Māca ieklausīties savā organismā
Bebru dziedzeriem un briežu ragu pulverim tautas medicīna piedēvē īpašības jau izsenis. Ieklausoties, ko stāsta cilvēki, kas tos lieto, Liepājas puses medniekam Mārim Dimantam radās doma radīt uztura bagātinātāju, kam dots nosaukums “Bebrex”.
Pielieto tautas medicīnu
Pirms vairāk nekā diviem gadiem Māris Vērgales pagastā, no kurienes pats nāk, sastapa vīrieti, kas ļoti slavēja bebru dziedzeru uzlējuma dziednieciskās īpašības. Šis cilvēks stāstīja, ka, to lietojot, palielinājusies enerģija, jūtas arvien labāk, kļuvis mundrāks. Tas kaislīgajam medniekam lika aizdomāties par iespējamu biznesa nišu.
“Ir ļoti daudz cilvēku, kas nevar vai negrib lietot spirtu,” “Bebrex” pārstāve Beatrise Ķēde atgādina, ka klasiski tinktūra tiek gatavota, dziedzerus aplejot ar spirtu un noteiktu dienu skaitu nogatavinot. “Tāpēc radās ideja dziedzerus izžāvēt un saberzt pulverī, ko ievieto kapsulā. Tas nozīmē, ka ir iespēja uzņemt visu labo, bet nav jākāpj sev pāri, dzerot to, ko negribas.”
Bebru dziedzeri uzlabo imunitāti, stiprina nervu, asinsrites sistēmu. Briežu ragu pulveris plašāk zināms slāvu tautas medicīnā. Tas uzlabo kaulu, locītavu, cīpslu veselību, veicina dzīšanas procesus pēc operācijām. Abas izejvielas viena otru papildina, tādēļ tās izlemts noteiktās proporcijās apvienot vienā kapsulā. “Turklāt bebru dziedzeriem ir ļoti specifiska smarža, un daudziem tā nepatīk. Briežu ragu pulveris to mazliet nomāc,” otru iemeslu min B. Ķēde.
Palīdz mazināt stresu
“Bebrex” saņēmis visas Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas. Specifiski pētījumi par bebru dziedzeru un staltbriežu ragu pulveru iedarbību uz cilvēka organismu Latvijā tikpat kā nav veikti. Taču uzņēmums saņem daudzu klientu atsauksmes.
“Sieviete, kas izdzēra vienu kursu, teica – vairs neatceras, kad pēdējo reizi pirka nervu zāles,” stāsta B. Ķēde. “Citi stāsta, ka pēc kapsulu lietošanas mazinās locītavu sāpes. Sportistiem mazāk sāp saites, samazinās muskuļu tonuss.”
Pirms “Bebrex” lietošanas ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, lai tas nosūta veikt pilnu asinsainu. Kurss ilgst divus mēnešus ar viena mēneša atslodzi. Ieteicamā diennakts deva ir viena kapsula no rīta tukšā dūšā, uzdzerot gana daudz ūdens. Pēc tam var veikt atkārtotas asinsanalīzes, lai salīdzinātu, kuri rādītāji un kā ir izmainījušies.
Produktu nav ieteicams lietot grūtniecēm un māmiņām, kas mazuli baro ar krūti. “Šiem cilvēkiem ir jutīgāks organisms. Tā kā bebrs uzturā lieto dažādas zālītes, mēs nevaram zināt, kuram organismam var rasties alerģiskas reakcijas,” pamato uzņēmuma pārstāve. “Bebrex” drīkst lietot arī bērni, taču nepieciešamību jāizvērtē vecākiem, ņemot vērā viņu alerģijas un produktu panesību.
“Mēs katrs pats zinām, pret ko mums ir alerģija, un tā ir katra paša atbildība to ņemt vai neņemt vērā,” piebilst B. Ķēde. Tāpēc pirmajā lietošanas reizē ieteicams pamēģināt nedēļas kursu un pavērot, vai organismam nerodas negatīva reakcija. Ja parādās nieze, izsitumi, produktu nevajadzētu turpināt lietot. “Tas ir vēl viens iegumums, pievienotā vērtība – mēs mācām cilvēkam atkal pievērsties pašam sev, ieklausīties savā organismā.”
Atvērtu iepakojumu neiesaka glabāt un lietot ilgāk par trim, četriem mēnešiem. Vēlams to turēt sausā, bērniem neaizsniedzamā vietā.
