Štrauss Jonasu ķert negrasās

2012. gada 20. aprīlis 13:04

564

Mareks Štrauss - vīrs, kura vārds liekus komentārus Latvijas motokrosa ''virtuves'' pārzinātājiem neprasa. Labs stratēģis un vadītājs, par ko liecina komandas Motokurzeme uzvaras divās Battery Superkauss sezonās komandu ieskaitē. Cilvēks, kurš ne tikai domā, bet arī saka, ko domā un ne tikai izdomā, bet arī cenšās visu izdomāto realizēt. Par komandu, Mecenātu Balvu un motokrosu kopumā, neliela saruna ar Štrausa kungu.

Kā motosporta entuziasts, patriots un mecenāts Mareks Štrauss skatās uz situāciju pasaules motokrosā kopumā 2012.gada sezonā? Ko tā nesīs jaunu, vai ko Tu jaunu sagaidi?

Kapitāls jautājums! Kas attiecas uz Pasaules Čempionātu, tad tur viss skaidrs - tā mašinērija iet uz priekšu. Pašam šāds modelis (kur iespēja piedalīties sacensībās tiek nopirkta nevis izcīnīta) neiet riktīgi pie sirds, jo sportistu sasniegtais rezultāts PČ it nemaz neatspoguļo viņu patieso meistarības līmeni. No pārdošanas viedokļa, protams ,ka šādi sapakotu un krāšņi pasniegtu pasākumu ir vieglāk un lētāk pārdot skatītājiem, nekā katru gonku cīnīties ar kvalificēties gribētājiem un tērēt laiku atbildot uz 100 jaunu komandu menedžeru 400 jautājumiem. Tagad viss ir skaidrs jau pirms sezonas uzsākšanas, tādas komandas ,tādi braucēji un pagrīdes totalizatori var sākt pieņemt likmes. Pa lielam, pirmais desmitnieks nav prognozējams, protams, katrā klasē ir savi izteikti līderi, bet tālāk jau tur var tikai zīlēt.

Ko sagaidi no latviešiem, kuri pašmāju sacensību vietā izvēlas braukt citur?

Jautājums par mūsu pašmāju sportistiem ir tieši laikā. No vienas puses ir baigais prieks par viņu komandas menedžeriem, kuri ir spējuši piesaistīt tik daudz līdzekļu ,lai spētu viņus uz to pasauli aizvest, bet no otras puses, ja sportista apļu laiki no labākajiem atšķiras pat par 15sek., tad nu gan ir jāapdomā vai nav paķerts drusku par augstu! Ļoti spilgts piemērs bija Ben Townley vienā intervijā teiktais, kad viņam pēc kārtējās sadziedētās traumas atgriežoties pie starta barjeras un nofinišējot divdesmitniekā paspruka: ''Viss, es braucu atpakaļ uz mājām trenēties, mans ātrums ir nepietiekošs ,lai cīnītos ar labākajiem''. Ar šo es gribēju teikt, esi pārliecinoši labākais šeit - Baltijā, Eiropā un tad brauc “pasaulē” izvālēt pārējos, nevis esi “ne šis un ne tas”, bet no otras puses, kas man par daļu, kā puiši notriec savu naudu. Es šeit neironizēju, jo pats vienmēr turu īkšķus par visiem mūsējiem. Protams, ka ļoti liels prieks ir par Matīsa un Robja pārliecinošo sniegumu, tā tik turēt un bez traumām!

Kas, tavuprāt, jādara, lai piesaistītu jaunatni motokrosam Latvijā? Vai redzi, ka Latvijas krosam ir skaidra ilgtermiņa vīzija?

Motokross, kā sporta veids, pēdējo trīs gadu laikā Latvijā attīstās ļoti strauji. Iesaistīto personu skaits ar katru gadu pieaug kā nevienam sportam un tāpēc arī nevajadzētu būt pamatam bažām par jaunatnes iesaistīšanos. Cits jautājums varētu būt par ilgtermiņa vīziju, tur nu gan ir sūri. Tās, diemžēl, nav ne komisiju vadītājiem, ne federācijas prezidentam un, ja arī ir, tad kaut kur dziļi norakta, lai klubu vadītāji varētu tikai minēt kādām vadlīnijām sekot. Esmu pārliecināts, ka motokrosa saimniecība ar Leona Kozlovska, Fīlipa Kempeļa un Arvja Sandera iesaistīšanos tās vadīšanā ir uz pareizā ceļa un jau šosezon mēs LČ vērosim vēl nebijušā līmenī. LaMSF pēc savas struktūras nav spējīga domāt par kaut kādu attīstību, tās funkcionēšanas modelis ir stipri novecojis un nav spējīgs uz ātru un adekvātu rīcību. Pēdējos nu jau trīs gadus, mēs redzam tikai tādu partizānu kariņu – tad ar L.A.M.A, tad ar Superkausu un L.Freibergu , tad jau leģendārais gājiens ar transponderu Kalvi u.t.t . Tikai parasti no tā kariņa sanāk tāda šmucīga gānīšanās, pāri pārejoša pretinieka mugurā. Neticu, ka federācijas vadītājs nevar izstrādāt attīstības koncepciju, kurā bez visām tehniskajām lietām, piesaistot līdzekļus, tiek paredzētas prēmijas gan labākajiem braucējiem, gan klubiem visās disciplīnās. Ir tikai jādara.

