Kad nezin kāpēc jūties slikti

2020. gada 3. septembris 07:00

171

“Sliktākie brīži ir tie, kad nevari izkāpt no gultas vai vispār funkcionēt. Tā ir tāda tumsa. Tu sēdi vai guli, vai vienkārši raudi un nevari saprast, par ko,” stāsta viena no Veselības ministrijas kampaņas “Viss ir Norm.a” varonēm Anna. Latvijā ik gadu ar depresiju slimo aptuveni astoņi procenti jeb 120–150 tūkstoši iedzīvotāju, taču mazāk nekā 10 procenti no tiem vēršas pēc palīdzības valsts apmaksātos medicīnas dienestos.

Smaids kā maska
Pirmais brīdis, kad Anna sev definēja, ka sirgst ar depresiju, bija 20 gadu vecumā. Bija smaguma sajūta par visu, kas notiek dzīvē, lai gan kopumā viss bija labi: skolā neviens neapceļ, vecāki nav šķīrušies, ir draugi. Viņa dzīvoja ārzemēs patīkamā vietā.
“Man apkārt bija daudz labu cilvēku, kas mani mīl, bet es to nespēju izjust. Bija tukšuma sajūta, emociju neesamība. Es sev neļāvu izjust negatīvas emocijas, neļāvu sev raudāt. Ja tu raudi, tas nozīmē, ka esi vājš, esi ievainojams, un es negribēju tā justies. Vienkārši piespiedu sevi saņemties un gāju tālāk,” sižetā stāsta Anna. “To ir ļoti grūti aprakstīt, jo tās ir sajūtas.”
Un tad pienācis brīdis, kad secinājusi, ka staigā pa dzīvi un neko vairs nejūt. Nav ne pa īstam priecīga, ne bēdīga, ne dusmīga. Nepiedzīvo lietas, bet vienkārši eksistē ar dežūrsmaidu sejā. Smagākos brīžos bija situācijas, kad gulēja un skatījās vienā punktā, jo “vienkārši nav spēka būt”.
Anna ilgi par to nevienam nestāstīja, jo negribējās par to runāt un likās, ka vispār jau tā mēdz būt visiem. Taču vienā brīdī arī cilvēki no malas sāka saprast, ka kaut kas nav kārtībā. Ar smaidu, kas uzlikts kā maska sejai, vairs nevienu nevarēja piemuļķot.
“Kad sāku par to runāt, reakcija bija pārsteidzoši laba, atbalstoša un pozitīva,” atzīst Anna. “Tagad man ir sajūta, ka esmu pazaudējusi daudzus gadus no savas dzīves.” Lai tiktu ar mentālās veselības problēmām galā, gājusi pie dažādiem psihologiem, taču medikamentus apzināti nav izvēlējusies lietot.
“Daudzi depresiju uzskata par prāta stāvokli, ko rada smags notikums dzīvē. Bet man šķiet, ka tā ir slimība, kas var skart jebkuru cilvēku jebkurā situācijā, ja ir dzīves pavērsiens, kas to izraisa,” spriež Anna. Viņai emociju trūkuma iemesls bija nosodoši komentāri par emociju izpausmēm. Piemēram, bieži dzirdot jautājumu, kāpēc visu laiku raudi, pārtrauca to darīt, jo negribēja, lai kāds visu laiku pārmet. “Vai arī situācijā, ja saki, ka jūties slikti, zini, ka tev teiks: “Bet viss taču ir tik labi, kāpēc tā? Saņemies!” Tad labāk es vienkārši nerunāju par to. Neviens jau to nedarīja speciāli. Tie bija nevainīgi komentāri, kas mani aizķēra vairāk nekā citus.”

Arī fiziski simptomi
Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas, skaidrots vietnē “Nenoversies.lv”. Tā traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas par to, ka nav vērts dzīvot.
Biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Prieku vairs nesagādā lietas, kas agrāk to radīja. Parādās nepamatota vainas izjūta, nākotnes redzējums kļūst drūms. Ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. Tāpat var būt miega traucējumi, izmaiņas apetītē, lēnīgums kustībās un domāšanā, sasprindzinājums, neizskaidrojamas galvas vai muguras sāpes. Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas.
Depresijai ir vairāki veidi, norādīts vietnē “Depresija.lv”. Viena no biežāk piesauktajām ir pēcdzemdību depresija. Tā sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji var izpausties ar emocionalitāti, raudulību, aizkaitināmību, traucētu miegu, bet ar laiku var apgrūtināt rūpes par mazuli un sevi pašu. Vēl labi zināmi ir sezonāli garastāvokļa traucējumi rudenī un ziemā, kad diennaktī samazinās gaišais periods.
Maskēta depresija var izpausties ar fiziskām sūdzībām, kā galvas vai vēdera sāpēm, nogurumu, un izmaiņām uzvedībā, piemēram, apreibinošu vielu lietošanu, aizraušanos ar azartspēlēm, pārstrādāšanos. Gados vecākiem cilvēkiem depresija var iestāties, mainoties sociālajām lomām, zaudējot tuvinieku, pasliktinoties fiziskās veselības stāvoklim. Bērniem tā izpaužas ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.

Lielāks risks – perfekcionistiem
Lielāks risks saslimt ar depresiju ir tiem, kuriemm šādas veselības problēmas bijušas arī tuviem radiniekiem vai kuri bērnībā vai vēlāk dzīvē piedzīvojuši smagu psiholoģisku traumu. Tāpat to veicina tādas personības iezīmes kā paškritiskums, perfekcionisms, trauksmainība, pazemināts pašvērtējums. Risku rada arī ilgstošs stress un bezdarbs, zemi ienākumi, apreibinošo vielu lietošana.
Labā ziņa ir tā, ka depresija ir ārstējama slimība, taču svarīgi laikus vērsties pie speciālista pēc palīdzības, uzsver Veselības ministrija. Var vērsties pie ģimenes ārsta vai uzreiz apmeklēt kādu psihiskās veselības speciālistu.
Lai saprastu, vai pacientam ir depresija un cik ļoti viņš cieš no šīs slimības, ārsts veiks izmeklējumus un noteiks diagnozi. Ja aizdomas apstiprināsies, piemēros labāko ārstēšanos metodi. Tā var būt gan psihoterapija, gan medikamentoza ārstēšana.
Neārstējoties depresija sāk negatīvi ietekmēt fizisko, psihisko un sociālo stāvokli. Smagākajā izpausmē tā var apdraudēt dzīvību, jo slimības dēļ var zust apetīte un slāpju sajūta, kā arī būtiski pasliktināsies ķermeņa fiziskā funkcionēšana. Nereti klīniskā depresija var novest pie pašnāvības, tāpēc pret pirmajiem depresijas simptomiem jāizturas ļoti nopietni un laikus jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības.
“Nevaru teikt, ka depresija ir pilnībā pazudusi. Atveseļošanās aizvien ir procesā. Taču tagad esmu iemācījusies kontrolēt simptomus,” stāsta Anna. “Esmu nomainījusi vairākas vides, kas arī ietekmēja, cik slikti es jutos.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kad nezin kāpēc jūties slikti

Kategorijas