Izglītības arodorganizācijas: Nākamajā mācību gadā skolēniem zināšanas jāapgūst tikai klātienē

2021. gada 2. jūnijs 07:02

Ņemot vērā, cik izaicinošs bijis 2020./2021.mācību gads skolās, Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) uzsver nepieciešamību nākamo mācību gadu nodrošināt pamatā tikai klātienē, savukārt attālinātās mācības paredzēt tikai tad, ja valsts piedzīvo ļoti nopietnu epidemioloģisko situāciju.

LIVA valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns aģentūrai LETA norādīja, ka šis mācību gads ir bijis raibs gan no lēmumu, gan no dažādo pieeju īstenošanas reģionos viedokļa. Šis mācību gads īpaši izcēla katras skolas atšķirību - pāreja uz neklātienes mācībām "spilgti iezīmēja", kuros reģionos ir moderna un tehnoloģiski nodrošināta izglītības iestāde un kuros reģionos nav. Kā skaidroja Kalvāns, skolēni klātienē šo atšķirību tik drastiski neizjuta, kā to izjuta ar attālinātajām mācībām.

Skolas, kurām bija viss nepieciešamais - pamatā tehniskais nodrošinājums un finansējums - efektīva attālinātā mācību darba ieviešanai, Covid-19 pandēmijas mācību gadu varēja "pārciest ar sausām kājām". Savukārt skolas, kurām nebija šādas iespējas, bija jādomā jauni mācību modeļi, veidi. Tāpat mācību procesu ietekmēja ģimenes sociālais stāvoklis un arī pašvaldību "rocība". Kā pauda LIVA vadītājs, visgrūtāk gāja tiem, kuriem bija zems sociālais stāvoklis ģimenē, skola bez moderniem risinājumiem vairumā un pašvaldība, kurai nebija papildu finansējuma mācību procesa atbalstam.

"Mēs kļuvām dažādi - gan ātrumā, gan mācību procesā, gan pieejā. Katrs darījām pilnīgi citādāk - strādājām pa dienām, nedēļām, maiņām. Citi deva datorus, planšetes, bet citi gaidīja uz Izglītības un zinātnes ministriju vai pašvaldību," pauda Kalvāns, piebilstot, ka skolas skatījās viena uz otru un mācījās.

Kā atklāja Kalvāns, klīstot "leģendas", ka atsevišķu reģionu skolām nācās dot privātos datorus, no skolu telpām tika ņemti datori ārā. Datorus meklēja gan interešu centros, gan administrācijās tikai, lai palīdzētu skolēniem nodrošināt attālinātās mācības. "Smieklīgi un skumīgi reizē," pauda LIVA valdes priekšsēdētājs.

Runājot par skolēnu sniegumiem 2020./2021.mācību gadā, Kalvāns skaidroja, ka būs novadu un pilsētu skolas, kurās attālinātais mācību process zināšanu līmeni nebūs ietekmējis, bet tajā pašā laikā - būs reģioni, kur zināšanu trūkums būs redzams skolēnu sniegumos diagnosticējošos darbos un centralizētajos eksāmenos. Taču šos rezultātus varēs uzzināt vien vasaras beigās.

Pēc Kalvāna sacītā, skolēni jau otro gadu ļoti rūpīgi izvērtēja, kurus centralizētos eksāmenus kārtos. Ņemot vērā, ka Valsts izglītības satura centra (VISC) pieeju par trīs obligātajiem eksāmeniem šogad, LIVA pārstāvis atzina, ka ļoti daudz skolēni atteicās no vēstures eksāmena. Iemesls tam ir prasības, lai iestātos augstskolā, un, pēc skolēnu aprēķiniem, šis eksāmens nešķita visnozīmīgākais, lai kārotu. Līdzīgu situāciju varēja novērot arī pagājušajā gadā, viņš papildināja.

Savukārt tiem skolēniem, kuriem mācību gads dažādos priekšmetos gājis grūtāk, būs iespēja sniegumu uzlabot "pagarinātajā gadā". Kalvāns norādīja, ka "pagarinātajā gadā" skolas spēs palīdzēt skolēniem apgūt mācību laikā nesaprasto, neapgūto, lai skolēnu varētu pārcelt nākamajā mācību klasē. Taču skolēnu "zināšanu robus" vislabāk raksturos diagnosticējošo darbu un centralizēto eksāmenu rezultāti.

