Plešs: Valstspilsētu un novadu pašvaldībām jāvienojas par kopīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un programmas projektiem

2021. gada 5. novembris 19:31

Valstspilsētu un novadu pašvaldībām līdz novembra vidum jāvienojas par kopīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un programmas projektiem, piektdien preses konferencē informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs norādīja, ka valstspilsētas pašvaldības un piegulošā novada pašvaldības domei līdz 15.novembrim jāvienojas par kopīgās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas projektiem, un visām jaunizveidotajām pašvaldībām jānodod tie publiskai apspriešanai.

Līdz 2022.gada 1.jūnijam pašvaldību domēm ir dots termiņš izvērtēt novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un jāpieņem jauni vienotā novada saistošie noteikumi.

Savukārt līdz 2023.gada 31.decembrim Ropažu novada domei jāapstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plāns. Valstspilsētas pašvaldības un piegulošā novada pašvaldības domei ir pastāvīgi jāsadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un jāizveido kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, veicot padziļinātu kontroli pār jaunizveidoto pašvaldību nolikumiem, secinājusi, ka lielākas neprecizitātes bijušas pašvaldības amatpersonu kompetenču sadalījumā un administratīvas struktūras veidošanā.

Ministrija turpina sekot pašvaldību rīcībai, tām veicot grozījumus nolikumos atbilstoši ministrijas norādījumiem, pastāvīgi konsultē pašvaldību juristus ar mērķi atrast labāko risinājumu.

Ministrs atzīmēja, ka lielākoties pašvaldības ir ieinteresētas optimālāka pārvaldes modeļa izveidošanā un efektīvākās darbības organizācijā savā novadā. Pašlaik notiekot gan aktīvs process bijušo pašvaldību saistošo noteikumu pārvērtēšanā, gan līdzdalības izvērtēšana kapitālsabiedrībās, gan bijušo pašvaldību saistību izvērtēšanā.

Ministra ieskatā, novērota pozitīva tendence sociālo pabalstu un dažādu sociālo atbalstu jomā. Piemēram, Ropažu novadā ir noteikts vienots augstākais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis - 381 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 267 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tāpat, piemēram, arī Ogres novadā attiecīgi 380 un 266 eiro.

Esot novērota tendence, ka pašvaldības palielina krīzes pabalsta apmēru. Talsu novada pašvaldībā pēc apvienošanās ar Dundagas, Mērsraga un Rojas novadiem, šī pabalsta apmērs pieaudzis no 300 - 500 eiro līdz 1000 eiro.

Vislielākais pabalsta apmēra pieaugums esot vērojams brīvprātīgajām iniciatīvām. Piemēram, bērnu piedzimšanas pabalsts Dienvidkurzemes novadā būs 500 eiro. Līdz šim tas bijis no 72 līdz 300 eiro. Balvu novadā tas būs 300 eiro, bet iepriekš tas bija 145-150 eiro. Ludzas novadā bērna piedzimšanas pabalsts būs 500 eiro, bet līdz tam tas bija noteikts no 150 līdz 450 eiro.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Plešs: Valstspilsētu un novadu pašvaldībām jāvienojas par kopīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un programmas projektiem

Kategorijas