Vēlreiz par svarīgāko bērnu drošības jautājumos

2020. gada 27. augusts 07:00

269

Vēlreiz par svarīgāko bērnu drošības jautājumos

Pirms jaunā mācību gada sākuma atbildīgo dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) – pārstāvji atgādināja par svarīgākajiem jautājumiem, ko ar bērniem būtu nepieciešams pārrunāt viņu drošības garantam ikdienas gaitās.

Lietas, ko likt aiz auss
Pasākuma laikā VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2. daļas komandieris Niks Rozentāls uzsvēra, ka vēl joprojām viena no būtiskākajām lietām, par ko jāpārliecinās katrā mājsaimniecībā, ir dūmu detektors. Tā lietošana ir obligāta no šā gada 1. janvāra, un šī ierīce ir viens no veidiem, kā sevi pasargāt no iespējamas ugunsnelaimes. “Kā mēs stāstām, veicot prevenciju dažādās izglītības iestādēs: “Acis, deguns mums pa nakti guļ, vienīgās, kas visu dzird, ir ausis,”” detektora nepieciešamību pamatoja N. Rozentāls.
Tāpat viņš atzīmēja, cik svarīgi vecākiem ir bērniem atgādināt par numuru 112, uz kuru jāzvana, ja notikusi kāda nelaime. Bērniem jāatgādina, ka, piezvanot uz šo numuru un vēloties saņemt palīdzību, svarīgi atklāt zīmīgāko informāciju. Primāri tā ir bērna atrašanās vietas adrese. Šī iemesla dēļ būtiski bērnam iegaumēt savas mājas adresi, skolas adresi un nepieciešamības gadījumā arī vecvecāku adresi, ja tā ir viena no vietām, kur bērns bieži uzturas.
“Ieteicams numuru 112 izvietot kādā redzamā vietā, jo satraukumā to var aizmirst,” uzsvēra VUGD pārstāvis. Bērna redzeslokā vēlams izvietot arī vecāku, brāļu un māsu telefona numurus, lai krīzes situācijā varētu steidzami sazināties. Gadījumos, ja bērnam nav pieejams mobilais telefons, vecākiem būtu ar viņiem jāpārrunā alternatīvas – griešanās pēc palīdzības pie kaimiņiem vai citiem pieaugušajiem, kuriem var izstāstīt par radušos situāciju saziņai ar dienestiem.

Kopīgi darboties un izrunāties
VUGD pārstāvis atzīmēja, ka būtiski ir pārrunāt arī drošību virtuvē, proti, drošu virtuves ierīču izmantošanu ēdiena pagatavošanai vai sildīšanai. Pirms bērns uzsāk savu patstāvīgo darbu virtuvē, nozīmīgi būtu kopā ar vecākiem pamēģināt pagatavot ierastās maltītes, ierādot, kā izmantojama gāzes vai elektrikā plīts un mikroviļņu krāsns. “Lai bērns zina, ko darīt, māk rīkoties ar šīm lietām,” uzsvēra N. Rozentāls.
Būtiski ir vecākiem būt lietas kursā par sava bērna atrašanās vietu. Šī informācija ir īpaši svarīga brīžos, kad VUGD dodas uz izsaukumu dzīvojamā sektora dzīvokļos – ja zināms, ka kādā no tiem ir bērns, ir iespējams ātrāk steigties palīgā un palīdzēt bērnam no dzīvokļa izkļūt.
VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Vita Vīlistere uzsvēra, ka īpaši svarīga ir vecāku un bērnu komunikācija, iespēja izrunāties, panākt savstarpēju sapratni. Tā, piemēram, vecākiem būtu svarīgi pārzināt atvases draugus, skolasbiedrus, ar kuriem bieži kopā tiek pavadīts laiks, lai zinātu, kur bērnu meklēt, ja viņš ilgstoši ir prom no mājām.
Lai pārliecinātos, ka bērns ir drošībā, mērojot ceļu uz un no skolas, būtiski pārrunāt arī ikdienas maršrutu, pa kuru pārvietoties kājām – svarīgi, lai tas būtu konstants un vecākiem būtu zināms, pa kuru ceļu bērns iet. Gadījumā, ja nepieciešams izmantot sabiedrisko transportu, jāpiefiksē tā atiešanas laiki, virzieni, maršruta numuri, kas ikdienas gaitām būtiski. Ja gadās nomaldīties vai apjukt ceļā, jānorāda, kam lūgt palīdzību. Piemēram, iegriežoties tuvējā veikalā, pēc palīdzības var vaicāt pārdevējai.
Svarīgi vienlaicīgi uzsvērt, ka sarunās ar ceļā sastaptiem svešiniekiem nebūtu ieteicams iesaistīties. Labi būtu, ja bērns šādus gadījumus – kad pieaugušais tuvojas, aiztur ceļā, uzdod specifiskus jautājumus u.tml. – izrunātu ar vecākiem. Tad ir iespējams reaģēt un par konkrēto indivīdu ziņot policijai.
Tāpat svarīgi, lai bērns vecumā līdz 7 gadiem mājās nepaliktu viens, lai viņu kāds pieskatītu. Jāizvērtē arī šīs personas spēja atbildīgo pienākumu veikt. Piemēram, pāris gadus vecākam brālim vai māsai pieskatīšanu uzticēt nevar. Pieskatītājam jābūt sasniegušam vismaz 13 gadu vecumu. Savukārt līdz pat 16 gadu vecumam bērni un jaunieši nevar vieni atrasties uz ielas diennakts tumšajā laikā no pulksten 22 līdz 6 rītā.

