No arkla līdz veikalam

2020. gada 12. oktobris 11:21

1368

2009. gadā administratīvi teritoriālā vienība – Liepājas rajons – tika sadalīts astoņos patstāvīgos novados. Pēc 12 gadiem – 2021. gadā – visi astoņi atkal apvienosies, veidojot Dienvidkurzemes novadu. “Kursas Laika” publikāciju ciklā “Starp divām reformām” šoreiz par dažām kolīzijām lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā.
Viens no veidiem, kā pagastu pašvaldības atbalstīja savus zemniekus, bija to algots lauku attīstības speciālists jeb konsultants. Pārmaiņas konsultantus skāra vairākkārt.
Pirms iepreikšējās reformas lauksaimniecības konsultantamats bija katrā pagastā, bet pēc novadu izveides Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) katrā no tiem apmaksāja viena cilvēka darbu. Ja novads vēlējās saglabāt konsultantu pagastos, tad algoja to no sava budžeta. Toreiz konsultantu darbu pagastos turpināja apmaksāt Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas, Priekules un Vaiņodes novadā.

Gaida atdevi
No 2012. gada 1. augusta lauku attīstības speciālistiem, kuri noslēdza jaunu darba līgumu, amata nosaukumā atgriezās vārds “konsultants”. Viņiem tika solīts, ka algas palielinājums būs atkarīgs no izmērāmiem darba rezultātiem.
“No viņiem gaidām vēl lielāku aktivitāti,” norādīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Jaunā darba līgumu nosacījumus viņš raksturoja kā skarbus, konsultantiem bija arī jauns darba apraksts.
“Konsultantu darba rezultāts ir izmērāms,” uzskatīja M. Cimermanis, kā galveno kritēriju šajā jomā nosaucot jaunu saimniecību un uzņēmumu izveides veicināšana.
“Lauku attīstības speciālisti ir dzinējspēks, tādēļ es sagaidu no jums ļoti lielu atdevi – profesionālus padomus un konsultācijas. Ne visiem lauksaimniekiem pietiek ar vienkāršu parunāšanos. Un tieši jums, lauku attīstības speciālistiem, ir jābūt motivētājiem darboties,” tiekoties ar konsultantiem, sacīja toreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
“Mūsu darba saturs nemainās, ar cilvēkiem ir jāstrādā neatkarīgi no nosacījumiem,” atzina Vaiņodes novada lauku attīstības konsultante Inese Freiberga.
Sākumā vairums speciālistu bijis pret reformu un jauno līgumu, taču pēc individuālām sarunām lielākā daļa piekritusi darbu turpināt. “Mēģināsim, atteikties paspēsim vienmēr.”

Pievēršas uzņēmējiem
Ar 2012. gada augustu LLKC veica būtiskas izmaiņas novadu lauku attīstības speciālistu izvietojumā un darbībā. Izmaiņu mērķis – uzsvaru likt ne tikai uz “tīro” lauksaimniecību, bet arī sekmēt uzņēmējdarbības pieaugumu lauku reģionos, atbalstīt arī nelauksaimniecisko mazo uzņēmumu radīšanu un attīstību.
Zemkopības ministrijas vadības apspriedē tika pieņemts lēmums, ka efektīvāk jāīsteno viens no LLKC galvenajiem darbības virzieniem – uzņēmējdarbības veicināšana laukos. Tāpēc tika veikta lauku attīstības speciālistu darba reorganizācija, un no 1. augusta Latvijas teritorijā darbojās 125 novadu lauku attīstības konsultanti un 26 uzņēmējdarbības konsultanti. Darba pienākumus turpināja veikt daļa no līdzšinējiem novadu lauku attīstības speciālistiem, bet katrā no LLKC reģionālajiem birojiem strādāja viens uzņēmējdarbības konsultants.
Par nozīmīgākajiem sadarbības partneriem jaunās prioritātes īstenošanai tika nosauktas novadu pašvaldības, kas nodrošina līdzfinansējumu un informatīvu atbalstu konsultantiem.
Konsultantiem papildus izvirzīti vairāki uzdevumi, piemēram, tikšanās organizēšana ar uzņēmējiem, to resursu un kapacitātes izvērtēšana; konsultatīvais atbalsts attīstības plānu izstrādāšanā un ieviešanā; kooperācijas veicināšana starp saimniecībām un uzņēmējiem; produkcijas tirdzniecības veicināšana; sadarbība ar skolām, lai ieinteresētu un motivētu jauniešus palikt laukos, norādot uz iespējām pārņemt vai uzsākt uzņēmējdarbību.
Šie speciālisti strukturāli tika iekļauti Valsts lauku tīkla (VLT) sastāvā.
LLKC pašreizējais uzstādījums starp laukiem un uzņēmējdarbību liek vienādības zīmi, norādīja Aleksejs Kačanovs, tobrīd vēl Priekules novada lauku attīstības konsultants. Tieši uzņēmējdarbību viņš uzskatīja par savu stipro pusi. A. Kačanovs atzina, ka darba apjoms būs plašs, un cerēja uz sadarbību ar pašvaldību algotajiem lauku konsultantiem pagastos.

