Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvijas ezeri aizauguši ar niedrēm 13 tūkstošu hektāru platībā

ReKurZeme, portāls

2012. gada 22. marts 11:07

242
Latvijas ezeri aizauguši ar niedrēm 13 tūkstošu hektāru platībā

Kopējā niedru audze Latvijas ezeros un dīķsaimniecībās aizņem vairāk nekā 13 tūkstošu hektāru platību, savukārt nozīmīgāko audžu ikgadējais biomasas potenciāls ir 97 tūkstoši tonnu, konstatēts Rēzeknes augstskolas pētnieka Edgara Čubara veiktajā niedru platību analīzē.

Valsts SIA "Vides projekti" īstenotā projekta ietvaros Mg.sc.ing Edgars Čubars, izmantojot attālinātās uzmērīšanas metodi, veica niedru izplatības pētījumu Latvijas dabiskajās un mākslīgajās ūdenstilpnēs, kas ir potenciāli nozīmīgas niedru biomasas iegūšanai.

Latvijā lielākās un nozīmīgākās niedru audzes konstatētas 17 ezeros un dīķsaimniecībās, tās izkaisītas pa visu valsts teritoriju. Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākās niedru platības Latvijā ir seklajos piejūras lagūnveida ezeros: Engures ezerā – 3194 ha, Papes ezerā – 2087 ha, Liepājas ezerā – 1554 ha, Babītes ezerā – 494 ha un Kaņiera ezerā – 432 hektāri.

Labākie biomasas rādītāji (vidēji ap 7 tonnām uz hektāru) konstatēti Latgales ezeros un dīķsaimniecībās. Piejūras ezeros augošās niedres (Papes ezerā) ir retākas, īsākas un tievākas, iegūstamais biomasas daudzums tikai ap 2 tonnām uz hektāru.

Niedru audzes nozīmīgākajos 17 ezeros un dīķsaimniecībās konstatētas 10826 ha platībā, tās sastāda 82 procentus no kopējiem Latvijas niedru resursiem. To ikgadējais biomasas potenciāls, novācot niedres ziemā virs ledus, sastāda ap 69000 tonnām. Tās ir primārās vietas, kur attīstāma niedru ieguve Latvijā.

Pētījuma autors E.Čubars: "Latvijā niedrēm netiek pievērsta īpaša uzmanība, tās aug ezeru un upju piekrastēs, kā arī praktiski visās dīķsaimniecībās. Pašreiz tās tiek izmantotas nelielos apjomos būvniecības vajadzībām. Niedres katru gadu atmirst un pūst ezeru un dīķsaimniecību piekrastēs, radot CH4 emisiju atmosfērā. Taču pieaugot fosilo energoresursu cenām, pieaug interese arī par vietējās biomasas izmantošanas iespējām energoapgādē."

Informāciju sagatavoja: valsts SIA "Vides projekti" projektu vadītāja Anita Jansone