Cienasts vai joks? Klāt Halovīns!

2020. gada 31. oktobris 09:17

Kad koki sāk atvadīties no lapām, vakari paliek tumšāki, tad pie kādām no namdurvīm skan frāze: cienasts vai joks? Ir klāt Halovīns. Dažu nīsts, citu gaidīts. Vieni tos uzskata par sātaniskiem svētkiem, kad plosās visi tumsas spēki, citi piebalso, ka tie nav latviešu svētki un mums pašiem ir savas tradīcijas, vēl kāds ar nepacietību darina kostīmus un audzē ķirbjus. Nu jau vairākus gadus arī tirgotāji nesnauž un piedāvā gan kostīmus, maskas, gan speciālus saldumus, gan ķirbjus un pat speciālus rīkus, lai izgrebtu oranžajai ogai raksturīgo seju.
Pastāv atšķirīgi viedokļi par šo svētku rašanos un nozīmi. Katoļi uzskata, ka svētki cēlušies no Mirušo piemiņas dienas, par ko liecina arī svētku nosaukums angļu valodā All halowe ewe, kas nozīmē ‘Visu svēto vakars’. Šajā dienā tika godināti visi tie kristieši, kuri atdevuši savu dzīvību ticības dēļ, kā arī pieminēti tie, kuri, pēc katoļu domām, atrodas šķīstītavā. Savukārt gan protestanti, gan neopagāni svētku rašanos saista ar druīdu auglības svētkiem. Tāpēc protestanti tos nosoda kā okultus svētkus. Droši vien Halovīnā, tāpat kā, piemēram, Ziemassvētkos un Lieldienās, gan pagāniskās, gan kristīgās tradīcijas ir sajaukušās kopā tā, ka ir grūti saprast, kas ir kas. Un tam visam pa virsu ir krietna deva komercializācijas.

Vairāk nekā puse nesvin
Tradīcija uzvilkt maskas un izlikties par kādu citu ir visai sena un pazīstama vismaz kopš antīkajiem laikiem. Dionīsa svētkos ļaudis pārģērbās, dziedāja un veidoja teatralizētus uzvedumus. Arī senajiem latviešiem maskošanās bija neatņemama Mārtiņu, Ziemassvētku un Meteņu sastāvdaļa. Galvenokārt karnevālu, masku gājienu rīkošanas iemeslu pamatā bija vai nu vēlme aizbaidīt nāvi, vai veicināt auglību, labu ražu, tātad – slavēt dzīvību.
Aptaujājot cilvēkus internetā par Halovīnu un tā svinēšanas paradumiem, tika noskaidrots, ka Halovīnu nesvin un to darīt neiesaka arī citiem apmēram 60% respondentu. 20% atzina, ka svētkus nesvin, bet atlikušie 20% ir svinējuši. No aptaujātajiem neviens nebija tāds, kurš Halovīnu svinētu regulāri.
Par galvenajiem šo svētku atribūtiem aptaujātie cilvēki atzīst ķirbi (60%), saldumus (20%), briesmoņu maskas (20%). Gandrīz visi secina, ka par Halovīna vēsturi kaut ko zina, bet šīs zināšanas nav pārāk plašas un vispusīgas. Kā galveno svinēšanas iemeslu respondenti nosauc jautrību, bet kā galvenais iemesls, kāpēc nevajadzētu svinēt šos svētkus, minēts tas, ka tie saistīti ar nāvi un okultām lietām. Otrs nesvinēšanas iemesls ir tas, ka tie nav latviešu svētki. Visi aptaujātie uzskata, ka Halovīns nav jāiekļauj oficiāli svinamo svētku sarakstā.
Viens no galvenajiem iebildumiem pret Halovīna svinēšanu ir nāves šķietamā slavināšana. Taču jāatceras, ka līdz pat Apgaismības laikmetam nāve cilvēkam nešķita kaut kas briesmīgs, biedējošs, tā tika uztverta kā normāla dzīves sastāvdaļa. Cilvēks par dabisku uzskatīja to, ka kaut kam ir jānomirst, lai kaut kas cits varētu nākt vietā.

