Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ko pelnījuši mūsu vīrieši jeb kāpēc ģimenes Latvijā turpina zaudēt vīriešus prostatas vēža dēļ?

Rekurzeme.lv

2021. gada 20. augusts 20:05

229
Ko pelnījuši mūsu vīrieši jeb kāpēc ģimenes Latvijā turpina zaudēt vīriešus prostatas vēža dēļ?

Pašlaik vadošās onkoloģisko pacientu biedrības, tāpat kā vismaz 80 000 onkoloģijas Pacientu, kas ir salīdzināms ar iedzīvotāju skaitu Liepājā, gaida jaunā onkoloģijas apkarošanas plāna stāšanos spēkā. Lai gan liela sabiedrības daļa nezina par vēža apkarošanas plāna esamību, šis būtu tas dokuments, kam sekojot un ko ievērojot,  būtu iespējams  realizēt uz Pacientu orientētu aprūpi, uzlabot situāciju vēža ārstēšanā, atrisināt infrastruktūras jautājumus un, protams, medikamentu pieejamībā konkrētām vēža lokācijām.Vārds Pacients apzināti rakstīts ar lielo burtu, jo situācijas nopietnība kļuvusi tik plaša, ka Pacients var būt ikviens no mums, Jānis, Jevgēnijs, Pēteris vai Aleksandra.  Jaunais plāns paredzēts trīs gadiem, ieguldīts liels darbs un laiks tā gatavošanā. Lai gan nav saņemts izvērtējums iepriekšējam plānam, kas beidzies pirms gada un pašlaik, 2021.gadā, mēs dzīvojam bez onkoloģijas plāna, jauno plānu, kas stāsies spēkā no 2022.gada Vēža Pacienti gaida ar lielām ar cerībām.

Ne tik optimistiski noskaņoti ir Prostatas vēža Pacienti, gan esošie, kas ar diagnozi cīnījās vairākus gadus, gan tādi, kas par diagnozi uzzinājuši pavisam nesen. Tikai šā gada Jūlijā tika uzsākts bezmaksas valsts skrīnings, jeb “PSA asins analīze” prostatas specifiskā antigēna noteikšanai, kas ļauj prostatas vēzi atklāt agrīni un laicīgi to ārstēt. Taču agrīna diagnostika ir tikai pirmais solis Vīriešu Pacientu ceļā cīņā ar vēzi. Runājot par prostatas vēzi, joprojām nav skaidrības, kas ir ārstējošais ārsts un kāpēc tieši prostatas vēzis, lai arī lielākā un visizplatītākā onkoloģijas diagnoze vīriešiem, reti tiek pieminēts onkologu un onkologu-ķīmijterapeitu prioritātēs.  Jautājums arī ir par PET izmeklējumu, kas prostatas vēža recidīvu diagnostikā nav pieejams. Bet arī tas nav lielākais cēlonis jau tā pamatotām bažām.

Bažas rada izveidojusies absurdā situācija gan pieejamos izmeklējumos, gan valsts kompensējamos medikamentos. Ar valsts mēroga skrīningu ir iespējams atklāt vēzi savlaicīgi, lai prostatas vēzi varētu vieglāk un, galvenais, veiksmīgāk ārstēt. Taču ārstēšanas ietekmi uz Pacientu dzīves kvalitāti ir grūti izvērtēt, jo neesošo plānu papildina arī neesošais vēža reģistrs. Ko darīt brīdī, kad diagnoze ir atklāta ne tik savlaicīgi vai pēc sākotnējas ārstēšanas slimība atgriežas? Tad saskaramies ar situāciju, ka nepieciešams gaidīt, jo nav nepieciešamo izmeklējumu un medikamentu. Kad Pacienta veselība paliek sliktāka dēļ tā, ka vēzis aizceļo uz citu ķermeņa daļu, jeb metastazējas, tad, protams, medikamenti ir. Diemžēl metasāžu gaidīšana ir nepatīkama ikdiena vairākiem simtiem vīriešu Latvijā. Vīriešiem, kas ir darbaspējīgā vecumā, spētu valstij maksāt nodokļus un turpināt dzīvi, iegūt dzīves gadus, ko pavadītu kopā ar savu ģimeni, sievu, bērniem, mazbērniem… Tā vietā ir gaidīšana, kuras iznākums ir pāragra vīrieša zaudēšana. 

Vai kontekstā ar Slimības Profilakses un Kontroles Centra izstrādāto grafiku par vīrieša dzīves ilgumu, nāves cēloņiem, nāves no prostatas vēža, mēs turpināsim vērot stabili augsto mirstību, vai veiksim tajā kādas korekcijas valsts mērogā? Ik gadu Latvijā ir vismaz 1000 jauni Prostatas vēža Pacienti un 400 nāves iemesli prostatas vēža dēļ. Vai šis skaitlis joprojām izskatās nepietiekams, tās ir 33 futbola komandas , un vai tiešām nepieciešams gaidīt, lai katra ģimene saskaras ar prostatas vēzi personīgi, lai atzītu, ka tā nav un nevar būt norma?

Helmuts Bēķis, Fonda Movember Latvija vadītājs