Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dienu velta mākslai dažādos veidos un izpausmēs

ZANE GVOZDE

2020. gada 13. augusts 07:00

274
Dienu velta mākslai dažādos veidos un izpausmēs

Pagājušajā sestdienā Vecpils Dižlāņu muižas apkārtne  pārtapa par vietu, kur no rīta līdz pat vēlai pēcpusdienai aktīvi rosījās vīri un sievas, veci un jauni, lai līdzdarbotos un būtu klātesoši notikumos, kas šai dienā bija sarūpēti radošas, pozitīvas un mākslas piepildītas sestdienas baudīšanai.

Atskats uz saimnieču ikdienu
Jau rīta pusē Vecpils centrs pamazām pārtapa par spēles laukumu – vairākās vietās Dižlāņu muižas tuvumā tapa Vecpils amatierteātra “Vai, mīļā!” un folkloras kopas “Dižlāņu īve” kopīgajam iestudējumam “Vecpils saimnieces laikmetu griežos” iecerētā scenogrāfija. Teatralizētais pasākums, kā to nodēvējis pats amatierteātra kolektīvs, veidots trīs daļās, atklājot Vecpils saimnieču dzīvi cauri laikiem. Kā atklāja amatierteātra vadītāja un režisore Solveiga Aigare, sestdienas pasākums un tai skaitā amatierteātra uzvedums ir kā novēlotas Saimnieču dienas svinības. Par pamudinājumu uzveduma tapšanai kļuvušas pagasta novadpētniecības centrā nonākušie eksponāti – agrāko laiku veļasmašīnas. Lai atdotu tām godu un liktu lietā, nolemts tās ievīt iestudējumā.  
Teatralizētais pasākums bija veidots trīs daļās ar trim dažādām norises vietām. Pirmā daļa “Vecpilnieku meita bija”, kas vēsta par seno dienu saimniecēm, norisinājās pie Spēka avota, otrā “Te laukos dzīve mana”, kas veltīta padomju laika saimniecēm, – ābeļdārzā pie Dižlāņu muižas. Trešā, kurā tiek apspēlēta mūsdienu saimnieču ikdiena un kurai klāt nāk nevēlamā blakne – vīruss, nodēvēta par “Karonis nāk!” un tika spēlēta Dižlāņu muižas parkā.
S. Aigare atzina, ka iestudējums iecerēts humora garā, pasmaidot par dažādiem notikumiem, cilvēkiem un pašiem par sevi. Tas, ka visas dienas garumā Vecpilī norisinās vairāki atšķirīgi pasākumi, pēc S. Aigares domām, vērtējams pozitīvi: “Līdz ar to publika ir dažādāka. Vieni nāk, piemēram, izstādi apskatīt un pie reizes apskatās arī ko citu. Vieni nāk uz pasākumu un pie reizes paskatās izstādi.”

Vietas un cilvēku potenciāls
Vecpils pagasta novadpētniecības centra vadītāja un aktīva kultūras dzīves dalībniece Dzintra Lāce atklāja,  ka viens no galvenajiem notikumiem sestdienas aktivitāšu vidū noteikti ir uzvedums “Vecpils saimnieces laikmetu griežos”.  “Doma bija tāda – vajadzētu jaunatnei parādīt, kā saimnieces strādājušas laiku lokos.”
Papildus tam ikvienam Dižlāņu muižas pagalmā bija iespēja izkalt savu rotu rotkaļa Gunta Jakubovska meistardarbnīcā, kā arī aplūkot mākslas izstādi “Laiku lokos”, kurā vērojami mākslinieku darbi dažādās tehnikās. Dz. Lāce norādīja, ka lielu artavu dienas plāna un aktivitāšu izveidē devis Vecpils draudzes prāvests Andris Vasiļevskis. Viņš gan bilda, ka vien pamudinājis aktīvos vecpilniekus uz darbību, jo daudz labu ideju ir viņiem pašiem, reizēm vien nepieciešams neliels grūdiens to īstenošanā. “Es izmantoju tikai to, kas ir uz vietas, – vietējo cilvēku potenciālu, jo te resursi ir ļoti lieli. Ne tikai cilvēku potenciāls, bet arī pašas ēkas,” par vecpilniekiem un viņiem īpašo Dižlāņu muižu saka A. Vasiļevskis.
Viņš norādīja, ka kopā ar aktīvajiem vecpilniekiem iecerēts šo vietu no jauna iedzīvināt, spodrināt tās vēsturisko mantojumu un rīkot dažādus tematiskus pasākumus, kas palīdzēs apzināties šīs vietas jeb “lauku pils” vērtību.

