Pašcepta maize – brīvo brīžu aizpildīšanai un ģimenes galdam

2020. gada 13. augusts 07:00

2797

Pašcepta maize – brīvo brīžu aizpildīšanai un ģimenes galdam

Grobiņniece Agnese Arnolda ārpus sava darba laika labprāt nododas ēst gatavošanai un izmēģina dažādas receptes. Jaunā sieviete atzīst, ka jau kopš bērnu dienām viņai paticis cept, našķēties un ar pašgatavotiem gardumiem iepriecināt savējos. Roka iemēģināta dažādu ēdienu tapšanā, tie periodiski cits citu nomainījuši. Nu viens no pēdējā laikā TOP produktiem, kurš gan ģimenes, gan radu un draugu patēriņam tiek gatavots arvien biežāk – pašcepta maize ar dažādām piedevām.

Recepti pamana internetā
A. Arnolda dzīvo Grobiņā desmit gadus, pirms tam par mājām saukusi Rolavu, kur dzīvo jaunās sievietes vecāki. Ikdienā A. Arnolda pilda ārsta palīga pienākumus, strādājot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kā arī ģimenes ārsta praksē.
Šobrīd gan grobiņniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un paralēli rūpēm par mazuli radusi iespēju, kā nodoties eksperimentiem virtuvē, gatavojot ģimenes galdam. “Internetā uzgāju vienu recepti un nodomāju – jāpamēģina!” par ideju gatavot pašceptu maizi saka A. Arnolda. Kā jau ierasts – reti kura saimniece strikti pieturas pie oriģinālās receptes, bet labprāt eksperimentē ar īpašām garšām un piedevām. “Sāku variēt, domāt idejas, ko vēl maizītei varētu likt klāt. Un beigu beigās sanāca valriekstu maizīte, ko tagad visbiežāk cepu.”
Pirmo reizi savus spēkus maizes cepšanā grobiņniece izmēģinājusi jau pagājušā gada rudenī. Ziemassvētkos, vēloties tuvajiem dāvināt kādu gardu un pašas rokām tapušu dāvanu, licies, ka tieši nesen izmēģinātā recepte, ko jau bija novērtējuši tuvākie ģimenes locekļi, būtu piemērota izvēle. “Katram uzcepu pa kukulim,” apliecina A. Arnolda.
Viņa, vaicāta, kāpēc tieši maizes cepšana apsteigusi citus labumus un eksperimentus, atbild: “Es sāku ar kūkām. Bija tāds periods, kad cepu kūkas, raušus un arī visādi eksperimentēju, līdz beigās nejauši internetā uzgāju šo maizes recepti un ar interesi nolēmu pamēģināt, ar domu – būs – būs, nebūs – nebūs.”
Tomēr jau ar pirmo reizi maize sanākusi, kā cerēts, un tās cepšanas iemaņas nolemts praktizēt arī turpmāk. Galu galā – tā ir iespēja atslēgties no ikdienas darbiem un domas novirzīt vien uz pašu cepšanas procesu, kā rezultātā ģimenes galdā nonāk paša gatavots, dabisks produkts.

