Rekurzeme.lv ARHĪVS

Džeza mūzikai pielūdzēju netrūkst

Iluta Dreimane

2012. gada 16. marts 15:25

323
Džeza mūzikai pielūdzēju netrūkst

Trešdienas, 14. marta, vakarā Liepājas teātrī uz kārtējo XX Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla koncertu “Jazz international” pulcējās džeza mūzikas mīļotāji.

Pirmajā daļā muzicēja pašmāju zvaigznes un publikas mīluļi – “Xylem trio”, kurā apvienojušies Raimonds un Oskars Petrauski, kā arī Rihards Zaļupe. Otrajā daļā mūziķu sastāvs bija internacionāls – dāņu pianists Nikolajs Bensons, grieķu izcelsmes kontrabasists Petros Klampanis, kuriem pievienojās arī latviešu mākslinieki – sitaminstrumentālists Artis Orubs, dziedātāja Aija Vītoliņa ar skatuves vārdu Amber un Liepājas simfoniskais orķestris (LSO).

Pianists Raimonds Petrauskis, saksofonists Oskars Petrauskis un sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe “stāstīja” muzikālus “stāstus”, kas tapuši pēc gruzīnu komponista Gijas Kančeli kino un teātra mūzikas motīviem. Programmas sākumā klausītājus aizrāva muzikālā versija par to, kā jaunie mūziķi traktējuši Raimonda Paulas un Gijas Kančeli sarunu, ko paši kādreiz vērojuši klātienē.

Uzrunājot publiku, Oskars smaidīja – viņš kā pūtējs, gluži tāpat kā perkusionists Rihards, pianisma zvaigžņu festivālā jūtoties ļoti labi. No skatuves tika sūtīti sveicieni dzimšanas dienā arī kādai īpaši nozīmīgai dāmai saksofonista dzīvē – Zentai Bērtiņai. Kā vēlāk paskaidroja mūziķis, Z. Bērtiņa ir viņa draudzenes pianistes Elīnas Bērtiņas vecmāmiņa, tāpēc ļoti labi pazīstams un tuvs cilvēks. Koncerta diena viņai bijusi īpaša – palikuši 18 gadi, pasmaida Oskars, piebilstot, ka ciparus jau var lasīt gan no viena, gan otra gala.

Publika uzņēma latviešu mūziķus ar sajūsmu un neskopojās ar atzinību un aplausiem. Pēc uzstāšanās visi trīs mākslinieki bija ļoti gandarīti, izteica atzinību Liepājas publikai un koncerta organizatoriem.

“Liepājnieki ir baigi bagātie cilvēki. Man personīgi un arī maniem kolēģiem ir milzīgs priekš šodien šeit debitēt Liepājā kā “Xylem trio”,” gandarīts Oskars. Iepriekš viesojušies Liepājā citos sastāvos, taču kā šāda apvienība muzicējot pirmoreiz.

Pagaidām mūziķi vēl cenšoties iekarot atpazīstamību kā “Xylem trio” – biežāk joprojām tiekot dēvēti par brāļiem Petrauskiem un vēl to trešo – Zaļupi, nosmej Rihards. Viņi cerot, ka festivāls Liepājā nākšot par labu trio publicitātei.

Nosaukumu esot meklējuši labu laiku. Izvēlējušies ceļu, ko iet daudzas grupas – pētījuši zinātņu enciklopēdijas. Tā arī nonākuši pie vārda “xylem”, kas ietver sevī dubultu semantiku, stāsta Rihards.

"Xylo" grieķu valodā esot ar nozīmi “koks”, tas uzrunājis pirmais, jo arī pašu spēlētie instrumenti darināti no šā materiāla. Taču vēl šis vārds bioloģijā apzīmējot pašu svarīgāko šūnu, kas nodrošina visu dzīvo ar ūdeni. “Filozofiski tas ļoti labi saskan kopā – ļoti būtiska pasaules lieta un koks,” rezumē Rihards.  
 
Pianists Raimonds pastāsta, ka ar Pianisma zvaigžņu festivālu esot burtiski izaudzis. Vēl mācīdamies mūzikas vidusskolā, klausījies koncertus gan pa radio, gan, cik bijis iespēju, arī atbraucis uz Liepāju. “Tā ir brīnišķīga tradīcija Liepājā. Tas, ko liepājnieki dara pianistu labā, īpaši Latvijā, īpaši jaunajiem, kas klausās un ir klāt – tā ir baigi foršā doma.”

Raimonds studējis gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ar īpašu pateicību viņš piemin savu profesoru Juri Kalnciemu, kurš ļoti daudz devis mūziķa izaugsmē. Savukārt Londonā latviešu pianists mācījies pie Ronana O’Horas, kas savulaik arī viesojies Liepājas festivālā.

Līdz šim sagadījies tā, ka nav iznācis piedalīties festivālā, stāsta Raimonds. Profesionālais ceļš viņu pēdējā laikā aizvedis improvizācijas un džeza mūzikas virzienā, tāpēc ir priecīgs, ka arī tas paver iespēju kļūt par pianisma zvaigžņu festivāla dalībnieku. “Mūzika piedāvā ļoti daudz iespēju. Liels prieks, ka liepājnieki, par spīti visam, dara tik foršas lietas,” atklāj pianists.

Raimonds nebeidz vien slavēt Liepājas publiku. “Publika, šķiet, ir tik ļoti jūtīga, ka tver katru vismazāko niansi un ir ļoti viegli spēlēt. Kādreiz ir grūti, ja cilvēkiem kaut kas ir ļoti īpaši jāparāda un jāpierāda. Šeit viss izdodas ļoti viegli. Ir ļoti jauki, ja cilvēki izauguši tādā milzīgā tradīcijā, un viņiem nav problēmu uztvert jebko, vismaz man bija tāda sajūta. Par to, kā cilvēki reaģēja zālē, bija baigais prieks. Jo galvenais jau ir muzicēšanas process un saruna.”

Koncerta otrajā daļā dāņu džezmenis Nikolajs Bensons, kuru festivāla klausītāji iepazina jau pērn, sadarbībā ar pārējiem mūziķiem sniedza savu versiju par pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu kinomūziku, iepazīstināja ar džeza klasiku. Dāņu mūziķis īpaši uzteica lielisko sadarbību ar LSO, kas spēj vienā vakarā spēlēt klasiķu un romantiķu mūziku, bet jau nākamajā pārslēgties uz džeza mūziku. N. Bensons pauda – liepājnieki var būt lepni par savu lielisko dzintara skanējuma orķestri.

Lielākā daļa publika bija sajūsmā par LSO un džeza mūziķu saspēli. Dažs labs no klausītājiem, kuri dzirdēja N. Bensona uzstāšanos arī pagājušā gada koncertā kopā ar savu grupu, atzina – šogad drusku tā kā koncertā pietrūcis aizrautības. Tik ļoti, kā pērn, dānis iekvēlinājis vis neesot.

Koncertu noklausījās arī Lielbritānijas vēstnieks Endrjū Sopers ar kundzi, kā arī Dānijas kultūras institūta direktors Simons Holmbergs, kurš uzrunu teica latviešu valodā. Prominentās personas izteica atzinību arī mūziķiem personīgi, cildinot viņus par lielisko priekšnesumu.