Ielēkuši pēdējā vilcienā

2020. gada 13. augusts 07:00

398

Izveidojot Liepājas SUP skolu, pieredzējušie kanoe airētāji Aivis Tints un Gatis Pranks, kā arī aktīva dzīvesveida cienītājs Dzintars Skrundenieks ielēkuši pēdējā vilcienā. Atšķirībā no daudziem citiem tūrisma uzņēmējiem Liepājā un tās tuvējā apkārtnē, viņi ne tikai uz noteiktu laiku iedod dēli un airi, bet arī māca ar inventāru rīkoties. Un interese ir ļoti liela.

Grūdienu dod vīruss
Par Liepājas SUP skolu gan sociālajos tīklos, gan privātā saziņā uzklausītas tikai labas atsauksmes. Tajā var ne tikai apgūt supošanu individuālu vai grupu nodarbību laikā, bet arī piedzīvot saullēktu, esot ūdenī, kā arī aizraujošas brīvdienas, kas noteikti paliks prātā.
“Mēs gribam, lai cilvēki atgriežas pie mums,” Aivis min galveno pozitīvo atsauksmju iemeslu. Viņam, tāpat kā Gatim un Dzintaram, SUP skola ir sirdslieta, nevis tikai bizness. Ikdienā katram ir cits pamatdarbs. Tas ļauj uz klientu neskatīties kā uz naudasmaku, nesablīvēt nodarbību grafiku, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk, un reizēm nerēķināt pat savu laiku un darbu.
Aivis spriež, ka to abiem ar Gati savulaik iemācījis treneris Omārs Sērmolis. Viņš nekad neaizgāja mājās tikai tāpēc, ka nodarbība beigusies, bet kāds attaisnojoša iemesla dēļ atnācis vēlāk. Vienmēr palika, novadīja treniņu un tikai tad devās tālāk savās gaitās.
“Mēs arī esam sava veida entuziasti – ja cilvēks grib darboties, mēs esam šeit, lai viņam to sniegtu,” saka Aivis. Ideja par SUP skolas izveidi viņam bija jau sen. Liepājā, kur ūdeņi visapkārt, gribējās parādīt citādus atpūtas veidus ārpus ierastajiem. Sāka organizēt supošanu saullēktā un secināja, ka interese ir. Tas radīja vēlmi piedāvājumu paplašināt un sakārtot arī informācijas kanālus – izveidot mājaslapu un izvietot informāciju sociālajos tīklos, taču tam vienmēr pietrūka laika.
Un tad dzīve salika visu pa plauktiņiem – iestājās koronavīrusa dēļ noteiktie ierobežojumi. Radušos dīkstāvi Aivis izmantoja lietderīgi. Nolēma – vai nu tagad, vai nekad –, un sāka darboties, lai sen loloto domu īstenotu dzīvē.

