Rekurzeme.lv ARHĪVS

VIDEO: Publicē Austras Pumpures mūzikas albumu – Imanta Kalniņa dziesmu programmas vēsturisku koncertierakstu

Rekurzeme.lv

2020. gada 30. novembris 20:39

88
VIDEO: Publicē Austras Pumpures mūzikas albumu – Imanta Kalniņa dziesmu programmas vēsturisku koncertierakstu

Austras Pumpures audzēkņi, draugi un domubiedri – Austrasbērni, kas darbojas Austras biedrībā un Liepājas radošajā telpā “Austras istaba”, šogad aktīvi pievērsušies leģendārās dziesminieces kultūrvēsturiskā mantojuma apkopošanai un publiskošanai. Novembra beigās, atzīmējot Austras Pumpures 92. gadadienu, izdots mūzikas albums “Austra Pumpure. Imanta Kalniņa IV koncertprogramma”, publiskojot vēsturisku 1992. gada koncertierakstu.

2020. gada sākumā, strādājot pie Austras Pumpures foto, video un audio arhīva veidošanas, viņas dzīvoklī, kas šobrīd ir Austras biedrības īpašums, Austrasbērni atrada CD matricu ar līdz šim nepubliskotiem 1992. gada 30. septembra koncerta audio ierakstiem. Vēsturiskajos audio ierakstos dzirdama Austras Pumpures sastādītā un kopā ar Austrasbērniem (Kristīni Lociku, Lailu Ilzi Purmalieti, Daci Milzeri, Sintiju Gravu un Antu Eņģeli) izpildītā Imanta Kalniņa IV koncertprogramma – tā ir pēdējā no septiņām lielajām koncertprogrammām, ar kuru Austra Pumpure uzstājās kā Liepājas teātra māksliniece. Šīs koncertprogrammas pirmizrāde notika Liepājas teātrī 1992. gada 19. februārī, bet ieraksts, pateicoties skaņu inženierim Jānim Vasilim, veikts tā paša gada 30. septembrī. Programma sastāv no nopietnām un arī salīdzinoši reti dzirdētām un dziedātām Imanta Kalniņa dziesmām. Šobrīd, pēc dziesminieces aiziešanas taisaulē, šis atradums šķiet ārkārtīgi vērtīgs, ņemot vērā gan diska unikālo saturu, gan faktu, ka Austrai Pumpurei audio ierakstu ir ļoti maz. Vairākas albumā iekļautās dziesmas Austras Pumpures izpildījumā līdz šim nekad nav tikušas publicētas.



Dziesminieces Austras Pumpures vārds Latvijas mūzikā ir spilgti ierakstīts. Viņas aktīvā koncertdarbība sākās ar pirmo koncertu 1975. gadā Rīgā un noslēdzās 2016. gada tik zīmīgajā datumā – 18. novembrī – Liepājā, kad izskanēja viņas pēdējais publiskais koncerts. Viņa koncertēja skatītāju pilnās zālēs līdz mūža galam. Austra unikāli prata gan klausīties citus, gan dziedot pati nodot savu vēsti klausītājiem. Viņas koncerti reti tiek saistīti ar Atmodu, jo, kā viņa mēdza ar smaidu teikt – viņa par Atmodu dziedāja jau pirms tās, jau 70-tajos gados. Arī deviņdesmito gadu sākumā Austras sastādītā Imanta Kalniņa IV programma, kurai tika dots nosaukums “Mūžu mūžos būs dziesma”, vēstīja par tēvzemes mīlestību, par tautas apspiešanu, bet tās brīvo un drosmīgo garu, un par nule izcīnīto brīvību. Līdz ar to šiem audio ierakstiem ir kultūrvēsturiska vērtība gan saistībā ar Austras Pumpures un Imanta Kalniņa radošo darbību, gan arī vēsturiskā aspektā.



Albumā iekļautas 24 kompozīcijas: 23 Imanta Kalniņa dziesmas ar dažādu dzejnieku (Laima Līvena, Olafs Gūtmanis, Andrejs Eglītis, Juris Helds, Andrejs Upīts, Māris Čaklais u.c.) tekstiem, kā arī viena dziesma, kurai gan teksta, gan mūzikas autors ir Viktors Kalniņš.
Mūzikas albums “Austra Pumpure. Imanta Kalniņa IV koncertprogramma” ikvienam klausītājam pieejams mājas lapas www.austrasistaba.lv sadaļā “Austra Pumpure” (https://austrasistaba.lv/austra-pumpure/audio/imanta-kalnina-iv-koncertprogramma/), kā arī interneta platformas “Youtube” kontā “Austras istaba”: https://saite.lv/N39Rh . Drīzumā albums tiks publicēts arī dažādās mūzikas straumēšanas platformās, tostarp “Spotify”, “Apple Music” un citās, kā arī ierobežotā daudzumā būs pieejams arī CD formātā.
Mūzikas albumā iekļauto vēsturisko ierakstu apstrāde tika uzticēta skaņu inženierim Dzintaram Vītolam, kurš ar mūsdienu tehnoloģiju plašajām iespējām veicis dažādu tehnisku defektu labošanu, uzlabojot ierakstu skanējumu. Albuma dizainu veidojis mākslinieks Aigars Milčs.

Albuma izdošanu producē “Austras biedrība”. Austras Pumpures kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un publiskošanu atbalsta Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions, kā arī festivāls “Vārti”.