iepazīstināt gaviezniekus ar jauno muzeja darbinieci. “Tā bija galvenā motivācija, un tad nolēmām savienot visu kopā,” apstiprina A. Kāle.
Senlietu krātuves vadītājai šķitis svarīgi sniegt vietējiem iespēju tikties ar L. Bauģi, kura Gaviezē ir ienācēja, tāpēc varbūt ne visiem vēl ir zināma. Tāpat pasākums Annas dienai par godu deva iespēju prezentēt L. Bauģes radošo darbību – izpaušanos mākslā. Tieši tādēļ senlietu krātuvē bija skatāma tekstilmākslas izstāde “Laika pietura”. “Vārdu sakot, tas ir Lilitas darba iesākums.”
A. Kāle atzīst, ka pasākuma rīkošana deva lielisku iespēju vietējiem sanākt kopā, iepazīt jauno darbinieci, iedrošināt viņu un visiem kopīgi domāt par nākotnes plāniem un vīzijām.
Senlietu krātuves vadītāja atklāj, ka L. Bauģe darbu senlietu krātuvē uzsākusi pirms pāris nedēļām. Kopīgi jau lemts par Annas dienas pasākuma norisi un aktivitātēm. “Esmu ļoti cerīga. Viņa ir tāda, kuru sauc caursitēja – pastāvēs par savu, un to arī vajag. Viņai ir liela uzņēmība. Projektu rakstītāja, zina un nojauš, ko vajag,” par jauno kolēģi izsakās A. Kāle.
Senlietu krātuves vadītāja, daloties savos novērojumos, pauda pārliecību, ka cilvēki paliek arvien kūtrāki, retāk iziet no mājas, mazāk tiekas kopīgos pasākumos. Vien, īpaši lūgti un aicināti, izvēlas kļūt par daļu no kāda pasākuma. Taču, kā novēroja un secināja sanākušie un arī L. Bauģe, Annas dienu apmeklēja gana daudz interesentu, par ko patiess prieks. “Necerēti daudz cilvēku šoreiz ir. Parasti ir mazāk,” teic gaviezniece Ilma. Viens no iemesliem, kas noteikti iedzīvotājus mudinājis ierasties senlietu krātuvē, bijusi iespēja iepazīties ar jauno krātuves darbinieci. Arī viņas radītie un apskatei izliktie darbi raisījuši neviltotu interesi.

Vietai jābūt dzīvai
L. Bauģei nav pieredzes kultūrvēstures jomas darbā, bet ar muzejiem sadarbojusies savas radošās darbības sakarā, tādēļ ir ieinteresēta uzzināt, kā noris aizkulišu darbs: “Sadarbība ir bijusi no citas puses, tagad būs iespēja paskatīties, kā tas ir – būt muzejniekam.” Darba iespēju senlietu krātuvē viņai piedāvājusi A. Kāle. L. Bauģe sākotnēji bažījusies, kā varēs apvienot savus ikdienas darbus ar darbu krātuvē, tomēr pēc nelielas apdomāšanās un plānošanas piekritusi. Viens no primārajiem mērķiem, uzsākot darbu, ir veicināt cilvēku iegriešanos senlietu krātuvē.
Te jau ieskicējušās idejas par dažādu tematisko vakaru rīkošanu, kurā vietējie varēs dalīties ar pieredzes stāstiem par saviem hobijiem, ierādīt tos citiem, tāpat ir vēlme veidot kādas tematiskas nodarbības bērniem, lai senlietu krātuves apmeklētāju vidū būtu arī jaunā paaudze. Te par labu nāk senlietu krātuves statuss, kas ļauj brīvāk izpausties. Bērniem ir lieliska iespēja eksponātus aplūkot tuvplānā, tiem pieskarties, ņemt tos rokā. Tas veicina viņu interesi un izziņas procesu. L. Bauģe, redzot atsaucību Annas dienā, cer, ka iedzīvotāji būs tikpat aktīvi arī turpmāk un veicinās rosību.

Annu paliek arvien mazāk
Annas jeb Saimnieču dienā Gaviezē galdā tika celta skābputra, senlietu krātuves apmeklētājiem bija iespēja apskatīt priekšautu izstādi, kā arī vēsturiskus foto, kuros saimnieces redzamas dažādos darba brīžos. A. Kāle gan atzina – šī diena laika gaitā zaudējusi savu aktualitāti. “Pirmkārt, pašu Annu nav,” viņa norāda. Tam pievienojas arī gavieznieces Velta un Ilma, atzīstot, ka radu lokā šis vārds bijis reti lietots, mūsdienās – teju izzudis pavisam, tāpēc arī īpašas Annas dienas svinības gadu gaitā nav svinētas. Par šai dienai izrādīto godu Gaviezē gan abas vietējās ir priecīgas, jo šādas kopā sanākšanas un būšanas pietrūcis.
Kā stāsta A. Kāle, cauri laikiem mainījušās arī ar Annas dienu saistītās tradīcijas, daļa no tām pat izzudušas, taču dažām izdevies noturēties līdz pat mūsdienām. Piemēram, atcerēties un apciemot savus tuviniekus kapusvētkos, zina teikt A. Kāle. “Tas ir tas, kas nemainās. Tas cilvēkiem kaut kā tā iegājies un palicis, tie stiprākie pieturas punkti.”
Saimnieču dienai par godu izveidotā priekšautu izstāde parāda, ka mainījusies arī to nēsāšanas tradīcija – priekšautus, gatavojot vai nododoties citiem darbiem, mūsdienās nēsā vien retā saimniece. “Sievietes saka: “Mēs vairs nelietojam.” Arī tas ir izzudis,” pārdomās dalās A. Kāle. Arvien mazāk paliekot pašu saimnieču arī tādā izpratnē, kā šis vārds tika lietots senāk.

Vēlas dot otru iespēju
Tā kā gavieznieki jau zina, ka vietējās aktīvistes ir naskas uz aušanu un darina arvien jaunus kājceliņus, viņi uz senlietu krātuvi ik pa laikam nogādā drēbes, kas pašiem vairs neder vai nav valkājamas. Nereti šajos krājumos ir apģērbi, kurus gaviezniecēm žēl griezt un pārveidot, jo tie nudien labi saglabājušies, ir tīri, nesabojāti, teju jauni. Lai tiem dotu otru dzīvi, nolemts, ka Annas dienā varētu norisināties sava veida labdarības akcija, piedāvājot ikvienam paņemt ko sev derīgu no citu savulaik sagādātā. Pagasta malkas šķūnī apskatei un izvēlei bija izliktas gan vīriešu, gan sieviešu drēbes, apavi, arī trauki.
A. Kāle pastāsta, ka savulaik Gaviezē pat rīkots sava veida tirdziņš ar saukli “Ņem, ko gribi, un maksā, cik vari!”, kura izskaņā izdevās iegūt 40 eiro, par kuriem pēcāk izbalsināta telpa senlietu krātuvē, kur šobrīd noris aušana. “Mērķi vajag,” par darīšanu un dalīšanos saka A. Kāle.
Lai gan Annas dienas apmeklētāji devās aplūkot piedāvājumu, vēl pēcpusdienā nekas no tajā redzamā nebija nonācis pie jauna īpašnieka. To, pēc malkas šķūņa apskates, secināja gaviezniece Ilma, kura atzina: ja mantām jauni saimnieki neradīsies, tās atkal nonāks senlietu krātuvē, kur tiks domāts, kā tās lietderīgāk likt lietā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Annas dienā atskatās pagātnē un domā par nākotni

Kategorijas