Liepājas SEZ pārvaldei 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns, bet stabils

2020. gada 31. decembris 12:23

2020. gadu Liepājas SEZ vadība raksturo kā sarežģītu. Ikdienas darbu ietekmēja, gan Covid pandēmija, gan ģeopolitiskā situācija tranzītbiznesa nozarē, gan Satiksmes ministrijas virzītie grozījumi Liepājas SEZ likumā un likumā par ostām.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsver, ka gads bijis saspringts, jo pārmaiņu dēļ daudz darba bija jāiegulda, operatīvi pārplānojot un mainot Liepājas SEZ darbības plānus un taktiku, bet apkopojot paveikto “sausais atlikums” ir pabeigtie infrastruktūras projekti nepilnu 45 milj. eiro apjomā, 5 jaunuzbūvētas rūpnīcas, noslēgtie ieguldījumu līgumi ar Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām nepilnu 20 milj. eiro apjomā, bet galvenais ir saglabāta stabilitāte, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Tieši stabilitātes ir tas, ko Liepājas SEZ uzņēmēji, gan tie, kas strādā tranzītbiznesa nozarē, gan industriālā ražošanā, vērtē visaugstāk. LSEZ SIA “Pumac Liepaja” bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem, kas izvēlējās savu ražošanu attīstīt Liepājā, bet šobrīd turpina attīstīt industriālo parku “Liepājas Biznesa centrs”, apvienojot 17 uzņēmumus, kas nodrošina aptuveni 1200 darbavietas. LSEZ SIA “Pumac Liepaja” īpašnieks LARS FOGS: “Mums ir kritiski svarīgi saglabāt līdzšinējo redzējumu Liepājas biznesa vides ilgtermiņa attīstībā. Kāpēc mainīt Liepājas SEZ darbības un pārvaldības modeli, ja tas strādā? Pirms kaut ko mainiet, pajautājiet uzņēmējiem, jo tieši mēs ikdienā strādājam ar Liepājas SEZ pārvaldi, pašvaldību un katru gadu attīstām jaunus ražošanas projektus, kas dod jaunas darbavietas.“

2020. gadā pilnībā sevi pierādīja un attaisnoja ideja par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidi, ko Liepājas uzņēmēji, sadarbībā ar pašvaldību atzina par labāko attīstības modeli pirms vairāk kā 23 gadiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zona šobrīd ir kvalitatīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide ar vienotu, pārdomātu un sakārtotu infrastruktūru jeb pilsētas ekonomiskais pamats. 2020. gada laikā Liepājā tika uzceltas 5 jaunas rūpnīcas, kas lielāko daļu savas saražotās produkcijas eksportē – “Lesjofors”, “Kurzemes Zvejnieku apvienība”, “Caljan”, “Interspiro Production” un “iCotton”.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks: “Ražošana kopā ar ostu ir pievienotā vērtība, kas rezultējas ar jaunām darba vietām, lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts un pašvaldības budžetā, ar jaunu rūpnīcu izbūvi Liepājā. Ražošanas uzņēmumi 2020. gadā saražojuši vairāk nekā 2019. gadā. Arī AS “UPB” peļņa, apgrozījuma rādītāji lielāki, līdz ar to viņi pieņēma lēmumu būvēt vēl vienu jaunu rūpnīcu. Eksportspējīgi uzņēmumi, kas var konkurēt Eiropā un pasaulē – tā ir LSEZ realitāte šodien. Pēdējā Liepājas SEZ valdes sēdē atbalstījām arī “Jensen Metal” lēmumu par jaunas rūpnīcas būvniecību Karostā. Pēdējo dažu gadu laikā mums ir tapušas 10 jaunas rūpnīcas – tādi rādītāji nav nevienā citā Latvijas teritorijā.”

Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts atzīst, ka uzņēmēji 2020. gadu vērtē piesardzīgi, jo vēl grūti pateikt kāda būs pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas ietekme ilgtermiņā, bet vienlaikus pauž neizpratni par virzītajiem grozījumiem Liepājas SEZ likumā un likumā par ostām. “Jau tā nav vienkārši, jau tā ir gan Covid 19, gan dažādas kravu grupu pārstrukturēšanas, un šajā laikā vēl veidot nesaprotamu reformu, kuras rezultāts un sausais atlikums nav izvērtēts, nav saprotams, manuprāt, tā nav laba prakse. Tas daļai uzņēmēju radīja bažas par nākotni un daži pat tāpēc uz laiku piebremzēja savus attīstības plānus.”

