Viņķele negrib iekarot tautas mīlestību; Meiers kļūst pikts un pārtrauc interviju

2012. gada 31. marts 00:19

727

Viņķele negrib iekarot tautas mīlestību; Meiers kļūst pikts un pārtrauc interviju

Lai apspriestu jautājumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot no 2014. gada, piektdienas, 30. marta, pēcpusdienā Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Liepājas arodbiedrību centrs rīkoja vietējo arodorganizāciju tikšanos ar LR Saeimas deputātiem un labklājības ministri Ilzi Viņķeli.

Tika aicināti deputāti, kuri pašlaik pārstāv opozīcijā esošus politiskus spēkus – Aija Barča no Zaļo un Zemnieku savienības un Valērijs Agešins no "Saskaņas centra". Paust viedokli tika aicināta arī labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība"). Liepājas arodbiedrību centra priekšsēdētājs Toms Meiers aicināja arī plašsaziņas līdzekļus piedalīties pasākumā un atspoguļot tā norisi.

T. Meiers vispirms iepazīstināja ar darba kārtību. Katram no trim politiķiem tika dotas desmit minūtes sava viedokļa un argumentu paušanai jautājumā par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot no 2014. gada. Pēc tam sekošot daļa, kad klātesošie varēs uzdot jautājumus. T. Meiers arī brīdināja, ka deputāta V. Agešina laiks ir ierobežots, viņš nevarēšot ilgi uzkavēties.

Pirmā uzstājās I. Viņķele, skaidrojot iemeslus, kāpēc notikusi atkāpšanās no sākotnējās koncepcijas un valdība izšķīrusies par soli paaugstināt pensionēšanās vecumu jau, sākot no 2014. gada. Savā ziņā tur pie vainas bijuši pēdējā laika vētrainie politiskie notikumi, kā arī nozīmīgs faktors bijis tas, ka no 2013. gada tiktu pārtraukta priekšlaicīgā pensionēšanās. Ja netiks sperts nepopulārais solis, tad sabalansētu sociālo budžetu nebūs iespējams izveidot, pauda ministre.

Kā kompromiss pašlaik tiek skatīts jautājums, ka priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas tiek saglabātas arī pēc 2013. gada, un pensionēšanās vecuma pieaugums ir nevis pa sešiem, bet gan trim mēnešiem gadā. Tādējādi varētu tikt "pie budžeta, kas neizput," pauda ministre.

Pēc tam sekoja V. Agešina uzstāšanās, kas, viņa paša vārdiem runājot, apsolīja "laimes formulu". Tika bārstīti solījumi cīnīties par esošo un nākamo pensionāru interesēm, aizstāvēt liepājnieku īpašās vajadzības, pat piedraudēts ar vēršanos juridiskās institūcijās, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, arī ministres demisija tika nosaukts kā viens no variantiem. Kā pēdējo iespējamo risinājumu V. Agešins nosauca kompromisa meklējumus.

A. Barča maigā, sirsnīgā un nedaudz ieaijājošā tonī sanākušajiem atgādināja, ka viņa ir savējā un vienmēr aizstāvējusi liepājnieku intereses. Pēc tam sekoja skaitļu virknes, kam vajadzēja parādīt drūmo situāciju demogrāfijā un nodarbinātībā, kā arī pierādīt, ka ministrijas aprēķini nav precīzi. Noslēgumā deputāte uzsvēra, ka viņa neesot uz kašķēšanos, bet gan gribot rast kompromisu. Deputāti viņas vadītajā komisijā, izskatot svarīgo jautājumu, cītīgi strādāšot, solīja A. Barča.

Kad trīs uzstāšanās bija beigušās, T. Meiers paziņoja, ka V. Agešinam neesot ilgāk laika uzkavēties un viņš grasās doties prom. Pirms tam portāls vēlējās uzdot deputātam jautājumus, lai precizētu viņa viedokli un argumentus.

Kad tika uzdots jautājums, kādus cilvēktiesību pārkāpumus deputāts likumprojektā saskata, V. Agešins runāja izvairīgi, tā arī nevienu konkrēti nenosaucot.

Atgādinot, ka deputāts runājis par īpašo Liepājas situācijas izpratni, tika uzdots jautājums, cik bieži viņš viesojies, piemēram, uzņēmumos "Liepājas metalurgs" vai "Lauma", kur strādājošo apstākļi ir visai sarežģīti, turklāt metalurģijas uzņēmumā ir liels nelaimes gadījumu skaits. Arodbiedrības pārstāvju rindās šis jautājums sacēla īstu neapmierinātības vētru, žurnālistei tika norādīts, ka tas uz izskatāmo problēmu neattiecas.