Mākslu skatās un veido paši
Izrādās, ka A. Vasiļevska devums pasākuma veidošanā saistāms ar pieaicināto viesu pulcēšanu Vecpilī. Proti, viņa uzaicinājumam atsaukušies mākslinieki kopīgas izstādes veidošanā un arī rotkalis G. Jakubovskis. Divas no māksliniecēm – Gita Zanriba un Kristīne Vizbule –  jau iepriekš veidojušas gan personālizstādēs, gan ņēmušas dalību mākslinieku kopizstādēs.
A.Vasiļevskis atklāja, ka abas mākslinieces ir viņa kursabiedrenes un ka jau studiju laikā saskatījis abās lielu potenciālu. “Tad, kad esi iepazinis šos cilvēkus studiju laikā, saproti, kas tas ir par potenciālu un ka tādam potenciālam nevajag vienkārši vasarā gulēt jūrmalas smiltīs – to ir jāliek lietā.”
Abas mākslinieces skaidroja, ka izstādē “Laiku lokos” ar saviem darbiem piedalās astoņi mākslinieki. “Ir jābūt iedvesmai un ir jābūt tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā būt, iet un darīt,” par veiksmīgu kopizstādes izveidi sacīja G. Zanriba.
Rotkalis G. Jakubovskis, kurš Vecpilī vadīja meistardarbnīcu, iepazīstinot ar kalēja darbu un ļaujot pamēģināt interesentiem pašiem izkalt savu rotu, skaidroja, ka ar A. Vasiļevski pazīstami jau kādu laiku, tādēļ viņa uzaicinājumam ierasties Vecpilī piekritis bez ilgas domāšanas. Rotkalis norādīja, ka pieredze šai amatā viņam ir 45 gadu garumā, viņš ir arī Latvijas Kalēju biedrības priekšsēdētājs.
Savas darbības sākumā daudz strādājis smēdē, kalis pēc pasūtījuma, nodevies lielu darbu veidošanai, kas prasījis ne mazums laika un pūļu. Nu pamazām smēde pārtop par rotkaļa darbnīcu, vairāk pievēršoties smalkajiem darbiem. “Vienmēr esmu uzskatījis, ka kalējs – tas nenozīmē sist tikai to melno bleķi, bet arī darīt kaut kādas smalkās lietas.” G. Jakubovskis meistardarbnīcu vadīšanai nododoties jau septiņus gadus, mērojot ceļu uz dažādām vietām, jo “patīk ar tiem jauniešiem ņemties, rādīt to amatu”.

Patīkami pārsteidz atsaucība
A.Vasiļevskis un Dz. Lāce uzteica Vecpils kultūras dzīves kūrētāju Intu Dreimani, kura aktīvi domā un strādā, lai Vecpilī norisinātos pēc iespējas dažādāki un atšķirīgiem vecumiem un gaumēm interesanti pasākumi. Arī ārkārtējās situācijas laikā, kad dažādiem pasākumiem bija stingri ierobežojumi, viņa domājusi, kā rast risinājumu un radīt svētku noskaņu. Pati I. Dreimane neslēpa savu prieku, ka pasākums izdevies – apmeklētāju visas dienas garumā Vecpilī bijis nudien daudz, daļa no viņiem – viesi. “Mēs pat necerējām, ka tik daudz cilvēku būs dienas pasākumos, ne tikai vecpilnieki, bet arī apkārtējie.”
Viņa smej, ka labi izdevies iestudējuma ietvaros apspēlēt šī brīža situāciju jeb “dzelteno ķīnieša laiku”: “Tas izvērtās tas labākais – piedāvājām dzeltenu zupu, dzeltenu biezpienu, dzeltenus kartupeļus. Paši bijām dzeltenos tērpos, dziedājām atbilstošas dziesmas par dzelteno tēmu. Izdevās.”
Labi apmeklēta bijusi arī pēcāk vakarā notikusī balle, kurā spēlēja grupa “Pa ceļam”. Gandarījums bijis par to, ka tajā dalību ņēmuši bijušie vecpilnieki, skolas absolventi. Par viņu klātesamību liecināja veiktie ieraksti Dižlāņu muižas viesu grāmatā. “Bija ieraksti no 1976. gada absolventiem, kuri bijuši uz ballīti,” prieku pauda I. Dreimane.