Jāizvairās no pārgalvības
Turpinoties siltajam laikam un peldsezonai, aizvien nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību bērnu drošībai pie un uz ūdens. To apstiprināja gan VUGD, gan NMPD pārstāvji. “Bērns nedrīkstētu atrasties ūdens tuvumā bez pieaugušo uzraudzības,” norādīja N. Rozentāls.
Savukārt NMPD ārsta palīgs Jānis Kalējs skaidroja, ka arī gadījumā, ja bērns pie ūdens ir vecāku uzraudzībā, viņiem īpaši jāpievērš uzmanība atvases gaitām un jāraugās, lai bērns atpūtas laikā nepazustu no redzesloka.
J. Kalējs ļāva ielūkoties NMPD statistikā, atklājot, ka gada laikā tiek saņemti aptuveni 6000 izsaukumi, kas saistīti ar traumām, kuras guvuši skolas vecuma bērni. Tie ir atpuveni 17 izsaukumi dienā.
Viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai atvases pasargātu no riska gūt traumas vai savainojumus, ir pārrunāt dalību ceļu satiksmē. Bieži vien nelaimes notiek, bērniem un jauniešiem esot pārgalvīgiem un nedomājot par savu aizsardzību. Piemēram, šovasar daudz izsaukumu saņemts par gadījumiem, kad savainots bērns vai jaunietis, kurš satiksmē devies ar elektroskrejriteni. “Viņi brauc ātri, pārdroši, brauc vairāk nekā viens un, protams, neizmanto aizsarlīdzekļus, tas ir, brauc bez ķiverēm,” par nelaimju cēloni izteicās J. Kalējs.
Tā, piemēram, dažādus savainojumus guvusi kāda jauniete, kura pārvietojusies ar konkrēto transportlīdzekli, klausījusies mūziku austiņās un, veicot pagriešanās manevru, nav pārliecinājusies par drošību, tādējādi šķērsojot ceļu auto.
NMPD mediķu redzeslokā nereti nonāk arī bērni un jaunieši, kuri atrodas alkohola vai narkotisko vielu reibumā. J. Kalējs brīdināja – šo vielu lietošana ir bīstama dzīvībai un var radīt smagas komplikācijas un paliekošas sekas uz visu atlikušo dzīvi. NMPD mediķiem vairākkārt nācies atrast sabiedriskās vietās gulošus jauniešus, kuri bezspēkā saļimuši zemē, būdami stiprā alkohola reibumā. Visbiežāk kompānijas, ar kurām jaunieši kopā atpūtušies, baidoties par sekām, pamet draugus vienus nelaimē.
Papildus tam NMPD pārstāvis aicināja vecākus savas atvases brīdināt par rotaļām pamestās ēkās, šķūnīšos, uz māju jumtiem. Šīs izklaides ir bīstamas un var beigties ar ļoti smagām traumām, uzsvēra J. Kalējs. “Viena “Instagram” bilde nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vēlreiz par svarīgāko bērnu drošības jautājumos

Kategorijas