Atklāj slēptāko būtību
Kāpēc Halovīnā cilvēkiem patīk izvēlēties visādas mošķu un briesmoņu maskas? Viens variants varētu būt tas pats iemesls, kāpēc daļai cilvēku patīk šausmu filmas – mēs dzīvojam relatīvi mierīgā pasaulē, tāpēc nepieciešamo adrenalīna devu cenšamies iegūt citos veidos. Freidam un Jungam maska ir simbols cilvēka neapzinātās puses cīņai ar apziņu, īstā patība ir kā seja, kas noslēpta zem neīstās patības – maskas. Tāpēc, uzvelkot masku, cilvēks it kā noliek savu sociālo lomu un parāda to savas būtības pusi, kas tiek apslēpta. Ne velti maska arī ikdienas sarunā nozīmē kaut ko mākslīgu, neīstu.
Iespējams, ka Halovīns ir brīdis, kad kāds var nolikt savu pozitīvo sociālo masku un atklāt sevī slēpto briesmoni. Un tieši tas izraisa vislielākās šausmas gan pašos svinētājos, gan apkārtējos. Un tāpēc pret šiem svētkiem ir negatīva attieksme.
Kāpēc Halovīns kļūst arvien populārāks Latvijā? Viens izskaidrojums – Holivudas filmu arvien pieaugošā popularitāte, līdz ar to arvien vairāk Latvijas kultūras telpā ienāk amerikāniskas tradīcijas, par kurām vēl pirms pārdesmit gadiem pat nezinājām. Tieši amerikāniskais un komerciālais Halovīna variants ir atnācis pie mums. Tas izskaidro šo svētku popularitāti bērnu un jauniešu vidū. Pārsvarā šiem svinētājiem galvenais ir konfekšu diedelēšana un izjokošana, kas nereti pārkāpj humora un labas gaumes robežas, nereti robežojoties jau ar huligānismu, kas arī ir viens no iemesliem negatīvai cilvēku attieksmei pret šiem svētkiem. Protams, nevar noliegt arī reklāmas un mārketinga ietekmi. Diemžēl tirgotājiem svarīgākais ir pārdot savas preces, nevis skaidrot šo svētku vēsturi un tradīcijas.
Otrs iemesls ir bēdīgāks – savu tradīciju aizmiršana. Latviešiem jau izsenis ir bijusi pazīstama budēļos iešana. Tomēr, arvien vairāk attālinoties no zemniecības un dzīvojot urbānā pasaulē, senās auglības tradīcijas vairs nešķiet aktuālas, noderīgas. Latviskās izdarības šķiet kaut kas tāls, senils, vecmodīgs.
Esam aizmirsuši un vairs nesvinam savus svētkus, taču vēlme pēc kaut kā tāda ir palikusi, un tukšo vietu aizpilda Halovīns.Uz jautājumu, vai tiek svinēti latviešu svētki Mārtiņi, Meteņi, iets budēļos, 20% respondentu atbildēja apstiprinoši, jo šie svētki ir labāks variants par Halovīnu. 20% apgalvoja, ka svin gan latviskos svētkus, gan Visu svēto dienu. 20% atbildēja noliedzoši, savukārt 20% labprāt svinētu, ja būtu tāda iespēja.
Trešais iemels svētku popularitātei ir cilvēku pastiprinātā interese par pārdabisko, mistisko. Ne velti latvieši kādā pētījumā tika atzīti par vienu no māņticīgākajām tautām Eiropā. Uz jautājumu “vai tu tici pārdabiskajam?” pozitīvi atbildēja 20% respondentu, 40% noliedza, savukārt pārējiem īsti nebija sava viedokļa.
20% noliedza to, ka būtu saskārušies ar kaut ko mistisku, neizskaidrojumu, tikpat daudzi uzskata, ka ir saskārušies ar pārdabisko, pārējie to pieļauj par iespējamu, bet īsti pārliecināti nav. Par nedaudz māņticīgiem sevi uzskata 60% aptaujāto.

Dejot ar nāvi – laime
Iespējams, ka Halovīns tiek pieņemts, jo tas nemaz nav tik svešs, kā šķiet pirmajā brīdī. Halovīnam un latviešu budēļos iešanai ir šis un tas kopīgs.
Kas saista un atšķir Halovīnu un budēļus? Laiks – Halovīns ir viena nakts starp 31. oktobri un 1. novembri, savukārt budēļos iet no 10. novembra līdz 6. februārim, tātad vairāk laika priekam un līksmībai.
Svētku ievirze – Halovīnā, vismaz amerikanizētajā variantā, kuru vislabāk pazīst pie mums, uzsvars likts uz nāvi, mirušajiem, savukārt budēļos iešanas mērķis ir jaunas dzīvības, auglības veicināšana, dzīves svinēšana. Tiesa, kā atgādinājums nāves klātbūtnei arī viena no tradicionālajām budēļu maskām ir Nāve. Interesanti, ka senajās tradīcijās dejot ar nāves maskā tērpto nozīmēja tieši pretējo – garu un ilgu mūžu.
Gan Halovīna dalībnieki, gan budēļos gājēji saņem cienastu. Atšķirība ir tajā, kā tas notiek. Halovīnā bērniem saldumus dod principā ne par ko vai kā nodrošinājumu pret iespējamiem postījumiem, nevilšus veicinot bērnos patērētāju domāšanu, ka man viss pienākas, jo es tā vēlos. Bet budēļos gājējiem cienasts bija jānopelna ar dziesmām, dejām, interesantiem priekšnesumiem, tādējādi mācot bērniem, ka viss ir jānopelna un neko nevar dabūt tāpat vien. Jā, arī budēļi varēja “sodīt” nelaipnus saimniekus, viņus dažādi iznerrojot.
Budēļos iešana bija pasākums, kur piedalījās visa ģimene, Halovīnā bērni klīst apkārt vieni paši, kas nav pārāk labi arī no drošības viedokļa.

Lai nepārvērstos par huligāniem
Izvēle svinēt vai nesvinēt Halovīnu lai paliek katra paša ziņā, tomēr, ja esat izvēlējušies svinēt šos svētkus, derētu atcerēties, ka citiem ir tieši tādas pašas tiesības tos nesvinēt. Saldumus jāiet prasīt pie tiem logiem, kuros deg svecīte – tā ir zīme, ka šeit svētkus svin. Jāiemāca bērniem respektēt citus cilvēkus, nevajadzētu pieļaut tādu cilvēku izjokošanu, kuri nemaz nezina par šiem svētkiem, vecākiem jāpārrunā ar bērniem par to, kā tieši notiks izjokošana, lai tā nepārvērstos par huligānismu un sveša īpašuma bojāšanu. Kā arī padomāt par bērnu drošību, jo kādam, kurš atvērs durvis, var arī nebūt labi nodomi. Vislabākais būtu kādam no pieaugušajiem iet bērniem līdzi vai, ja tas nav iespējams, jānobrīdina viņi palikt un sagaidīt saldumus ārpusē un nedoties līdzi svešiniekiem mājās. Labs variants ir sūtīt bērnus pie pazīstamajiem cilvēkiem, kuri, iepriekš brīdināti, jau būs sagatavojušies.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cienasts vai joks? Klāt Halovīns!

Kategorijas