Rekurzeme.lv ARHĪVS

Durbē Raibās muižas labiekārtošanu pabeigs nākamgad; iedzīvotājiem dod uzdevumu necūkot

Rekurzeme.lv

2020. gada 22. oktobris 15:10

2018
Durbē Raibās muižas labiekārtošanu pabeigs nākamgad; iedzīvotājiem dod uzdevumu necūkot

Durbē, Raiņa un Robežu ielas krustojumā, Durbes novada pašvaldība 6. oktobrī rīkoja sapulci, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem par sabiedriskai apspriešanai nodoto koku nociršanu Raiņa ielā 73. No pašvaldības puses bija ieradies domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs, pašvaldības izpilddirektors Vilnis Kārkliņš, dārzniece Madara Štāle. Diemžēl bija ieradušies tikai septiņi iedzīvotāji.

Pēc stundu garas diskusijas iespēju kopīgi apstaigāt labiekārtojamo teritoriju, pievēršot uzmanību marķētiem kokiem,izmantoja vairs tikai trīs iedzīvotāji. Sapulces dalībniekiem bija radusies virkne jautājumu –kāpēc te tagad spocīgi izskatās? Kad paredzēts visu pabeigt? Vai dīķī būs zivis un ūdensrozes? Vai bija mežkopja atļauja nozāģēt kokus? Vai tiešām nozāģētie koki bija slimi? Kur palika malka? Ko iestādīs vietā?Vai sakārtos arī celiņu uz veikalu? Vai zem kazenēm mītošās savvaļas tulpes būs izdzīvojušas? un citi jautājumi, informē Durbes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Dejus.

Iedzīvotāji izrādīja neapmierinātību, ka “labie koki izzāģēti, štrunti vien palikuši”, “uz savu galvu esat darījuši, ar mums neesat apspriedušies”, “viss ir ačgārni”.

V.Kārkliņš paskaidroja, ka malku izmantos pašvaldības iestāžu apkurināšanai. Savukārt A.Radzevičs aicināja vairāk domāt par labo rezultātu, jo jebkuru labiekārtošanas darbu sākumā rodas neērtības:“Pirms diviem gadiem pie muzeja notika pasākums, kura laikā aicinājām iedzīvotājus brīvā gaisotnē uzrakstīt savas vēlmes. Tur arī nāca ideja par Raibās muižas teritorijas sakārtošanu. Vēlos paslavēt dārznieci Madaru par to, ka daudzviet novadā ir glīti sakārtotas vietas. Ar laiku būs vēl skaistāk. Ne jau mēs sev to darām, bet iedzīvotājiem. Ir patīkami, kapar Durbes novada sakoptību dzirdam no ciemiņiem atzinīgus vārdus. Es uzticos mūsu dārzniecei, viņa ir lietpratēja savā jomā, ar, manuprāt, labu vīziju.”

Atbildot par izcirstajiem kokiem, vai tikšot iestādīti divtik vairāk koku, dārzniece MadaraŠtāle norādīja, ka nē, jo šajā teritorijā neveidos mežu, bet gan dabīgu parku: “Plānots ir izveidot dabīga,pļavas tipa ziemciešu apstādījumus, lai cilvēkiem pastaigājoties radītu harmonisku lauku sajūtu, līdzīgi kā Zirgu salā Liepājā, kas bieži vien pietrūkst daudzīvokļu mājās dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Teritorijā, protams, tiks atjaunoti kokaugu stādījumi, ar dažādu sugu, šķirņu un dažādu augumu kokiem un košumkrūmiem, lai pēc iespējas ātrāk kompensētu zaudēto zaļotni.”

Dārzniece atzina, ka, protams, bija Koku ciršanas ārpus meža komisijas lēmums un mežkopja atļauja. Veselie koki netika izcirsti, tikai vecie, slimie oši, papeles, ar izpuvušiem vidiem un tādi, kas bīstami garāmgājējiem.Tāpat ir likvidēti alkšņu un kazeņu brikšņi. Kādam vīram nācās atzīt, ka brikšņu dēļ ātrai palīdzībai reiz bijis grūti piekļūt pacientam, “lai gudrās galvas spriež par tiem kokiem, es neesmu dendrologs”. Izstrādes procesā atklājās, ka vēl būs nepieciešami arī arborista pakalpojumi.

V.Kārkliņš solīja, ka Raibā muižā uzstādīs apgaismojumu, labiekārtošana pilnībā tiks pabeigta 2021.gadā. Tad arī iedzīvotāji sagaidīs jaunos apstādījumus, celiņus, tiltiņu un masīvkoka soliņus. Kopējas apgaitas un sarunu laikā atklājās, ka arī pašiem tuvējo māju iedzīvotājiem vairāk būtu jārūpējas par savu apkārtni. Izrādās, tīrot dīķi, atklājās nepatīkami fakti – aizaugušajā dīķī bija samestas riepas un televizori. Pašreiz atkailinātāvide atsegs viena otra nevīžību, kas gadiem aiz brikšņiem bija noslēpta. Piemēram, bija redzams, ka kāds iedzīvotājs pa logu met ārā vecus kabačus zaru kaudzē, tādējādi veidojot izgāztuvi. Tagad ir jauns uzdevums arī iedzīvotājiem  -sakārtotā vide būs jāuztur pienācīgā līmenī, un tas panākams kopējiem spēkiem.

Sapulces dalībnieki secināja, ka diskusija nav par to,ka labiekārtošanas darbi nebūtu vajadzīgi, bet ka tie sākušies pēkšņi un strauji, vajadzējis vairāk izskaidrot, kas notiek. A.Radzevičs atzina,ka darbi sanāca vairāk nekā bija domāts. Priekšā vēl arī Raiņa ielas pārasfaltēšana unLieģu ceļu sakārtošana. Arī tasbūssaistīts ar zināmām neērtībām un neparedzētiem papildus darbiem.

A.Radzevičs teica: “Atvainojamies, ka aizņemtības dēļ nav veltīts pietiekams laiks komunikācijai.” Sapulce noslēdzās visumā miermīlīgi. Katra puse tika uzklausīta. “Ja jau darāt labos darbus, tad par tiem ir vairāk ar mums jārunā!”, noteicakādssapulces dalībnieks,uz atvadāmpajokojot, ka iedzīvotāju sirdsmieram vēl pašvaldībai vajagot dīķī ielaist gulbīšus dažādās