Grib lielu algu par smukām acīm

2020. gada 6. augusts 07:00

538

Lai arī sākotnēji šķita, ka šī vasara lielai daļai sezonas darbu veicēju būs klusuma periods, jūtams, ka tūrisma un restorānu bizness ar diezgan lielu joni atsācis darbu. Tradicionāli šajās nozarēs brīvlaikā ir laba iespēja pastrādāt un algu kārotajam nopelnīt skolēniem un studentiem. Tomēr uzņēmēju pieredze rāda, ka bez vairākiem simtiem eiro daudzi nemaz negrib kustināt rokas, tajā pašā laikā – ar darba tikumu jaunajai paaudzei ir švaki.

Vispirms pierādi sevi!
Kļūst aizvien grūtāk kaut ko darīt, jo trūkst darbinieku, saka uzņēmēji un lauksaimnieki. Atrast labus, centīgus un rūpīgus darba darītājus jauniešu vidū ir problemātiski. Daudz tādu, kuri ar muti lieli darītāji, bet, kad nonāk līdz praktiskai rīcībai, vienmēr atrod iemeslu, kas traucē labi savu darbu padarīt. Liela daļa saka – kad man maksās, tad es sākšu strādāt, bet tikai retais gatavs saprast – vispirms strādā, pierādi sevi, un tad to novērtēs.
To novērojusi arī uzņēmēja, valodu skolas “Valodu vēstniecība” skolotāja Gunita Lanka: “Vairums domā – tikai tāpēc vien, ka viņi ieradušies darbā, jau pelnījuši algu. Nē, darbs papriekš, balva – pēc tam. Prēmiju vai bonusu vispār piešķir par ekstra darbu un izcilību! Ja paņem priekšniekam no pleciem nost kādu pienākumu, lai viņš varētu vairāk pasmaidīt, nevis kārtējo reizi nopūsties par neizdarībām. Piemēram, nevis konstatē un informē: mums ir problēma, kopētājs saplīsa, bet atrodi risinājumu pats!”

Bezdarbnieku skaits pieaug
Šā gada marta beigās Latvijā 6,7 procenti jeb vairāk nekā četri tūkstoši bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, rāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Maija sākumā, kad “Covid-19” izplatības apdraudējuma dēļ pieauga kopējais bezdarba līmenis, tas palielinājās arī jauniešu vidū, sasniedzot 7,4 procentus. Kopējais skaits bija gandrīz 5400, no kuriem 56 procenti – sievietes. Lielākajai daļai jauniešu bezdarbnieku ir vidējā vispārējā izglītība. Taču pēdējo gadu statistika rāda, ka gada otrajā ceturksnī jeb sākoties vasaras sezonai pieaug to jauniešu skaits, kuri iekārtojas darbā.
Lai veicinātu sezonas darbu devēju un meklētāju satikšanos, kopš maija tiek rīkota akcija “Sezonas darbi”. Tās laikā uzņēmēji aicināti reģistrēt sezonas darba piedāvājumus NVA vakanču portālā cvvp.nva.gov.lv vai jebkurā filiālē. Informācija tiek operatīvi publicēta aģentūras mājaslapā un ik dienas aktualizēta.
Līdz maija beigām akcijā bija iesaistījušies 59 darba devēji, piedāvājot gandrīz 1500 darba vietu. Populārākās jomas ir lauksaimniecība un būvniecība. Visvairāk vakanču tiek piedāvāts tādas profesijās kā mūrnieks, metinātājs, celtnieks, laukstrādnieks. Tāpat darbu piedāvā pavāriem, viesmīļiem, traktortehnikas vadītājiem un citiem.
Daļēji pieprasījumu apmierina NVA rīkotais skolēnu nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā. Tas ir ļoti pieprasīts gan darba devēju, gan jauniešu vidū. Ievērojama daļa piedāvāto vakanču ir tieši sezonas darbi. Jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, tiek nodarbināti tirdzniecības vietās, zemnieku saimniecībās, pašvaldībās. Taču arī par šajā aktivitātē nodarbināto jauniešu attieksmi pret darbu bieži vien dzirdētas negatīvas atsauksmes. Kāpēc tad tā?

