Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Suiti atbalsta Saeimas iesaistīšanos Latvijas reģionālo identitāšu problēmu risināšanā

ReKurZeme, portāls
Latvijas ziņas

2012. gada 27. marts 15:00

344
Suiti atbalsta Saeimas iesaistīšanos Latvijas reģionālo identitāšu problēmu risināšanā

Uzskatām par nepieciešamu paust atbalstu Saeimas deputātu Dāvja Stalta un Jura Viļuma iniciatīvai veidot Saeimā īpašu deputātu apakškomisiju līvu, suitu un latgaliešu reģionālo identitāšu problēmu risināšanai.

Reģionālās identitātes ir neatņemama, mūsu vēsturē sakņota Latvijas kultūras sastāvdaļa. Līvi, suiti un latgalieši šeit ir dzīvojuši un dzīvo jau daudzus gadsimtus.  Latvija ir vienīgās šo identitāšu mājas.  Mums, kam ir sanācis šo identitāšu vidē piedzimt un uzaugt, ir svarīga to saglabāšanās un attīstība arī nākotnē.  Būtiska daļa Latvijas pilsoņu sevi šodien uzskata par latgaliešiem, suitiem vai līviem. Un mēs uzskatām, ka mums ir tiesības vēlēties, lai šīs identitātes pastāvētu arī nākotnes Latvijā. Lai arī mūsu bērni un bērnu bērni varētu būt lepni par to, ka ir latgalieši, suiti vai līvi.

Diemžēl nu jau divdesmit gadus šajā valstī no dažādu partiju un politisko grupu puses tiek piekopta reģionālo identitāšu mērķtiecīga ignorēšana. Ar to mēs esam saskārušies gan administratīvi teritoriālajā reformā, gan izglītībā, gan valsts kultūras politikā.  Šīm pamazām izzūdošajām identitātēm praktiski nav valsts atbalsta. Daudzi šo lokālo kultūru elementi vai nu jau ir uz pazušanas sliekšņa, vai arī tam strauji tuvojas.  Latgaliešu rakstu valodas situācija ir tikai viens šāds piemērs.  Pēdējās suitu dialekta runātāju paaudzes starp mums vairs nav.  Palikusi vēl ir paaudze, kas suitu dialektu saprot, bet ikdienā kā saziņas līdzekli nelieto. Rakstiski dialekts praktiski nav fiksēts, tāpēc drīz tas var pazust pavisam. Šādu piemēru mūsu valstī ir daudz.

Kad 2009. gadā panācām Suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO Pasaules neatliekami glābjamajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, Latvija iesniedza un UNESCO 4. Starpvalstu konferencē apstiprināja arī četru gadu Suitu kultūrtelpas glābšanas plānu. Toreiz ticējām, ka nu vienreiz arī valsts iesaistīsies šī, mūsuprāt, visai Latvijai nozīmīgā plāna īstenošanā. Šobrīd jau ir pagājuši divi plāna īstenošanas gadi, un valsts iesaistīšanās līdz šim ir bijusi tik vien kā periodiska apjautāšanās reizi gadā, kā mums veicas ar plāna īstenošanu.  Atsevišķi plāna punkti, manuprāt, nav risināmi bez Saeimas iesaistīšanās. Šādi turpinot, drīz tiks apdraudēta arī pati plāna īstenošana kopumā. To Latvija ir apņēmusies paveikt līdz 2014. gadam.

Nozīmīgu Latvijas pilsoņu grupu interešu ignorēšana valsts varas līmenī diemžēl jau ir novedusi pie dažādām pilsoniskām aktivitātēm.  2008. gadā suiti, lai panāktu mūsu sadzirdēšanu Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, bija spiesti paziņot, ka 2009. gada pašvaldību vēlēšanu dienā uz vienu dienu pasludinās neatkarību. Piekrītu, ka tas bija kolorīti radikāls protesta solis.  Taču tajā brīdī mēs jau bijām izsmēluši citas iespējas (pašvaldības lēmumi, vēršanās pie atbildīgajiem ministriem un valsts vadītājiem, pikets pie Ministru kabineta, vēršanās Satversmes tiesā u.c.).  Latgalē veidotā Latgales Saeima un dažu Latgales deputātu centieni runāt no Saeimas tribīnes latgaliski arī ir sava veida šīs problēmas akcentēšanas pasākumi.  Skumji ir par to, ka tepat blakus Igaunijā reģionālās identitātes (kihnu, seti, veru un mulgi) tiek uzskatītas par nacionālo bagātību.  Par vērtību, ar kuru valsts var lepoties. Bet Latvijā valsts politiskā elite dala savu pilsoņu grupas tajās, kuru intereses tiek uzklausītas un tajās, kuru intereses uzklausītas netiek.

Ja valsts vara arī turpmāk centīsies izlikties, ka reģionālo identitāšu šajā valstī nav, būs jāturpina attīstīt pilsoniskās aktivitātes.  Apakškomisija Saeimā būtu bijis labs pirmais solis iešanai citā virzienā.  Diemžēl vakar šī ideja tika noraidīta.  Koalīcijas padomē premjers Valdis Dombrovskis solīja par reģionālo identitāšu jautājumu sarīkot atsevišķu diskusiju. Mēs, protams, sekosim līdzi, vai tā tiks sarīkota.  Un vai tā būs diskusija ar ieinteresētiem cilvēkiem arī Latvijas valsts varas pusē.

Alsungas novada dome

Kategorijas

Kategorijas