Jautāts, kas IZM būtu jāņem vērā, gatavojoties jaunajam mācību gadam, Kalvāns uzsvēra, ka ministrijai stingrāk koalīcijā jāiestājas par klātienes mācībām un tikai ekstrēmos gadījumos, piemēram, divu nedēļu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 800 slieksni uz 100 000 iedzīvotājiem, ir pieļaujamas attālinātas mācības. Izglītības nozarē pārstāvji ir vienisprātis, ka mācībām klātienē ir jānotiek pat, ja valstī ir aizslēgti veikali, kino, teātri. Savukārt izņēmums varētu būt augstskolas, jo to pieļauj skolas specifika.

Kā norādīja Kalvāns, skolas ir gatavas nodrošināt visus epidemioloģiskos drošības nosacījumus, bet mācībām ir jābūt klātienē.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA atzīmēja, ka aizvadītais mācību gads ir vērtējams kā ļoti labs. Taču tas neizslēdz, ka attālinātais mācību gads bija nopietns pārbaudījums gan skolotājiem, gan skolēniem, gan vecākiem.

Viņa uzsvēra, ka pēc šī mācību gada neatbildēti jautājumi ir par komunikāciju un savstarpējo sadarbību, lai pašvaldības un izglītības iestādes spētu reaģēt ātrāk uz valsts lēmumiem. Tāpat arī spētu savlaicīgāk sagatavoties un būt atbilstoši prasībām, lai organizētu efektīvu mācību procesu. Būtisks aspekts ir arī par strīdu mazināšanu starp valsti un skolām, jo 2020./2021.mācību gadā ļoti daudz laika prasīja pārliecināšana par politiskajiem lēmumiem, kam sekoja ilgstoša skaidrošana. "Tas nereti prasīja daudz laiku no nozaru organizācijām, lai visi būtu vienā informācijas līmenī," sacīja Vanaga.

Runājot par sekmēm, Vanaga norādīja, ka risinājums "nesekmīgajiem" tika rasts, taču tas varēja notikt savlaicīgāk. Viņa atzina, ka patieso skolēnu zināšanu sniegumu varēs novērtēt rudenī, kad atsāksies klātienes mācības. Pēc arodbiedrības vadītājas paustā, skolotāji nojauš, ka daļai skolēnu mācībās palīdzējuši vecāki, brāļi un māsas, līdz ar to klātienes mācības atklās reālo situāciju par zināšanām.

Vanaga uzsvēra, ka attālinātais mācību process nav bijis arī bez ieguvumiem - gan skolotāji, gan skolēni apguva jaunas prasmes, ko, iespējams, klātienes mācībās nevarētu tik strauji apgūt. Taču arī LIZDA ieskatā attālinātais mācību process ir jāatstāj tikai ārkārtas apstākļiem un skolēniem ir jāatgriežas klātienes mācībās. "Tiešo kontaktu nevar aizstāt attālinātais darbs," pauda Vanaga, piebilstot, ka attālinātās mācības varētu saglabāt arī kā iespēju, lai varētu turpināt pilnveidot prasmes.

Savukārt kā rekomendāciju IZM, gatavojoties nākamajam mācību gadam, LIZDA rosināja nopietni gatavoties klātienes mācību rīkošanai no rudens, kā arī savlaicīgas informācijas nodrošināšanu visos izglītības līmeņos. LIZDA uzsvēra, ka uz nākamo mācību gadu IZM ir jāspēj sagatavot visi nepieciešamie mācību materiāli, tostarp digitālā formātā, lai krīzes situācijā nozare būtu gatavāka nekā iepriekš.

LIZDA uzsver arī profesionālo atbalstu un pilnveides kursu nepieciešamību, kā arī IZM solītās supervīzijas, lai pedagogs būtu sagatavotāks un motivētāks jaunajam darba cēlienam.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izglītības arodorganizācijas: Nākamajā mācību gadā skolēniem zināšanas jāapgūst tikai klātienē

Kategorijas