Ne tik viegli, kā varētu šķist
Kā skaidro A. Arnolda, maizes pagatavošana no mīklas iejaukšanas līdz jau gatavam un ēdamam klaipiņam nav nemaz tik vienkāršs un ātrs process. Šī produkta gatavošana prasa laiku un pacietību, jo mīklai jānobriest 24 stundas. Tādēļ svarīgi pirms tam ieplānot laiku gatavošanai un cepšanai un tikai tad šim darbam ķerties klāt. “Jāatrod tāds laiks, kad nekas cits nebūs tai dienā un kad var mierīgi cept maizi.”
Grobiņnieces gatavotā valriekstu maize ir tapusi no kviešu miltiem un uzskatāma par baltmaizi, kaut gan nemaz tā neizskatās un arī negaršo, apliecina pati cepēja. Īpašo krāsu un garšu dod tieši izvēlētā piedeva – valrieksti. Eksperimentu ceļā izmēģinātas dažādas variācijas – maize ar ogām, spinātiem, sēklām. Tomēr par vislielāko našķi atzīts tieši valriekstu gardums. A. Arnolda pieļauj, ka, iespējams, tādēļ, ka pie šādas maizītes arī nekur citur nav iespējams nemaz tik bieži tikt.
Maizes pamatā ir kviešu milti, ūdens, sāls un sausais raugs. “Sastāvdaļas ir pavisam vienkāršas. Par to visi brīnās,” smaidot saka cepēja. Piedevas, piemēram, sāli un riekstus, pievieno pēc sajūtām. Viņa norāda, ka mīklu nemīca, kā to visbiežāk dara pieredzējušas aroda meistares, bet iemaisa un atstāj uzrūgt. Pēc 24 stundām, kad maize jau uzrūgusi, tai ļauj “atpūsties” jeb nogatavoties vēl divas stundas pirms ievietošanas cepeškrāsnī.
Maizi grobiņniece cep, izmantojot tā saukto pīļpannu jeb čuguna pannu ar vāku. Līdz ar to mīkla netiek ar rokām veidota īpašā formā, bet to iegūst cepšanas laikā. “Es domāju, ka tāpēc arī maize sanāk tāda “inčīgāka”,” par cepšanas metodi izsakās A. Arnolda. Cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā mīkla tiek ievietota uz 50 minūtēm. 30 no tām – traukā ar vāku, bet pēdējās 20 – bez vāka. “Tāda darbošanās tomēr sanāk. Nav tā, ka iešauj un atstāj.”

Prasa vēl un vēl
Pēc tam, kad maizi pagaršojuši mājinieki, radi un draugi, lūgumi pēc garduma pagatavošanas izskanējuši arvien biežāk. “No sākuma maizi cepu vienā traukā, bet sapratu, ka krāsnī var ielikt vēl vienu, tad nu dabūju nopirkt papildu trauku,” smej A. Arnolda. Viņa atzīst, ka maize kļuvusi par gardumu, kuru var notiesāt bez jebkādām citām piedevām. Arī pašas ģimenē, kurā aug četri bērni, valriekstu maize pazūd ļoti ātri: “Tad tik šņakā visi.”
Reizēm talkā pie mīklas gatavošanas un maisīšanas nākot vīrs un arī bērni – viņi labprāt iesaistās procesā, un par to prieks ir gan pašiem, gan mammai. “Galvenais, ka interesē. Meitenes arī prasa, piemēram: “Cik tas jāliek un cik tas?” Gadās arī, ka piešauj par daudz kaut ko, bet lai mācās un skatās,” savu nostāju pauž mamma. Iespējams, bērni pārmantojuši interesi par ēst gatavošanu un dažādu recepšu izmēģināšanu, kas tik tuva viņu mammai.
“Man patīk šeptēties, meklēt receptes, eksperimentēt un – sanāk! Viela pārdomām, varbūt jāmaina profesija,” smej grobiņniece. Mudinot arī citus eksperimentēt un gatavot pašu un ģimenes galdam, viņa aicina: “Īstenībā jebkurš var mēģināt un cept. Vajag tikai apņemties un darboties. Darbošanās – tas viennozīmīgi ir laikietilpīgs process.”
Praktizēšanās un savas īstās receptes atrašana ir svarīga, lai tiktu pie iecerētā garduma gan garšas, gan konsistences ziņā. Cepēja secinājusi, ka ne no visiem miltiem iznāk vienādi laba maize, tādēļ nepieciešams meklēt, līdz atrasti īstie: “Vieni ir manējie, un tikai tos es tagad pērku.” No miltiem nereti atkarīgs arī tas, cik ilgi maizīte glabāsies kā svaiga un nesakaltīs. A. Arnolda apliecina, ka pašas cepto valriekstu maizi var droši uzglabāt vismaz trīs dienas. Reti gan maize šo termiņu sagaida, jo parasti tiek notiesāta jau ātrāk.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašcepta maize – brīvo brīžu aizpildīšanai un ģimenes galdam

Kategorijas