Netērēt vieglprātīgi

2020. gada 27. augusts 07:00

Skatījos kādu video, kur vecāki bērniem bija salīmējuši uz pārtikas preču pakām ledusskapī dāvanu lentīšu pušķus. Tā bija atbilde uz bērnu repliku “Jūs mums nekad neko nepērkat!”.
Veidojot publikācijas lappusei “Der zināt” un saskaroties ar lasītāju jautājumiem par naudas tēmu, pati nonācu pie secinājuma, ka naudas krāšanas un tērēšanas temats ir aktuāls. Banku sniegtie pakalpojumi liecina, ka cilvēki arvien vairāk seko līdzi saviem tēriņiem un daudz vairāk skatās līdzi, lai nepirktu neko lieku un iegādātās preces, piemēram, pārtiku spētu patērēt un nauda nebūtu izsviesta vējā.
Tātad lielākā daļa cilvēku apzinās, ka viņu nopelnītās naudas ir tik, cik ir, un vairāk tā neradīsies. Bet gribas tomēr atļauties kaut ko vairāk.
Pirms vairākiem gadiem pāris mēnešus strādāju divos un pat trijos darbos, studēju un par labām sekmēm saņēmu arī stipendiju. Smejos, ka toreiz man nopelnīto salīdzinoši lielo naudas summu nebija laika tērēt, tādēļ visa nauda tika nolikta atvilktnē krāšanai. Tā bija salīdzinoši neliela summa, ko neaiztiku, man šī nauda “neeksistēja”. Tā man bija drošības spilvens nākotnei: ja nu sanāk situācija, kad naudu tiešām ievajagas, – būs, kur paņemt.
Ja ievajadzējās naudu kam svarīgam, paņēmu, bet tūlīt, kad saņēmu algu, atliku atpakaļ un centos atlikto summu audzēt. Un pēc septiņiem gadiem pienāca diena, kad šī nauda noderēja. Cik labi, ka es vieglprātīgi naudu neiztērēju, nodomāju, gādājot sev jaunu spēkratu.
Pirms kāda laika savai meitai atvēru kontu, kurā ik mēnesi pārskaitu ģimenes valsts pabalstu jeb 11,38 eiro. Par šo naudas summu daudzi smejas un vīpsnā – ko par to var nopirkt, labāk lai valsts tad nemaksā neko! Es zinu – par šādu summu sanāk zāles bērnam vienai slimošanas reizei. Tā ir nauda, ko, mērķtiecīgi krājot, gada beigās būšu sakrājusi bērna dzimšanas dienas rīkošanai vai Ziemassvētku dāvanai. Un ja neiztērēšu, tad tā noderēs nākotnei – bērnam augot, vajadzības arī aug.
Pirms nepilna mēneša paprovēju arī bankas piedāvātā krājrīka iespējas, kas tiešām pierāda – centus nekrāsi, pie eiro netiksi. Krāt var patiešām nemanāmi un liekot nost pat mazas naudas summas, tā teikt, kapeikas. Citādi tikpat nemanāmi šīs mazās naudas summas tiktu notērētas tā vai tā. Galvenais ir nolikt mērķi, kam krāt, – ticiet man, tas tiešām motivē rūdīt raksturu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Netērēt vieglprātīgi

Kategorijas