V. Agešins centās stāstīt par to, ka nedēļas nogalēs regulāri Liepājā tiekas ar saviem vēlētājiem. Ja viņiem esot problēmas, viņi nākot un stāstot par tām. Tad deputāts raidīja lūdzošu skatienu pasākuma organizatora virzienā, sakot, ka viņam tiešām jādodas prom. T. Meiers paziņoja, ka žurnālisti varēs uzdot jautājumus tikšanās noslēgumā, atgādinot, ka te notiek arodbiedrības pārstāvju un politiķu diskusija.

Pēc tam Labklājības ministrei tika veltīti daudzi un dažādi pārmetumi par pensionēšanās politiku valstī, konkrētu jautājumu bija maz. Pārsvarā sanākušie vairāk nekā 20 dažādu nozaru arodbiedrības pārstāvji pauda neapmierinātību gan par esošo situāciju, gan plānotajām likumdošanas izmaiņām. Ne viens vien pārmeta ministrei reālās situācijas nepārzināšanu.

I. Viņķele neslēpa – apzinās, ka lēmums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ir nepopulārs, taču viņas mērķis nav kļūt par tautas mīlētu ministri. "Man nav vienalga, ka nepatīk šis priekšlikums. Bet, ja pieņemtu noteikumus, par kuriem visi aplaudētu, kur man būtu jāslēpjas, kad nākamo budžetu nesabalansētu? Man jūsu patikšanu nevajag. Ja vajadzētu apmierinātību un mīlestību – būtu gājusi citur strādāt. Bet es ticu, ka mēs visi kopā izkārpīsimies!"

Ministre uzsvēra, ka kompromiss jau ir priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšana, kā arī pensionēšanās vecuma pieauguma pakāpes laika samazinājums līdz trim mēnešiem gadā.

A. Barča norādīja, ka likumprojekts netiek virzīts steidzamības kārtībā, tādēļ par to noteikti vēl notiks cīņas. Trešais lasījums varētu tikt skatīts 14. jūnijā. Uz portāla jautājumu, vai deputāte atbalstīs V. Agešina paustos priekšlikumus, A. Barča apgalvoja, ka viņa ar SC nekad rociņās saķērusies neesot gājusi un par sevi varot teikt, ka to nedarīšot.

Jāpiezīmē, ka laikā, kad opozīcijas deputāte A. Barča runāja par nelaimes gadījumu skaitu pieaugumu valstī, kas slikti ietekmē demogrāfiskos rādītājus un pensiju sistēmu kopumā, arodbiedrību pārstāvji piekrītoši māja ar galvu, nevis izteica sašutuma pilnas piezīmes, kad līdzīga jautājuma iztirzājumu no politiķa V. Agešina vēlējās dzirdēt "Rekurzeme".

Pēc tikšanās arodbiedrību pārstāvis T. Meiers apgalvoja: "Domas es neesmu mainījis, situācija paliek tieši tāda pati – 2014. gads mūs kā sociālos partnerus principā nespēj ieinteresēt." Ministres pamatojumiem arodbiedrības pārstāvis nepiekrītot. "Tie nav argumenti, kas mūs varētu pārliecināt."

Uz jautājumu, kas varētu viņa pārstāvēto organizāciju pārliecināt, T. Meiers atbild: "Mūs nevar šinī brīdī pārliecināt nekas. Mūs šinī brīdī neinteresē arī kaut kādi kompromisi par 2014. gadu. Konkrēts ir jautājums – 2016. gads. Šinī brīdī nezinu, kādi var būt kompromisi, ja viena puse saka tikai un vienīgi kaut kādas pretenzijas. Šinī brīdī varam runāt aplinkus un kaut kādas lietas, bet kompromiss – tas ir divu pušu saruna. Es šinī brīdī, lai cik tas bargi no manas puses neizklausītos, to nesadzirdēju."

Uz jautājumu, kas mainīsies, ja ministre pēc LBAS pieprasījuma atkāpsies no amata, T. Meiers atbild: "Šinī brīdī nav runa par konkrēto ministri Viņķeli, vai tas būtu kāds cits." Vienkārši – ja Labklājības ministrijas uzstādījums paliek par reformām kopš 2014. gada, tad tiekot pieprasīta ministres demisija. Lūgts precizēt, uz kādām izmaiņām tad arodbiedrības pārstāvis cer, ja ministre pēc viņu pieprasījuma atkāpsies, T. Meiers atbild: "Tas vienkārši parādīs to soli no mūsu puses kā neapmierinātības paušanu - tieši ministrijas demisiju."

