Rekurzeme.lv ARHĪVS

Citādāks 1. septembris

LIENE ANDERSONE

2020. gada 10. septembris 07:00

111
Citādāks 1. septembris

Tūlīt noslēgsies jaunā mācību gada otrā nedēļa. Jau 1. septembrī, viesojoties skolās un klausoties paziņu stāstus par pirmajiem iespaidiem, secināju, ka pirmās skolas dienas tradīcija gan globālā, gan personiskā mērogā ir ļoti mainījusies.
Koronavīrusa dēļ skolu vadībai un audzinātājiem vecāki un skolēni bija jāinformē par jauno kārtību, kādā veidā tiks organizēta izglītības iestādes ikdiena, lai izpildītu ieteikumus veselības aizsardzības jomā. Uzmanības centrā bija nevis 1. septembris kā atskaites punkts, kā svētki, bet gan dažādi ierobežojumi un aizliegumi. Sirsnīgās svētku uzrunas tika aizēnotas, koncentrējoties uz ierobežojumu un aizliegumu pantiem.
Pēc dažādiem notikušajiem absurdiem vai pieprasījumiem “no augšas” secinu, ka vīrusa apkarošana aizgājusi galējībās. Viena klase – viena mājsaimniecība, ar citu klašu skolasbiedriem kontaktēties nav ieteicams,  bet apgūt interešu izglītības nodarbības, neievērojot divu metru distanci, drīkst.  Tāpat kā pašizolācija pēc atgriešanās no noteiktām slimības riska zonām nav jāievēro personām ar diplomāta pasi.
Ar tuviniekiem pārrunājām 1. septembra svinīgajos pasākumos redzēto. Secinājām, ka paši, atsākot skolas gaitas, jo īpaši rūpējāmies, lai sajūta un izskats būtu citādāks, lai tādējādi apliecinātu sev un citiem, ka esam kļuvuši pieaugušāki un apzinīgāki. Tagad skolās nozīmīgos pasākumos smuki un svinīgi sapucējušies ir mazāk bērnu un jauniešu kā agrāk. Savulaik svētku reizēs pierasto solīdo uzvalku vai kreklu, kostīmu vai kleitu lielākoties aizvieto kapučjakas, apdrukāti T-krekli, saplēsti džinsi un kedas.
Savā ziņā redzētais un dzirdētais atgādina ārvalstu izglītības iestādēs redzēto. Reiz biju pēdējā zvana un izlaiduma pasākumos Latvijas kaimiņvalstīs – tas tika atzīmēts ikdienišķos ietērpos, vienīgi latviešu apmaiņas programmas skolēni pēc diploma ieradās speciāli šim notikumam gādātās drēbēs. Taču apģērbs ir gaumes un katra paša un ģimenes attieksmes jautājums.
Agrāk svētku reizēs bērni kopā ar ģimeni devās svinīgās pusdienās un vakariņās, noslēgumā apēdot kūku, ko atļāvās tikai īpašās reizēs. Taču tagad kūkas nopērkamas plašā klāstā un tiek ēstas ikdienā.