Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kazdangas Parka svētki – neatņemama vietējās kultūras sastāvdaļa

ZANE GVOZDE

2020. gada 10. septembris 07:00

3359
Kazdangas Parka svētki – neatņemama vietējās kultūras sastāvdaļa

5. septembrī šogad jau 14. reizi norisinājās tradicionālie Kazdangas Parka svētki. Ar dažādām aktivitātēm visas dienas garumā tie notika vairākās Kazdangas centra vietās – muzejā, kultūras centrā, pils apkārtnē, ezerā.
Kaut ko sev saistošu piedāvājumā varēja atrast katrs. Lai gan sākotnēji šķita, ka mainīgie un drēgnie laikapstākļi, kā arī ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būs cilvēkus nobaidījuši un svētku apmeklētāju būs maz, kā pēcāk atzina pasākuma organizatori, atsaucība tomēr bijusi laba un prieks par ikvienu, kurš svētkos piedalījās un bija daļa no tiem.

Gaidīts notikums
Gan laikapstākļi, gan fakts, ka konkrētajā dienā pasākumi tika aizvadīti vienlaicīgi arī citās Latvijas vietās, ietekmēja mājražotāju tirdziņu, kurā šajā reizē piedalījās vien pavisam neliels skaits tirgotāju. Viņu vidū aizputniece Biruta, kura svētku apmeklētājiem piedāvāja iegādāties pašas darinātus priekšautus.
Biruta atzina, ka svētkos piedalās ne pirmo reizi un jūtams, ka šai dienā Kazdangā vienmēr ir īpaša atmosfēra un sajūta. Kaut gan gribētos, lai cilvēki būtu aktīvāki, lai būtu iespēja vērot vēl lielāku kustību un rosību. Par tirdzniecību un pieprasījumu gan aizputniece nesūdzas un atklāj, ka priekšautus labprāt iegādājas ne tikai saimnieces ar pieredzi, bet nu jau arī jaunā paaudze, kā arī vīrieši, kuru ikdiena saistīta ar darbiem virtuvē. “Man tas ir hobijs, sirds darbs,” par priekšautu šūšanu un tirgošanu saka Biruta.
Svētku dienā vērot, kā atdzīvojas pagasta centrs, devušies arī kazdandznieki Māra un Laimonis Tamsoni. M. Tamsone atzīst, ka svētku apmeklētāju vidū ir kopš pirmā gada, kad tie tikuši rīkoti. Kā jau vietējie, abi priecājas, ka šādi svētki Kazdangā notiek: “Ļoti skaisti!” Citus gadus bijusi iespēja vērot teātra izrādes, sekot līdzi sportiskajām aktivitātēm. Šis gads gan ir citāds, jo savas korekcijas ieviesuši laikapstākļi, kā arī noteikumi, ko nākas ievērot vīrusa dēļ.
“Šogad varbūt ir mazāk – ne tik tā lietus dēļ, bet arī vīrusa dēļ,” par programmu un cilvēku atsaucību izsakās kazdandznieki. Viņi norāda, ka par spīti visam Parka svētki vienmēr ir gaidīts notikums, kurā arvien ir pa kādam pārsteigumam. “Sākotnējos gados ir bijis tā, ka Manteifelis (Kazdangas pils barons – red.) ieradās,” smaidot stāsta M. Tamsone.