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsver ciešo sinerģiju starp ostu, lidostu, industriju un vienoto pievadceļu sistēmu, kas dod stabilitāti. “Mūsu galds ir stabils. Tas nestāv tikai uz vienas kājas – ostas, bet četrām.“

Jau no pašiem pirmsākumiem Liepājas ostas prioritāte bija Latvijas ražotāju produkcijas pārkraušana un vietējās rūpniecības attīstība. Osta bija kā magnēts. Līdz ar to mainoties ģeopolitiskajai situācijai tranzītbiznesa nozarē, Liepājā kravu apjoma kritums, salīdzinot ar citām Latvijas ostām, nav tik liels, aptuveni 10 %. Liepājā pārkrauj Latvijā audzētos graudus, kokmateriālus, šķeldu, Latvijā ražoto cementu un citus produktus. Arī Liepājā saražotais tiek eksportēts, izmantojot prāmju līniju Liepāja – Traveminde.

“Nevajadzētu veikt izmaiņas tur, kur uzņēmumi, pārvaldes struktūra veiksmīgi darbojas, vēl jo vairāk, ka ES apstiprinājusi LSEZ likumu un atlaides līdz 2036. gadam. Būtu neprāts kaut ko šeit salauzt vai apstādināt. Mēs jau redzam, kādas ir Ventspils ostā problēmas šobrīd ar to, ka tur mainījusies pārvaldības struktūra. Kravu apjomu kritumi Ventspils ostai ir vislielākie. Valdība tā var nodarīt kaitējumu visam Liepājas reģionam, kur neapšaubāmi LSEZ ir viens no attīstības dzinuļiem”, uzsver Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

2020. gadā Liepājas SEZ pārvalde noslēdza virkni ES struktūrfondu projektus aptuveni 45 milj. eiro apjomā – dzelzceļš, kuģu ceļš, auto ceļš un Jahtu osta. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, runājot sportistu terminoloģijā, to salīdzina ar vēlmi startēt augstākajā līgā. “Ir sperts nozīmīgs solis un 2020. gadā ieguvām jaunu, modernu dziļūdens piestātni, kas var apkalpot panamax klases kuģus un tas ir simbolisks pierādījums tam, ka esam pilsēta ar modernu ostu. Svarīgi, ka attīstāmies atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, būvējot kuģu ceļus, autoceļus un dzelzceļa infrastruktūru. Esam arī daļa no pilsētas ar mūsdienīgu Jahtu ostu pašā Liepājas centrā. 2020. gads apliecināja, ka mūsu uzdrīkstēšanās ir attaisnojusies, bet vienlaikus uzliek ļoti lielu atbildību, jo ieguldīti nopietni finanšu līdzekļi, kas ir jāatpelna.”

Projekts " Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība"
Kopējais jaunbūvējamo un rekonstruējamo dzelzceļa posmu garums - ~2,6 km t.sk. 1,8 km jaunbūvējamu sliežu ceļu.
Izmaksas – 2,6 milj. EUR
Kopējais rekonstruējamo autoceļu garums ~2,7 km.
Izmaksas – 2,7 milj. EUR

Projekts “Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana”Kanāla padziļināšana ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola – 54. piestātne.
Izmaksas – 33,7 milj. EUR

Projekts “Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana”Navigācijas un kuģošanas drošības paaugstināša Karostas kanālā un ostas Ziemeļu vārtu atvēršana regulārai kuģu kustībai.
Izmaksas – 4 milj. EUR

Projekts “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā”Liepājas Jahtu ostas izbūve
Izmaksa – 0,6 milj. EUR

Līdz šim LSEZ uzņēmēji un vadība ir pierādījusi savu spēju tikt galā ar dažādām grūtībām un 2021. gadu Liepājas SEZ pārvalde sagaida ar piesardzīgu optimismu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas SEZ pārvaldei 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns, bet stabils

Kategorijas