Sanāk visiem
Saprotot, ka viens nav karotājs, un gribot darboties ar vērienu, Aivis aicināja iesaistīties senu draugu, arī kanoe airētāju Gati Pranku. Vēl komandā darbojas taku skrējējs un citādi sportiski aktīvs cilvēks Dzintars Skrundenieks. “Viņam ir savādāks domugājiens, vairāk patīk piedzīvojumi,” Gatis paskaidro, ka abi ar Aivi vairāk uzsvaru liek uz treniņiem un iespējām piedalīties sacensībās, bet Dzintars domā par to, lai supošanu pārvērstu par atpūtu.
Aivis apgalvo, ka izdevies ielēkt pēdējā vilciena vagonā, jo supošanai kā modes lietai palēnām iestājas noriets. Konkurence ir gana liela, taču vairums tūrisma uzņēmēju Liepājā un tuvējā apkārtnē piedāvā tikai inventāra nomu. “Mūsu doma ir nevis iedot cilvēkam dēli un lai pats saviem spēkiem kuļas, bet ielikt pareizus pamatus. Tas ļauj interesi noturēt ilgāk, jo ierādām, ka brīvo laiku uz ūdens pavadīt var arī šādi,” pamato Gatis.
SUP dēlis ir liberāls – uz nodarbībām nākuši gan sešgadīgi bērni, gan septiņdesmit gadus vecs seniors. Iemācīties ar to braukt var visi, katrs atrod veidu, kā patīk un izdodas vislabāk, bet drosmīgākie jau pēc 15 minūtēm nostājas kājās. “Daudziem, kurus atved draugi vai radi, sākumā skats ir skeptisks: ir mēģinājuši citur, bet nav paticis, jo nav sanācis. Bet, kad iemāca, kā vajag pareizi airi turēt un ar to darboties, cilvēks saprot, ka ar to dēli var arī kaut kur aizbraukt, var to kontrolēt, tāpēc rodas azarts,” novērojis Dzintars.
Tie, kas uz nodarbībām nāk regulāri, pēc pamatu apguves audzē prasmes un spējas gan tehniski, gan fiziski. Piemēram, viena no audzēknēm, kas pavasarī ieradās ar savu dēli, bet bez zināšanām, šogad uzvarēja Latvijas čempionāta tautas distancē.
Uz jautājumu, vai interese par piedāvājumu ir vienā līmenī ir sākotnējām gaidām, Dzintars attrauc: “Runājot par šo tēmu, man patīk teikt – es nezināju, ka Liepājā ir tik daudz cilvēku. Man ir sajūta, ka šogad uz SUP dēļa būs bijuši visi. Ir daudz patstāvīgo apmeklētāju, bet katrā nodarbībā redzu arī daudz jaunu seju.”
Tik lielu interesi patiesībā neesot gaidījuši. Tagad atliek vien secināt, ka cilvēki ir aktīvi, nebaidās darīt un izmēģināt ko jaunu. Apmācības veido procentuāli lielāko pieprasījumu, taču daudzus interesē arī piedzīvojumu braucieni. “Ir daži, kas tajos grib piedalīties bez iepriekšējām zināšanām. Tad viņiem arī ir kārtīgs piedzīvojums jau no paša sākuma,” pasmaida Dzintars.
Ieteicams gan būtu apmeklēt vismaz vienu apmācību reizi un piedzīvojumu braucienu veidot kā eksāmenu sev, liekot apgūtās zināšanas lietā. Maršrutus “Liepājas SUP skolas” instruktors un treneri veido paši, iepriekš tos izpētot un izbraucot. Tie nav ne īsi, ne viegli, iekļauti dažādi komponenti – šķēršļi, nokāpšana, uzkāpšana, pietupšanās, nogulšanās.

Ar pozitīvu skatu nākotnē
Lai gan sarunā vairakkārt izskan, ka Liepājas SUP skola ir sirdslieta un dibināta kā biedrība, jebkurā gadījumā nepieciešams rēķināt arī ieguldījumus un peļņu. Inventāra iegādei izmantoti tikai pašiem pieejamie resursi, tajā skaitā ņemts aizdevums. Projektu līdzekļi un pašvaldības finansiālais atbalsts pagaidām nav izmantots, bet tiek plānots to darīt nākotnē.
“Tagad varam kaut ko prasīt, jo mums ir ne tikai ideja, bet arī pierādījums reālai darbībai,” skaidro Aivis. Svarīgākais būtu cita bāzēšanās vieta, lai pakalpojums kļūtu pēc iespējas pieejamāks. Tagad tam izmanto Atteku salu, kas sasniedzama tikai ar ūdens transportu, līdz ar to katrs izbrauciens prasa lielu sagatavošanos.
Runājot par nākotni, sarunā ieskanas vēl citas idejas. Viena no tām – organizēt treniņus nelielai cilvēku grupai, kas vēlas virzīties pa sporta ceļu. Pozitīvu skatu dod arī tas, ka sacensībās “Liepājas īriens”, ko šogad organizēja SUP skola, piedalījās gana daudz bērnu – pat vairāk nekā pieaugušo, kas tautas sportam nav tipiski. Līdz ar to ir cerība, ka pēc gadiem diviem, trim pilsētā būs bariņš ar labiem airētājiem.
“Darbojamies tikai pirmo gadu, un pagaidām taustāmies, ko un kā labāk darīt,” atzīst Aivis. Novērojumi rāda, ka interesentu skaitu ietekmē laikapstākļi. “Bet mēs gribētu lauzt stereotipu, ka tad, ja ir slikts laiks, jāsēž mājās.”
Dzintars papildina: “Man patīk teikt, ka labs piedzīvojums sākas tad, kad iederas vārdi “viss ir slikti”. Kad izej no mājas, vējš pūš, lietus līst, liekas – neko vairāk kā dīvānu un siltu tēju negribas. Ja aizej atpakaļ, esi sev nozadzis lielisku piedzīvojumu. Kad ir saule un bezvējš, noteikti būs labi pavadīts laiks brīvā dabā, bet atcerēsies jau to situāciju, kad bija smagi jāpastrādā.” Tas ļauj pārkāpt saviem “negribu” un “nevaru”. Arī dzīvē.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ielēkuši pēdējā vilcienā

Kategorijas