Uz jautājumu, vai protestu nav apsvērts izteikt citā formā, piemēram, rīkot demonstrācijas vai citas akcijas, T. Meiers atgādina, ka LBAS vāca parakstus, taču neesot tikuši uzklausīti.

Uz vairākkārtējiem jautājumiem, vai viņš tomēr atbildētu konkrētāk, kas mainīsies, ja ministre demisionēs, T. Meiers nedaudz īdzīgi atsaka, ka esot jau atbildējis – tā būšot protesta izpausme. Kāpēc to vajag - vai varbūt gribas gūt gandarījumu? "Jā, mums būs gandarījuma sajūta."

Ja nu I. Viņķele atkāptos un vietā stātos cits ministrs, kāda būtu LBAS turpmākā rīcība? "Ja viņš nāks, mēs runāsim tālāk. Sarunas var būt, un kompromiss var būt tad, ja runā divas puses. Šinī brīdī divas puses nerunā – iet vienā virzienā tikai." Vaicāts, vai tieši arodbiedrības nav tā puse, kas nerunā, T. Meiers strikti atcērt – nē, tā tas neesot.

Uz jautājumu, vai arodbiedrības cīnīsies tik ilgi, līdz amatā stāsies ministrs, kurš burts burtā izpildīs visas viņu prasības, T. Meiers atbild: "Šī saruna, manuprāt, jau virzās kaut kādā neveselīgā augsnē, jo šinī brīdī es domāju, ka jums ir kaut kāds aizvainojums par to, ka es palūdzu uzdot jautājumus pēc." Tā saruna ar T. Meieru nemitīgi virzās pa apli, viņš vairākkārt izsaka pieņēmumus, ka viņam jautājumi tiek uzdoti personīga aizvainojuma dēļ, nevis lai izprastu arodbiedrības nostājas būtību.

Varbūt T. Meiers pats gatavojas iet politikā? Vai tā vienkārši nenotiek aktīvas darbības imitācija? Nē, tas neesot ne viens, ne otrs. "Tas, ko jūs gribat dzirdēt – es jums to nevaru pateikt. Šinī brīdī tas ir pirmais solis un tā ir protesta akcija – mēs pieprasām ministres demisiju." Kas mainīsies pēc ministres demisijas, T. Meiers tā arī nespēj atbildēt.

Vai ir konkrēti aprēķini un argumenti, ar ko LBAS vēršas ministrijā? Jā, tādi esot, jo arodbiedrības neejot ar tukšiem saukļiem, viņiem esot fakti un aprēķini sava viedokļa pamatošanai, atbild T. Meiers. Kur tie ir pieejami? "Kāpēc mums ir jāiesniedz ministrijā?" neizpratnē ir liepājnieks. "Šinī brīdī no sākuma tiek veiktas sarunas. Šeit bija cilvēki, kas atnāca un apspriedās."

Galu galā T. Meiers, nevarēdams atbildēt uz jautājumiem, kļūst pikts un saka: "Es atļaušos no šī brīža sarunu pārtraukt, jo nekāda auglīga saruna mums neveidojas. Mēs runājam uz emocijām – jūs uz aizvainojuma, es mēģinu kaut ko taisnoties, un pēc tam jūs parādīsiet mani kā kaut kādu nezinošu cilvēku bez argumentiem, kas grib iet politikā un vēl nezin kādas lietas."

Viņš iesaka ar jautājumiem vērsties pie garām ejošās Irēnas Opšteines. Uz jautājumu, vai būtu ar mieru runāt ar žurnālistu, kurš uzdod neērtus jautājumus, I. Opšteine smiedamās atbild: "Man ar jums patīk runāt - man nav bail no žurnālistiem."

Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāve tiek informēta, ka viņai uzdodu to pašu jautājumu ko T. Meieram – vai un kāpēc jāpieprasa labklājības ministres I. Vinķeles demisija. I. Opšteine saka: "Nezinu, ko teica Toms Meiers, bet man liekas, ka šī ir gudra sieviete ar lielu atbildības sajūtu. Es personīgi gribu teikt, ka šinī mirklī, tā kā es te stāvu, kā Irēna Opšteine nepastāvu uz ministres demisiju." Vaicāta, vai viņas pārstāvētā arodorganizācija uzskata tāpat, I. Opšteine atbild: "Tad jārunā, kā lems arodbiedrība."

Plašāku viedokļu apkopojumu lasiet laikrakstā „Kursas Laiks”!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Viņķele negrib iekarot tautas mīlestību; Meiers kļūst pikts un pārtrauc interviju

Kategorijas