Kam un vai labāk?

2012. gada 25. marts 09:01

1279

Mazāks deputātu skaits pilsētas un novada domē un aizliegums pašvaldības deputātam būt tās algotam darbiniekam – šādas izmaiņas iespējamas likumdošanā.

Sākts darbs pie jautājuma par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un interešu konflikta novēršanu, vienlaikus esot gan deputāta, gan pašvaldības darbinieka statusā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Pašvaldību pārstāvji secinājuši, ka neproporcionāli liels deputātu skaits attiecībā pret pašvaldībā dzīvojošo cilvēku skaitu sarežģī domes darbu,” pamatots tās paziņojumā.

Pašreizējais skaits novadā – 15 – ir optimāls, lai aptvertu visu teritoriju, spriež Grobiņas novada deputāts Zigmunds Cinkus. Mazākam skaitam, pēc viņa domām, strādāt būtu vieglāk, “bet vai radošāk un demokrātiskāk – tas ir jautājums”.

Deputātu skaits nav par lielu, jo novada teritorija ir plaša un viņiem tā ir “jāpārredz”, uzskata Grobiņas novada iedzīvotājs Imants. Citādāk ir centros, kur iedzīvotāji koncentrējušies vienuviet.

“Lielāks skaits deputātu nodrošina plašāku pārstāvniecību,” norāda Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs. “Mums nav politisku partiju un frakciju, katrs deputāts strādā individuāli un dod savu pienesumu.”

A. Radzevičs pieļauj, ka grūtāk un neērtāk ir strādāt lielajās pašvaldībās, bet savējā 13 deputātus par pārmērību neuzskata.

Pašlaik likums “Par pašvaldībām” paredz, ka novada domes deputāta statusu nevar apvienot ar izpilddirektora un pagasta pārvaldes vadītāja amatu, bet citām amatpersonām tas ir atļauts.

“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka visvairāk deputātu – pašvaldības darbinieku ir Grobiņas novadā. Pagājušajā gadā 12 no 15 domes deputātiem bija ar to darba attiecībās. Aizputes novadā – 10 no 15. Vismaz puse deputātu strādā pašvaldības iestādēs arī citos novados, izņemot Nīcu, kur šī proporcija bija četri pret 13.

“Tas traucē,” neslēpj Z. Cinkus, kurš vada Grobiņas novada domes struktūrvienību – Izglītības nodaļu. “Esmu to no paša sākuma uzskatījis par negatīvu lietu, kas neveicina kopīgu darbību.”

Cita nianse – “arī deputātam ir jādzīvo”. Tikai tad, ja pašvaldības deputātam būtu konkurētspējīga alga, viņš varētu atļauties atstāt maizes darbu.

A. Radzevičs šajā jautājumā problēmu neredz un vērš uzmanību, ka jēdziens “interešu konflikts” tiek sašaurināts. Ikviens deputāts ir pašvaldības iedzīvotājs, tātad viņam noteikti ir personīga interese gan par teritorijas plānojumu, gan bērnu skološanu u.tml. Turklāt novados par deputātiem ievēl cilvēkus, kuru veikumu iedzīvotāji redz un novērtē neatkarīgi no tā, kas ir viņu darba devējs, un laukos tā nereti ir tieši pašvaldība.

“Izskatās, ka ministrija neko nevar piedāvāt reģionālās attīstības kontekstā un ar šādām idejām novirza pašvaldību vadītāju uzmanību no būtiskām lietām, piemēram, ceļu stāvokļa,” pauž A. Radzevičs.

Viņš uzskata, ka šī ir populistiska ideja, kas “pašūmēsies” un apklusīs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kam un vai labāk?

Kategorijas