Par Superkausu. Kā vērtē pārmaiņas - apvienoti kvadri, 2 braucieni?

Sākumā es biju “par” diviem braucieniem, bet, tad vairāk iedziļinoties šī sporta pārdošanas niansēs esmu aizdomājies, ka pašreizējā situācijā, kad drusku ātrākie braucēji uzskata par nepieņemamu startēt pašmāju sacensībās un dodas kur prom, un otrā ešelona sportisti nespēj izveidod intrigu skatītājiem visa iebrauciena garumā, sāku nosliegties, ka pagājušā gada formāts kopā ar kvadru apvienošanu būtu bijis labākais variants. Skatītājs grib spriedzi un par to ir gatavs maksāt, tad tas viņam arī ir jāpārdod. Un, jo vairāk skatītāju, jo lielāks balvu fonds un tad jau arī Desalle ar Tanelu būs klāt.

Pērn Motokurzemei uzvarēt Superkausā neizdevās, kādi mērķi šosezon?

Motokurzemes vienīgais un galvenais mērķis ir vienreiz beigt bezmērķīgi bļaut un klaiņot gar trases malu. Pats no komandas vadīšanas esmu labprātīgi atstādinājies un, ja atradīsies kāds enerģisks tās vadītājs, tad jau mērķi un sasniegumi neizpaliks. Ļoti gaidu atrodamies kādu, Kirovam Lipmanam līdzīgu indivīdu, kura vienīgais mērķis dzīvē būtu aizvest klubu līdz augstākajai sportiskajai virsotnei.

Kā radās ideja par Mecenātu Balvu un ko sagaidi no sportistiem šajā sakarā?Kāda bija uzrunāto cilvēku atsaucība?

Ideja radās jau kādu gadu atpakaļ un jau tāpat papļāpājot ar Kasparu Riteru, Arti Grīnbergu un Aldi Baltiņu sapratu ,ka neesmu viens savās domās, pārējais jau tikai “ģelo tehņiki”. Balvas mērķis ir iekustināt jauniešu prātus ne tikai uz sportošanu, bet arī uz sevis un motokrosa pasniegšanu, popularizēšanu. Es ļoti gribētu, lai balvu jau šogad izceļ kāds no jaunajiem un ne tik zināmajiem braucējiem un tas ir ļoti vienkārši – esi strauji progresējošs savos rezultātos, savelc pilnu trasi ar saviem faniem plus ''uzcep'' kādu relīzīti un balva jau gandrīz rokā. Spilgts piemērs šogad Matīss – vēl nav nofinišējis, bet relīze jau nopublicēta. Nav obligāti, ka tas tiek darīts Latvijas mērogā, bet vietējā rajona presē atspoguļojumam par sportistu jābūt būtu obligāti. Ilgtermiņa plāni – šogad apstājāmies un nolēmām nepaplašināties tikai ,lai apskatītos kāda ir atsaucība no braucēju puses. Tāpat par platformu balvai Superkausu izvēlējos, jo federācijā neredzēju pat vēlmi vai vīziju, ko darīt motosporta popularizēšanas labā, ceru, ka tas drīz mainīsies un varēsim plānus kaldināt kopā. Protams, šim pāsākumam ir jāiet plašumā un sevī jāapvieno mecenāti visām motosporta disciplīnām, bet par to jau runāsim sezonas vidū.

Nobeigumā, ko novēli visai motokrosa saimei 2012. gada sezonā?

Sasniegt nospraustos mērķus un, ja tomēr jūt, ka tie ir uzlikti pa augstu, tad droši, bez kaunēšanās tos mainīt, jo dzīvojam tikai vienreiz un kāpēc mocīties! Pats esmu sapratis, ka Paulu Jonasu vairs motokrosa trasē man nenoķert un pievērsos skriešanai. Noskriešu (nevis noiešu) maratonu vēl šosezon un ceru, ka mans rezultāts būs labāks nekā Nilam Ušakovam, bet nu katram gadījumam ziedojumus jau sāku pieņemt. Lai mums visiem veicas!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Štrauss Jonasu ķert negrasās

Kategorijas