Iemesls satikties
Kaut arī šogad Parka svētku ietvaros netika rīkots tradicionālais Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma audzēkņu salidojums, bijušie absolventi labprāt izmantoja iespēju svētku reizē tikties un kavēties atmiņās sava kursa ietvaros.
No Ventspils ciemos pie bijušās kursabiedrenes, kura dzīvo Kazdangā, bija ieradusies Vēsma Heniņa, kura Kazdangas tehnikumu absolvējusi 1982. gadā. “Mēs tāds mazs pulciņš satikāmies,” apstiprina V. Heniņa. Viņa atzīst, ka Parka svētkus apmeklē bieži, jo īpaši priecē to atmosfēra, kā arī iespēja kārtējo reizi aplūkot pili un tās apkārtni. “Kad pirmoreiz atbraucu šeit iestāties – kā man iepatikās šī vide, šis parks! Es domāju – vienalga, par ko, bet jātiek te mācīties,” smejot atminas absolvente.
Ar Kazdangu ventspilnieci saista vēl kāds zīmīgs notikums – viņas radinieks, kurš arī savulaik absolvējis tehnikumu, piedalījies kultūras centra atjaunošanā: “Man bija motīvs šeit mācīties pēc viņa nostāstiem.” V. Heniņa pauž gandarījumu, ka kazdandznieki aktīvi darbojas, lai uzturētu pili, tās apkārtni.
To, ka Parka svētkos nudien satikušās vairākas kādreizējo absolventu kompānijas, “Kursas Laikam” apliecināja arī Kazdangas muzeja vadītāja Ilze Holštroma, kura visas dienas garumā labprāt pavadīja pils un muzeja apmeklētājus, kuriem ieeja muzejā un tā apskate svētku reizē bija bez maksas. Kādreizējās klašu telpās pils trešajā stāvā izvietotas ar tehnikuma laikiem saistītas ekspozīcijas.
Lai kaut nedaudz kompensētu salidojuma neesamību, vienā no telpām ar projektoru uz ekrāna tiek rādīta slaidrāde ar izlaidumu fotogrāfijām, kurās absolventiem ir iespēja atpazīt sevi un savus kursabiedrus, pedagogus. Tāpat svētku laikā īpašs retro stūrītis izveidots bijušajā skolotāju istabā, kur goda vietā ir kādreizējais tehnikuma laika telefons, uz kura lasāmi visi kādreiz nepieciešamie kontakttelefonu numuri.
Aplūkojot Kazdangas pils ekspozīcijas, “Kursas Laiks” sastop Mārīti un Veltu Grasmanes. Abas sievietes atzīst, ka ir biežas Parka svētku apmeklētājas, jo abu ceļi savulaik tā vai citādi savijušies ar Kazdangu. Viņas pastāsta, ka labprāt bauda svētku ietvaros piedāvāto kultūras programmu, piemēram, koncertus. Arī šajā gadā īpaša interese ir par koncertu apmeklēšanu, jo tie vīrusa ietekmē pēdējā laikā izpalikuši.

Lietus – ierasta lieta
Kazdangas tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Kristīne Vītola, vērojot cilvēku aktivitāti dienas pirmajā pusē, atzīst, ka atsaucība šogad ir mazāka, kā ierasts, taču uzsver: “Svētkus jau vienalga vajag! Svētkus vajag tāpēc vien, lai popularizētu parku.” Ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ līdz pēdējam brīdim nebija zināms, vai Parka svētki vispār notiks, taču noteikto ierobežojumu atvieglojumi ļāvuši tos rīkot, vien mazākā mērogā.
K. Vītola atzīst, ka Parka svētki lielai daļai kalpo par iemeslu, lai uz Kazdangu ierastos pirmoreiz un izstaigātu pils gaiteņus, līdzās esošo parku. Tas, ka lietus pavada Parka svētkus, jau kļuvusi par sava veida tradīciju, pēdējos gados teju ne reizi svētki bez lielākām vai mazākām lietusgāzēm nav iztikuši. Tam piekrīt arī Kazdangas kultūras centra vadītāja Inese Birkenfelde, kura ir galvenā Parka svētku organizatore: “Lietus ir Parka svētku tradīcija.”
Viņa neslēpj, ka cilvēku aktivitāte ir pozitīvs pārsteigums, jo licies, ka laikapstākļu dēļ svētku apmeklētāju būs vēl mazāk. Tomēr redzams, ka dienas gaitā cilvēki sarosās un, kā ierasts, labprāt pulcējas pie pils, kad tur gaidāms Kazdangas pūtēju orķestra koncerts.
I.Birkenfelde cer, ka interese par svētkiem tikai pieaugs dienas gaitā, kad notiks arī lielākā daļa aktivitāšu: “Es domāju, ka viss būs kārtībā. Galvenais ir pašiem labs noskaņojums un vēlme piedalīties. Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Mums ir jāmaina attieksme pret visu, un viss būs kārtībā.”
Lai svētku apmeklētājus pēc iespējas pasargātu no solītajām lietavām, tomēr nolemts lielāko daļu norišu, kas bija paredzētas brīvā dabā, pārcelt uz iekštelpām, proti, kultūras centra zāli. “Lai ir patīkami,” uzsver I. Birkenfelde. Vakara izskaņā, kā jau tas svētkiem ierasts, norisināsies arī balle: “Kas bija pieteikušies, tie vēl vakarā varēs izlocīt kājas ballē.”