Saknes meklējamas ģimenē
Izpratne par darbu un algu katram sākas mājās, “savā virtuvē”, uzskata G. Lanka, kura ir četru bērnu mamma. “Finanses, darba ētika un attieksme sēž uz viena žoga. Bērnam jāiemāca, ka darbavieta dod iespēju pašam nopelnīt savu algu un darba devējam var par to pateikt paldies. Un, ja vēl nopelni kaut ko papildus iestādei vai uzņēmumam, kas dod darbu – super, tad tam esi devis labumu! Bet ar uzskatu, ka uzņēmējs mūžam ir kaut ko parādā, ka vienmēr ir pārāk maza alga, to nevar iemācīt,” viņa teic un iesaka: “Ja gribu nopelnīt vairāk, man ir jābūt radošākai, jādomā, ko vēl varu darīt. Ja pašreizējā darbavietā nav iespējas vairāk nopelnīt, ja trīssimt piecdesmit eiro ir griesti, jāskatās, ko varu darīt ārpus darbalaika, privātā kārtā.”
Vecāki ir tie, kuri bērniem var iemācīt pareizo attieksmi pret darbu – to, ka nevar darīt pa roku galam un domāt, ka dzīvē veiksies. Tā ir loterijas domāšana, uzsver G. Lanka. Viņa, būdama uzņēmēja, arī saviem bērniem neko nedāvina tāpat vien, bet cenšas iemācīt darba tikumu. Šāda apziņa nenāca uzreiz. “Es arī kā mamma sākumā biju gatava pasargāt savus bērnus no jebkāda veida grūtībām. Lietus līst – aizvedīšu. Smagums jānes – panesīšu. Pārāk sarežģīti – es izdarīšu. Ko tas ieaudzina?” viņa rosina aizdomāties, ka pāraprūpēti bērni diez vai nākotnē būs iniciatīvas pilni darbinieki. “Man patīk, kā saka Oskars Špickopfs, kas vada Izdzīvošanas skolu puikām: jauni vīrieši par vīriem pārtop ne tikai caur darbu, bet caur smagu darbu.”
To, cik svarīga ir pozitīva attieksme, var iemācīties mājās, sākot ar savu nesaklāto gultu. “Izdomāji nobolīt acis un vēl nošņākties? Saklāsi arī māsai gultu vai dabūsi papildu darbiņu,” saka G. Lanka.

Prēmija pienākas par izcilību
Taču pagaidām nav lielu cerību uz labāku situāciju nākotnē. To ilustrē pirms laika dzirdēts stāsts par kādu vasaras nometni, ko bērniem organizē tā sauktie Pāvilostas rīdzinieki un kur viss notiek pēc brīvprātības principa. Reiz paņēmuši līdzi arī dažus vietējos skolēnus, kuri ļoti gribēja piedalīties. Rīkotājs, pasaucis puikas, saka: “Paņemiet kasti, aizejiet pēc čiekuriem, lai varam izvārīt zupu!” Bet tā vietā, lai desmit minūtēs izdarītu darbu, viņi skatās cits uz citu – nē, es neiešu, es vakar lasīju, man tas nav jādara – un neiet. Ceturtā, piektā klasīte. Ir kauns: kurš tad būs tas muļķis, kas ies vergot. It kā darbs būtu kaut kas apkaunojošs? Bet visticamāk, ja viens parādītu, ka aiziet, gan arī pārējie pievienotos.
Iespējams, tas ir mazpilsētu padomju laiku mantojums, kas nodots no paaudzes paaudzē. Tolaik labs darbs skaitījās tāds, kur maksāja algu, bet nekas nebija jādara. Bērni, kuri aug sportiskā vidē, ir izpalīdzīgāki. Kopā iet, nes dēļus, zina – ātrāk pabeigs, ātrāk varēs darīt, ko grib.
Un tieši vecākiem ir priekšrocība savām atvasēm iemācīt principu, ka nauda tiek par darbiņu. Lankas, piemēram, saviem bērniem maksā mācību gada noslēgumā par atzīmēm. “Kopumā mūsu bērni mācās labi, bet gadās, ka tā aldziņa sarūk, ja ir kaut kas nobumbulēts. Tas ir tāpat kā darbā – ja tu laikā un izcili izdari, protams, tev ir bonuss.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grib lielu algu par smukām acīm

Kategorijas