Atgriežas Liepājā
2016. gadā lauksaimniekiem neiepriecinoša ziņa: tā kā samazinājies finansējums lauku attīstības konsultantu algām, visos Latvijas novados viņu darba vietas vairs nav pieejamas. Liepājas puses zemnieku virsvadība atradās Saldū.
Bet nākamajā – 2017. gadā – LLKC Liepājas birojs tika atjaunots kā patstāvīga struktūrvienība, to sāka vadīt uzņēmējdarbības konsultants A. Kačanovs. “Konsultants ir pirmais cilvēks, pie kura lauksaimniekam griezties pēc padoma,” viņš atgādināja. “Pie mums griežas tie cilvēki, kuri tiešām kaut ko grib izdarīt un sasniegt. Nevar rēķināties tikai ar valsts atbalstu un projektu pieejamību. Ir daudz aktīvu jauniešu, kuri atgriežas laukos un grib ko darīt.”
A. Kačanovs min dažādas atbalsta institūcijas: vietējās pašvaldības ar projektu finansējumu, Kurzemes Biznesa inkubators, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Liepājas Biznesa inkubators. “Svarīgi ir nesēdēt mājās, bet komunicēt ar citiem.”
Katru gadu notiek VLT atbalstītas apmācības jauniešiem no 18 līdz 40 gadiem “Laukiem būt!”, kur vērojams sinerģijas modelis – viens otru atbalsta un motivē. Apmācības beigušie var piedalīties konkursā un savu biznesa ideju prezentēt visas Latvijas mērogā. Konkursā panākumus parasti gūstot tie, kuri reāli jau sākuši ko darīt. Kontakti, atpazīstamība esot pat svarīgāki nekā iegūtā naudas balva.

Vēlas profesionāļus
Taču ne vienmēr darbs noritējis gludi. Zemnieki pieprasīja zināšanām bagātus konsultantus, bet amata konkursā viņiem netika prasīta pat elementārākā lauksaimniecības izglītību. Paradoksālo situāciju vēl vairāk sarežģīja gudrāko speciālistu aiziešana uz labāk atalgotiem amatiem privātsektorā.
2018. gadā vairāk nekā desmit bijušā Liepājas rajona zemnieku parakstīja zemkopības ministram Jānim Dūklavam un LLKC valdei adresētu vēstuli ar satraukumu par Liepājas birojā notiekošo, no kura pēdējos mēnešos aizgājuši labākie speciālisti.
Zemnieki vērsa uzmanību par nule sociālajos tīklos izplatīto paziņojumu, ka Liepājas birojs aicina uz pusslodzi darbā augkopības speciālistu, lai gan akūti nepieciešams tāds būtu lopkopībā.
Zemnieki neslēpa, ka viņiem zinošs konsultants nepieciešams “kā elpas vilciens”. Intensīvi strādājot, neesot tik daudz laika, lai visu informāciju meklētu paši, un neziņas dēļ ejot garām projekti un citas iespējas.
M. Cimermanis sprieda, ka Liepājas birojam nav nācis par labu fakts, ka iepriekš tam nav bijis vadītāja uz vietas, un atgādināja, ka no pagājušā gada rudens Liepājas biroju vada A. Kačanovs, kurš amatā esot nonācis darbinieku iekšējā konkursa rezultātā.
Birojā strādā ne tikai konsultanti, ber arī komercdarbību veicoši grāmatveži, un M. Cimermanis vērtēja, ka viņi nav strādājuši kā vienota komanda, ka birojā bijusi slikta informācijas apmaiņa, un tāpēc tagad te esot vadītājs uz vietas.
LLKC pārraudzībā ar zemniekiem strādā divu līmeņu padomu sniedzēji – nozaru speciālisti un novadu lauksaimniecības konsultanti. Nozaru konsultanti specializējas trīs jomās – augkopībā, lopkopībā un ekonomikā, viņiem jābūt ar profesionālām zināšanām. Lai iesācējs saņemtu atbilstošu sertifikātu, paiet vismaz gads, norāda LLKC vadītājs un atzīst, ka profesionāļi ir deficīts, īpaši lopkopībā.

Apvieno spēkus
Uzņēmējdarbībā parādījās arī jaunas formas, balstītas uz privāto iniciatīvu. Tā 2016. gada 23. martā aktīvākie Grobiņas novada mājražotāji apvienojās biedrībā “Grobiņas spēkavots”. Grobiņas Uzņēmēju kluba toreizējās prezidentes Daces Lēvaldes ideja realizējās, kad tai pievienojās arī pašvaldības iniciatīva. Jau 27. un 28. maijā biedrība ar novada pašvaldības atbalstu piedalījās Kurzemes Uzņēmēju dienās Liepājas Olimpiskajā centrā. Šāda biedrība bijušajā Liepājas rajonā bija pirmā un 2017. gada maijā biedrība Grobiņā atvēra savu tirdzniecības vietu – Martas kiosku.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
#SIF_MAF2020

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No arkla līdz veikalam

Kategorijas