Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svarīgi rīkoties nekavējoties un visiem

ILZE ŠĶIETNIECE

2020. gada 20. augusts 07:00

299
Svarīgi rīkoties nekavējoties un visiem

Spānijas kailgliemeži ietur gardas maltītes ne tikai Pāvilostas mazdārziņos, bet arī vakaros dodas uz kultūras namu. Kaut arī apkārt viss rūpīgi nopļauts, vakaros tie rāpjas augšā pa fasādes sienām un bojā apmetumu. Problēmas risinājumi pagājušajā nedēļā tika meklēti seminārā par kailgliemežu ierobežošanas iespējām.

Virzās gar upi
Pirmoreiz Spānijas kailgliemezis Pāvilostā esot pamanīts jau 2008. gadā kādā saimniecībā netālu no Upesmuižas parka. Virzoties gar Sakas upi uz priekšu, tas apsēdis visus apkārtnes mazdārziņus un notiesā vai sabojā lielu daļu ražas. Līdz lielo zemnieku platībām tas pagaidām, par laimi, īsti nav ticis. No ārzemēm ievazātās gliemju sugas priekšā pilsētas iedzīvotāji jūtas bezspēcīgi un ir izmisumā.
Spānijā, no kurienes suga nāk, problēma nav tik liela, jo tur valda citāds klimats un dzīvo vairāk dabisko ienaidnieku. Gliemežu izplatību ierobežo kalnu reģioni, karstas vasaras un sausums, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis iekarojis gandrīz visas Eiropas valstis. Latvijā suga pirmoreiz oficiāli konstatēta 90. gadu beigās, bet pēdējā divdesmitgadē sākusi izplatīties īpaši strauji, rāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) informācija.
Augkopības speciālists Māris Narvils atzīmē, ka pie mums tas jūtas labi, jo ir daudz ūdeņu, mitra un silta vide, nav kalnu reģionu, kas ierobežotu izplatību. Pirms trim gadiem suga bija ieviesusies 20 Latvijas pašvaldībās, liecina projektā “Datu ieguve par invadīvo sugu Spānijas kailgliemezi (Arion lusitanicus)” iegūtā informācija.
Pārbaudītajās vietās kailgliemežu relatīvais blīvums bija no 20 līdz 50 īpatņiem uz 20 kvadrātmetriem. Tas nozīmē, ka invāzija vērtējama kā vidēja. Taču katru gadu tiek saņemti aizvien jauni ziņojumi par iespējamām atrašanās vietām.
2018. gadā invazīvo bezmugurkaulnieku monitoringa ietvaros tika uzsākts Spānijas kailgliemeža monitorings. Secināts, ka Latvijā tas galvenokārt nonācis ar dekoratīvo augu stādiem.

Var tikai ierobežot
Tā kā Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kur tas ienācis, vēl ir iespējams veikt apkarošanas pasākumus, teikts “Spānijas kailgliemeža sugas izplatības ierobežošanas plānā”, kas 2018. gadā tapis Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrā. Iznīcināt pavisam to vairs nav iespējams, taču ierobežot var.
Tā kā Spānijas kailgliemezim patīk mitras, aizaugušas vietas, Pāvilostas iedzīvotāji uzskata, ka tieši Upesmuižas parks ir visu nelaimju aizmetnis. Tur atrodas čūksliens, no kurienes tie biezā slānī ierodas blakus esošajās sētās, kas izslavētas ar saviem skaistajiem dārziem un sakoptību. Izpļaut parka teritoriju neesot iespējams, jo to aizliedzot nosacījumi, kas attiecas uz aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem.
A. Svilāns gan norādīja, ka visos gadījumos iespējami izņēmumi. Ja pašvaldība, kuras pārziņā ir parks, vērstos DAP ar situācijas skaidrojumu, noteikti varētu izvērtēt situāciju, ieguvumus un zaudējumus un rast kompromisu.
“Ir īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi. Ja Upesmuižas parku nevar izpļaut, var darīt ko citu. Gliemeža izplatība jāierobežo līdz līmenim, kad tas dabā ir, bet nespēj radīt būtiskus zaudējumus,” uzsvēra M. Narvils. “Nav jādomā – ierauga vienu īpatni, tad uzreiz ir milzu problēma. Tās jau ir sekas. Jāstāda aromātiskie augi, sīkās oliņas rušinoties jāiznīcina.”
Pēc mirkļa gan atklājās, ka atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos aizlieguma izpļaut dendroloģiskos stādījumus nav. No kurienes tāds viedoklis radies, neviens nezināja teikt un visi raustīja plecus, pašvaldības izpilddirektoru Alfrēdu Magoni ieskaitot.

Atbildību pārliek cits uz citu
Taču cīņai ar Spānijas kailgliemezi ir jēga tikai tad, ja rīkojas visi apkārtējo zemju īpašnieki un lietotāji, uzsver eksperti. Pāvilostas iedzīvotāji akmeni met arī pašvaldības lauciņā, kuras teritorijas ne visur esot sakoptas. Tāpat daudzi vēlētos, lai tos, kuri neko nedara lietas labā, dome mudinātu to darīt vai sodītu, palielinot nekustamā īpašuma nodokli. Tas, pēc iedzīvotāju domām, būtu iespējams, izdodot atbilstošus saistošos noteikumus. Eksperti iesaka arī pašvaldībai centralizēti iepirkt augu aizsardzības līdzekļus kaitēkļu apkarošanai un organizēt apmācības to lietošanā.
Domes izpilddirektors A. Magone gan iebilst, ka gliemeži nav parādījušies pirmo gadu: “Kur iepriekš bija Dabas aizsardzības pārvalde? Kāpēc nebrīdināja?” Patlaban atsevišķa finansējuma kailgliemežu apkarošanai neesot. Lai pašvaldība varētu izstrādāt savu rīcības plānu un izdot saistošos noteikumus, kas paredz sodīt par bezdarbību, iniciatīvai esot jānāk no augstākstāvošām instancēm. Kamēr kaitēkļi nav iekļauti oficiālajā Latvijas invazīvo sugu sarakstā, tam īsti neesot pamata.
Šobrīd tajā atrodas tikai latvānis.
A. Svilāns atklāja, ka par šo tēmu bijušas diskusijas ar Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD), taču pagaidām bez rezultātiem. Tā uzskatot, ka, lai arī kailgliemeži ienākuši no citām valstīm, nav uzskatāmi par invazīvu sugu. Nosacīti Spānija mūsdienās vairs nav ārzemes – robežas ir plašākas, mēs visi atrodamies Eiropas Savienībā.
VAAD gan “Kursas Laikam” noliedz, ka šāda saruna bijusi, turklāt norāda, ka jautājums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildība. Tā apliecina, ka Spānijas kailgliemezi ir plānots iekļaut invazīvo sugu sarakstā, tomēr tas ir laikietilpīgs process, jo jāsaskaņo ar Eiropas Savienības instancēm. Šobrīd DAP gatavo tam nepieciešamo zinātnisko pamatojumu un pašvaldībām ir izsūtījusi Daugavpils Universitātes sagatavoto kailgliemežu ierobežošanas plānu.
Arī VARAM norāda, ka Spānijas kailgliemeža izplatības mazināšanai svarīgi rīkoties nekavējoties, jo iekļaušana invazīvo sugu sarakstā pati par sevi rezultātu nedos. Tā būs tikai iespēja sakārtot Latvijas normatīvos aktus, norādot atbildīgo institūciju kompetences, izplatībā iesaistīto personu atbildību, pienākumus, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību. Nevajagot arī gaidīt, ka tas ļaus saņemt finansiālu kompensāciju.