FOTO: Latviešu strēlnieku apvienība - Kurzemes cietokšņa stāstu krājēji
Latvijā ir vairāk kā divdesmit tūkstoši nevalstiskās organizācijas, tai skaitā desmitiem militāras organizācijas. Kā jau tas notiek, katrai grupai ir savi mērķi, vadītāji un filozofija un nav viegli atrast labāko sadarbības formu. LSA ir iekļauta LR Aizsardzības ministrijas NVO sarkstā, kā arī starptautiskajā organizācijā Euromil, portālu "ReKurZeme" informē LSA Liepājas nodaļas Valdes locekle Aija Raudiņa.
Liepājas nodaļa jau gadiem darbojas Liepājas muzeja filiāles Liepāja okupāciju režīmos telpās. Muzeja filiāles vadītāja Sandra Šēniņa rūpīgi raugās, lai viņas paspārnē dzīvojošās organizācijas produktīvi sadarbotos un attaisnotu savu atrašanos šajās telpās. Tā nu mēs kopā ar Represēto apvienību un Latvijas rezerves virsnieku asociācijas pārstāvjiem devāmies kārtējā Kurzemes cietokšņa kauju un dalībnieku cīņu gaitas izpētes braucienā, šoreiz viesojāmies Talsu pusē.
Viens no pirmajiem objektiem , kuru apmeklējām bija Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē, kurš ir vienīgais Kurzemes cietokšņa notikumiem veltītais muzejs.
Kurzemes cietokšņa muzejā apskatāmi un izzināmi Otrā pasaules kara objekti un notikumi Kurzemes cietokšņa periodā no 1944. līdz 1945. gadam. Muzejam ir bagāts militārās tehnikas, ieroču un informācijas krājums, kā arī faktu krājumi par novada kaujinieku likteņiem.
Muzeja apmeklējums bagātināja mūsu zināšanas par Kurzemes cietokšņa kaujām, kuras papildinās Liepājas nodaļas ilggadējo projektu “Kurzemes cietoksnis”.
Paviesojāmies Talsos, kur augstākajā no pilsētas deviņiem pakalniem - Tiguļu kalnā - atrodas Talsu novada muzejs. Atraktīvā Talsu novada muzeja gide Inese izvadīja mūs caur Talsu novada vēsturi ar tādu šarmu, ka ne mirkli nebija garlaicīgi. Klausījāmies stāstus par par pilsētas vēsturi, tās interesanto un slaveno talsinieku dzīvi un dabiem. Nešaubīgi, Talsu pilsēta un tās apkārtne ir vēsturiski interesants izpētes objekts. Piemēram, jaunā katoļu baznīca ir būvēta no Liepājas Karostas ķieģeļiem. Vēl mūsu dienās talsinieki gan savos piemājas dārziņos, gan citos zemes darbu laukumos atrod pa kādai senlietai, karu un vēstures artefaktus.
Ar lielu pietāti Inese stāstīja par pēckara gadu nacionālo partizānu gaitām Vandzenes mežos.
Nesen atklātajā Pētera Čevera grupas bunkurā var paviesoties ikviens, kuru interesē konkrētais vēstures posms, lai uzzinātu traģiskās vēstures faktus. Grupas komandieris Pēteris Čevers bija izglītots virsnieks, mācījies Rīgas Kara skolā, dienējis Daugavpils 1. Jātnieku pulkā, 24. latviešu teritoriālajā korpusā, 186. kājnieku pulkā, iesaistījies pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadītajā "Dzimtenes sargu" vienībā. 2. pasaules kara laikā Čevers tika apmācīts , lai dienētu speciālo uzdevumu pulkā "Brandenburga 800" 1. baltiešu rotā. Pildīja izlūkošanas uzdevumus Staļingradas frontē. Vēlāk tiek nozīmēts par 19. divīzijas 43. pulka 13. Smagās rotas komandieri.
Apbalvots ar 1. un 2. šķiras Dzelzs krustiem, Kara Nopelnu krustu un sudraba Trieciena nozīmi.
Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē, Čevers nepadevās gūstā, bet kopā ar vairākiem sava pulka virsniekiem un kareivjiem devās Kurzemes mežos, turpinot īņu ar okupācijas karaspēku. Grupa darbojās Talsu apriņķa Vandzenes pagasta mežos. Satiekoties ar citiem leģiona virsniekiem, sākumā iekļāvās kapteiņa Nikolaja Straumes grupā, bet 1948. gadā P. Čevers kļuva par grupas komandieri.
Nodevēja rīcības rezultātā, 1950. gada novembra naktī P. Čevers un vēl seši grupas dalībnieki nonāk gūstā. 1951. gada 3. aprīlī Baltijas Kara apgabala Kara tribunāls piespriež Pēterim Čeveram augstāko soda mēru. Nāvessods arī tika izpildīts 1951. gada 24. augustā.
LSA Liepājas nodaļa pateicas Liepājas Domei par atbalstu un sadarbību Latvijai svarīgu vēsturisko notikumu izpētē un saglabāšanā. Paldies Liepājas Muzejam par iespēju darboties un noturēt LSA pasākumus muzeja telpās. LSA mērķis ir jaunatnes patriotiskā audzināšana , tādēļ jebkāds atbalsts, ko mēs saņemam ir novērtēts un tālāk nodots skolu jaunatnes un Jaunsardzes patriotiskās audzināšanas darbam.
