Liepājniece viesojusies Indonēzijā

2012. gada 24. aprīlis 15:32

276

Atkalredzēšanās, mācības, zemestrīce, vulkāns... Tā ir Indonēzija – tā tikko pēc atgriešanās saka Līga.

Lai domātu un runātu par nabadzību, viennozīmīgi ir jādodas uz vietu, kur tā ir uzskatāmi redzama. Tieši šī iemesla dēļ Bērnu un jauniešu biedrības Liepājas Jaunie Vanagi valdes priekšsēdētāja Līga Krēsliņa un Eiropas brīvprātīgā darba veicēja biedrībā Anna Foguet Font aprīļa sākumā devās uz Medanu, Indonēzijā, lai piedalītos projekta Volunteering against powerty (VAP) (Brīvprātīgi cīņā pret nabadzību) pirmajā posmā. Projektā piedalās 24 brīvprātīgie jaunieši no 12 valstīm – Dānijas, Lielbritānijas, Austrijas, Spānijas, Indijas, Indonēzijas, Senegālas, Kolumbijas, Kamerūnas, Peru, Beļģijas un Latvijas.

Seminārā runājām par nabadzību un tās veidiem un izpausmēm katrā no iesaistītajām valstīm. Kā arī vienojāmies par vēstījumu, kuru vēlamies nodot caur dokumentālo filmu, kura tiks veidota projekta ietvaros. Vēstījums ir: "Nabadzība ir it visur – tai ir dažādas sejas, dažādās vietās. Ja es esmu nabadzīgs, tad tu esi nabadzīgs, ja tu esi nabadzīgs, tad mēs esam nabadzīgi.Pārmaiņu sakne slēpjas mūsu kopienās. Mums ir jāizglīto, jādod iespēju un jāiedvesmo cilvēkus visā pasaulē, pievienoties cīņai pret nabadzības cēloņiem!"

Seminārā arī apguvām mediju prasmes, piemēram, kā attīstīt stāstu, izveidot scenāriju, kā parādīt personības un portretus video. Mācījāmies par kompozīcijas likumiem un par kameru izmantošanu gan fotografējot, gan filmējot. Veidojām paši savus pirmos video portretus par konkrētiem cilvēkiem.

Ar iegūtajām zināšanām, mēs visi kopā radīsim dokumentālo filmu, lai izplatītu mūsu vēstījumu. Tuvākajos mēnešos visi dalībnieki apkopos filmu materiālus un veidos video portretus par jauniešu nabadzību savās kopienās. Augustā mēs atkal tiksimies Spānijā rediģēt visus šos materiālus, lai radītu mūsu kopīgo filmu.

Projekta rezultāts tiks arī publicēts tīmekļa dokumentālā, kur būs pieejami visi filmas materiāli no visām kopienām. Kā arī tiks veidota rokasgrāmata.

Projekta rezultātu varēs redzēt rudenī. Savukārt projekta gaitai var sekot līdzi VAP blogā blog.ifm-sei.org.

Semināra laikā mums bija iespēja paviesoties pie uzņēmējorganizācijas. Tikties ar bērniem, ar kuriem šī organizācija strādā. Viesojāmies fermā, kur bērni strādā un jaunieši vecumā no 12-16 gadiem vada tematiskās grupas, piemēram par to kā krāt naudu, kas šajā valstī ir ļoti būtiski, bibliotēkas grupu, mūzikas, mākslas grupas, u.c. Otra vieta, kur bija iespēja viesoties bija fabrika, kur tiek ražoti ķieģeli, un to dara bērni savām rokām, veicot fiziski ļoti smagu darbu, bet par to saņemot ļoti niecīgu atalgojumu. Un trešā vieta, kur viesojāmies, bija centrs, kurā dzīvojas un darbojas ielu bērni. Tie ir tie bērni, kuri neiet mājās, bet dzīvo uz ielām, ubago, meklē sev pārtiku. Šajā centrā viņiem ir iespēja nakšņot un piedalīties dažādās nodarbībās. Viņiem ir izveidota arī sava mūzikas grupa, kuras priekšnesumu dzirdējām vienā kultūras vakarā seminārā. Pēc šī vakara viens no bērniem atsūtīja ziņu savam vadītājam uz telefonu: "Man bija tiešām prieks pavadīt šo vakaru kopā ar šiem jauniešiem no dažādām valstīm. Un prieks, ka viņiem patika mūsu priekšnesums, jo viņi dejoja pie tā. Labi, ka viņi no mums nebaidījās un runājās ar mums. Bet vislielākais prieks, ka viņu smaids nepazuda arī tad, kad mēs apsēdāmies ar viņiem pie viena galda vakariņot."

"Savukārt man personīgi, vislielākais prieks bija, ka varēju apciemot mūsu brīvprātīgos Evu Ikstenu – Strapcāni un Jāni Strapcānu Indonēzijā, kur viņi šajā uzņēmējorganizācijā veic Eiropas brīvprātīgo darbu. Man bija iespēja dzirdēt viņu stāstus par to ko viņi dara un kā viņiem iet. Kā viņi sadzīvo ar indonēziešu kultūru un kā paši iedzīvojas. Man bija arī iespēja padzīvot kopā ar viņiem dažas dienas, viņu dzīvesvietā. Un viņi parādīja no sava skatījuma skaistāko un baudāmāko Indonēziju. Manuprāt, viegli viņiem nav, bet atskāršot to, ka pēc 4 mēnešiem jau jādodas mājās, viņi pieķer sevi pie domas, ka nemaz vēl negribas doties prom. Jo viņiem ir lieli plāni, kurus viņi vēlas realizēt strādājot Indonēzijā. Un zinot viņu apņēmību – viņi tos sasniegs. Tomēr, ceru viņus tik pat smaidīgus un iedvesmotus sagaidīt atpakaļ Latvijā.

Esot Indonēzijā, diemžēl nācās izbaudīt zemestrīci, ko nenovēlu nevienam. Bet neskatoties uz visiem pārdzīvojumiem un lidojumu aizkavēšanos, esmu priecīga, ka man bija dota iespēja piedalīties šajā seminārā un redzēt šo skaisto zemi. Neizpalika arī iespēja redzēt vulkānu un džungļus, ūdenskritumus. Vieta, kur gribētos atgriezties," iespaidos dalās Līga.

BJB „Liepājas Jaunie Vanagi”
valdes priekšsēdētāja
Līga Krēsliņa

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājniece viesojusies Indonēzijā

Kategorijas