Ņem dalību sportiskās izklaidēs
Uz velo orientēšanos, kuras starts bija paredzēts pulksten 12 pie pils, šogad sadūšojās viena vien komanda, kuras dalībnieki pārstāvēja Salaspili un Liepāju. Masteiko ģimene no Salaspils mērojuši ceļu uz Kurzemi ciemos pie saviem vedējiem – Bumbieru ģimenes. Tad nu nolemts, ka ciemošanās reizē var doties nelielā velo ekspedīcijā pa Kazdangas pusi. “Pēteris mums piedāvāja izbraukāt šo apkārtni. Tas bija ļoti labs veids, kā iepazīt muižas parku,” pēc atgriešanās no izbrauciena atzina Ilona Masteiko. P. Bumbieris atzīst, ka K. Vītola bijusi tā, kura, ieraugot velosipēdistus pils apkārtnē, piedāvājusi ņemt dalību velo orientēšanās pasākumā, kam braucēji labprāt piekrituši.
I. Masteiko atklāj, ka, dodoties velo izbraucienos, nereti gadās nokļūt vietās, kur notiek kas īpašs. Tā tas šoreiz gadījies ar Kazdangas Parka svētkiem. Iecerētā vienkāršā velobrauciena vietā izdevies kļūt par svētku dalībniekiem. I. Masteiko ļoti priecājas par šo iespēju un atzīst, ka nebija cerējusi nonākt tik skaistā vietā kā Kazdangas pils un tās apkārtne: “Fantastika!”
Sportisku azartu un aktīvu laika pavadīšanu svētku ietvaros varēja baudīt arī Kazdangas ezerā, kur norisinājās orientēšanās ar katamarāniem. Kā vieni no pirmajiem šajā aktivitātē dalību ņēma vietējie – Radvilu ģimene. Ģimenes galva Juris Radvils atzina, ka Parka svētkos piedalās teju ik gadu un labprāt izbauda svētku piedāvājumu. Šogad, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tas esot mazāks, taču tas nemazina vēlmi tajos piedalīties. J. Radvils apliecina, ka pozitīvais svētku programmā ir fakts, ka padomāts ir par visām paaudzēm – ko darīt ir gan maziem, gan lieliem. Ir iespēja svētkus svinēt visai ģimenei kopā, kā to dara arī Radvili.
Kristiāns Vītols, kurš svētkos bija atbildīgais par katamarānu orientēšanās organizēšanu, atklāj, ka dienas pirmajā pusē svētku dalībnieki vēl ir kūtri, taču cer, ka dienas vidū sāksies lielāka aktivitāte. Dalībniekiem ezerā jāsameklē pieci kontrolpunkti un  jācenšas atrisināt īpaši sagatavotas mīklas. “Tad jau redzēs, kā cilvēki noreaģēs uz visu, cerams, ka viņiem patiks,” saka K. Vītols.