Pārdozēšana nav iespējama, jo produkts ir dabisks. Šādā situācijā vienīgā blakne varētu būt izsitumi – tāpat kā pārēdoties ogas vai augļus.
Svarīgs cilvēciskums
“Bebrex” tirgū pieejams divarpus gadu. Uzņēmuma klientu vidū ir gan iedzīvotāji Latvijā, gan ārzemēs. Aiz valsts robežām par to interesējas galvenokārt izceļojušie latvieši, kas par to dzirdējuši no radiniekiem vai uzgājuši informāciju sociālajā tīklā “Facebook”.
Protams, produktam ir arī konkurenti, bet katram savs stāsts, kā līdz tam nonākts. Patērētājam ir visas tiesības izvēlēties, kas patīk vairāk – ieturēta distance vai iespēja būt vienam no ģimenes, uzsver B. Ķēde. “Mums ir ļoti svarīga komunikācija ar klientu. Ja aizvedam un nododam tieši rokās, ar pastāvīgajiem klientiem vienmēr aprunājamies, kā veicas, kas jauns dzīvē. Cilvēciskums mums ir ļoti svarīgs. Ne par velti bebrs mūsu zīmolā ir tik smaidīgs un priecīgs – viņš ir ļoti komunikabls bebrs.”
Atšķirībā no daudziem citiem uztura bagātinātājiem, šis ir gatavots no vietējām izejvielām, tāpēc īpaši piemērots cilvēkiem, kas dzīvo tieši šajā klimatiskajā joslā. “Protams, aptiekās ir nopērkami ķīmiski vitamīni, taču visas labās vielas tajos ir ražotas fabrikā kā masveida produkcija. Tas nozīmē, ka paredzēta lietošanai tiklab Latvijā, kā Spānijā,” viņa rosina aizdomāties, vai viena un tā pati produkcija var būt piemērota cilvēkiem visur pasaulē.
Prasa roku darbu
“Bebrex” sastāvā esošās izejvielas iegūst pats Māris. Viņam mājās ir laboratorijas tipa telpa, kur notiek kaltēšana, saberšana, pildīšana kapsulās un fasēšana burciņās, ko pēc tam hermētiski noslēdz. Tas prasa daudz roku darba un nav vienkārši, jo jābūt ļoti pacietīgam un jāaudzina raksturs. No medījuma iegūšanas līdz sapildīšanai kapsulās paiet vidēji pāris mēnešu. Ir jāmāk pagaidīt, kamēr dziedzeri izžūst, kamēr sastāvdaļas saberzīs.
“Bija brīdis, kad mums sāka pārmest, ka izšaujam bebrus,” atzīst B. Ķēde. “Taču Latvijā to ir daudz, pat ļoti daudz. Bebri vairs nav aizsargājami kā pirms daudziem gadiem. Ja to skaitu nesamazinās, aizvien biežāk un aktīvāk veidos dambjus, kuru dēļ noplūst lauku ceļi, pagalmi, lauki.”
Dzīvnieku skaits, tāpat kā mežu apjoms, ir jāregulē. Tie ir procesi, par kuriem daudzi cilvēki pēdējā laikā bieži neaizdomājas. “Mūsu vecvecāki zināja, ka ir normāls dabas cikls, ka kaut kam noteiktā laikā ir jābeidzas un vietā nāks kas cits. Sabiedrība šo izpratni bieži izvēlas atmest un tad nepamatoti satraucas, ka meži tiek izcirsti līdz ar zemi, dzīvnieki tiek iznīcināti. Tā nav!” uzsver B. Ķēde.
Nepieņemami tas vairāk var šķist pilsētniekiem, kas neizprot šo dzīvnieku nodarīto postu. “Kad bebri sāka pastaigāties pa jūrmalu, meklējot jaunas dzīvesvietas, daudziem tas bija pārsteigums. Taču zinām Rīgas kanālu piemēru, kad tika bojāti aizsargvaļņi. Dzīvnieks meklē dabisko vidi, bet tajā pašā laikā tas nodara lielu postažu cilvēkiem.”
Staltbriežu ragu pulvera gatavošanā izmanto dzīvnieku pašu nomesto galvas rotu. “Man arī pašai bijusi pieredze, kad ejam pa mežu meklēt,” piebilst B. Ķēde.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām