Rekurzeme.lv ARHĪVS

(papildināta) Pensijas vecuma paaugstināšanai dota zaļā gaisma

BNS, ziņu aģentūra

2012. gada 28. februāris 15:05

318
(papildināta) Pensijas vecuma paaugstināšanai dota zaļā gaisma

PAPILDINĀTA AR MK LEMTO OTRDIEN. Ekonomists Ģirts Rungainis uzskata, ka pensionēšanās vecumu vajadzētu palielināt ne vien līdz 65, bet pat līdz 75 gadiem, savukārt agrāk pensionēties varētu atkarībā no bērnu skaita.

"Par vienu bērnu divi gadi [no pensionēšanās vecuma], par diviem – vēl divi gadi, par trešo – vēl seši gadi. Ja ir trīs bērni, varētu pensionēties 65 gadu vecumā," laikrakstam "Diena" skaidrojis Rungainis. Ja nepaaugstina pensionēšanās vecumu, tad vienīgais risinājums esot ļoti īsā laikā nodrošināt to, ka strādājošie saņem augstas darba algas un ražo konkurētspējīgas preces un pakalpojumus.

"Tas ir absurda teātris. Pusotrs strādājošais uztur vienu pensionāru. (..) Mēs, 35 līdz 55 gadus vecie, maksājam lielajai pensionāru kohortai pensijas, taču nebūs, kas mums pašiem pensijas maksās," spriedis ekonomists.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda uz ļoti nelabvēlīgo strādājošo un pensionēto personu skaita attiecību Latvijā. Tuvākajā nākotnē situācija strauji pasliktināšoties, jo vidējais dzīves ilgums palielinās, pensijas vecumu sasniegs tāds pats personu skaits, kā līdz šim, bet darba tirgū ienāks nelielais 90.gadu sākumā dzimušo cilvēku kopums.

"Pastāvot tik būtiskām izmaiņām, neizbēgami kaut kas ir jāmaina. Izeja ir – vai nu samazināt pensijas, kas pēdējos gados notiek ar jaunaprēķinātajām pensijām, kurām tiek piemērots pazemināts kapitāla indekss, vai arī atņemt kaut kādām pensionāru grupām tām pienākošās garantijas," saka Menģelsone. Viņa uzskata, ka pensionēšanās vecumu varētu pakāpeniski palielināt no 2014. gada, taču jāsaglabā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.

Arī demogrāfs Ilmārs Mežs atbalsta pensionēšanās vecuma celšanu – citādi pēc pieciem desmit gadiem no pamatbudžeta lielu daļu līdzekļu nāksies maksāt pensijās. Esot tomēr jādomā arī par jauno ģimeņu atbalstu.

Valdība ir devusi zaļo gaismu pensiju likuma grozījumu izstrādei, kas tostarp paredz arī pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada.

Valdība otrdien apstiprināja izmaiņas koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Tādējādi Labklājības ministrija tagad sāks izstrādāt konkrētus pensijas likuma grozījumus, kurus līdz maijam cer iesniegt Saeimā.

Valdība lēmumu pieņēma bez debatēm.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2014.gada kategoriski nepiekrīt arodbiedrības, kas savākušas arī vairākus tūkstošus parakstu pret šo ieceri, savukārt darba devēji to atbalsta. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzstāj uz iepriekš panākto vienošanos, ka pensionēšanās vecumu Latvijā jāsāk pakāpeniski palielināt tikai no 2016.gada.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē vienošanās par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu netika panākta.

Saeimas opozīcijas partijas ir pavēstījušas, ka pensiju likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā tās lūgs Valsts prezidentu likuma izsludināšanu atlikt uz diviem mēnešiem un vāks parakstus šā jautājuma nodošanai referendumam.

Koncepcija paredz, ka pašreizējais pensionēšanās vecums 62 gadi tiks paaugstināts pakāpeniski, proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī paaugstinot par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 65 gadu vecums.