Palīgs ziemā – vitamīni

2012. gada 25. janvāris 13:21

352

Cilvēka organisms ir kā noliktava, kurā vieta glabāšanai ierādīta arī vitamīniem. Vislielākā iespēja veidot to uzkrājumus ir vasarā, kad dārzi pilni svaigiem, veselīgiem dārzeņiem, saknēm, augļiem, ogām un zaļajiem augiem.

Tas, cik bagātīgi vitamīnus uzņemam vasarā, zināmā mērā atspēlējas uz mūsu veselību gada aukstajos mēnešos, taču Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs un dietologs Edgars Bodnieks atgādina, ka vitamīni organismam jāuzņem visa gada garumā.

Ar pārtiku vien nepietiek
Vitamīnu lietošanas intensitāte ziemā parasti ir augstāka nekā vasarā. Laikā, kad mūsu ēdienkarte nav pārāk bagāta svaigiem augļiem un dārzeņiem, kad trūkst saules gaismas, nereti kļūstam nomākti un slimīgi. Lai uzlabotu organisma stāvokli un pašsajūtu, jāņem palīgā vitamīni.

«Mūsu dzīvesveids ir ļoti saspringts, mūs ietekmē gan fizioloģiski, gan psiholoģiski stresa faktori, dažāda veida radiācija, un organisms izjūt spēcīgu oksidantu klātbūtni. Tas veicina šūnu oksidēšanos un novecošanos. Turklāt neēdam pareizi – bieži vien pusdienojam ātrajās ēstuvēs, notiesājot kalorijām bagātus un neveselīgus burgerus ar frī kartupeļiem, eļļā vārītiem pusfabrikātiem. Tātad mēs regulāri uzņemam tik ļoti neveselīgos piesātinātos taukus, pārāk daudz sāls, ogļhidrātu. Šādi ilgstoši dzīvojot, tiek veicinātas hroniskas, ar uzturu saistītas slimības, piemēram, diabēts, kardiovaskulāras saslimšanas, paaugstinās vēža riska faktori. Jau sen pierādīts, ka ziemā reti kuros pārtikas produktos pietiekamā daudzumā saglabājas dabiskie vitamīni. Tādēļ talkā nāk farmācijas kompānijas, sintezējot ķīmiskos vitamīnus, kas kaut nedaudz organismam palīdz būt formā,» skaidro E.Bodnieks. Viņš arī atgādina, ka par vitamīnu papildu uzņemšanu noteikti jāparūpējas, ja lietotas antibiotikas, jo antibakteriālās terapijas laikā vitamīnu saturs organismā būtiski samazinās.

Papildu elementi
Jau teju 40 gadu pasaulē intensīvi domā, kā uzlabot cilvēka imūnsistēmu, proti, lai šūnām tiktu nodrošināts pietiekami daudz vitamīnu, noritētu normāla vielmaiņa, neaizkavētos tās procesi.
Ar uzturu mums vajadzētu uzņemt ne tikai vitamīnus, bet arī nepieciešamos mikroelementus (dzelzi, cinku, varu, mangānu, molibdēnu, hromu, jodu, fluoru, selēnu) un makroelementus (kalciju, fosforu, nātriju, kāliju, magniju). Taču tie dabiskā veidā ne vienmēr uzturā atrodami, tādēļ izveidoti dažādu grupu vitamīni, tā dēvētie polivitamīni, piemēram, antioksidantu grupa ar vitamīniem A, E, C, B, kam pievienoti mikro un makro elementi.
«Pasaulē arvien lielāka loma ir kompānijām, kuras ražo dabisko vitamīnu kompleksus. Tajos tiek koncentrēti visu augļu, dārzeņu, zaļo augu vitamīni, kā arī mikro un makro elementi. Šie kompleksi nav ķīmiski sintezēti un ir ļoti piemēroti alerģiskiem cilvēkiem, kuri sintezētos preparātus nepanes. Kompānijām ir pašām savas audzētavas, kur nepieciešamās vielas uzreiz pārstrādā. Šie preparāti ir ļoti dārgi, bet iedarbīgi. Kā uztura bagātinātājus tos tiek plānots izplatīt arī Latvijas tirgū, jo arī pie mums ir daudz alerģisku cilvēku,» stāsta ārsts.

Atsevišķi vai kopā?
Viedokļi par vitamīnu lietošanas pareizību mēdz būt dažādi. Vieni speciālisti pārliecināti, ka labāk katru uzņemt atsevišķi, citi priekšroku dod kompleksajiem vitamīniem. Arī E.Bodnieks uzskata, ka lielāks labums gūstams no kompleksajiem.
«Vitamīni un antioksidanti stimulē cits cita darbību.
C vitamīns ir viens «karotājs», bet, ja tam būs pievienoti A, E, B vitamīni, vēl cinks un selēns vai citi antioksidanti, grupā tie darbosies daudz spēcīgāk, jo cits citu papildinās, un lavīnveida intensitātes reakcija spēcīgāka ir kombinācijā. Tāpat ir ar B grupas vitamīniem, svarīgi, lai tie visi – B1, B2,B3, B5, B12 – apvienoti vienkopus, ja vien pret kādu nav alerģijas,» piebilst ārsts.

Noderīgā zivju eļļa
Viens no svarīgākajiem vitamīniem kā ziemā, tā vasarā ir D vitamīns. Īpaši nozīmīgs tas ir bērniem, kad aug un veidojas kauli, kā arī cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, kad D vitamīna trūkums izpaužas kā osteomalācija (kaulu atmiekšķēšanās) un osteoporoze (kaulu audu trauslums, kas izraisa deformācijas un lūzumus).
«Latvijā intensīva saule ir tikai dažus mēnešus, pārējā laikā mēs daļēji esam D vitamīna deficītā. Tāpēc es ieteiktu to uzņemt ar zivju eļļu, kas līdz ar D vitamīnu satur arī neaizvietojamās taukskābes Omega 3. Jāatceras gan, ka osteoporozes pacientiem ar nieru un aknu bojājumiem jālieto aktīvais D vitamīns, jo viņiem parastā zivju eļļa vai parastais D vitamīns aknās un nierēs neaktivizējas,» skaidro gastroenterologs.
Pēdējos gadu desmitos veiktie pētījumi rāda, ka D vitamīns ne tikai uztur kaulaudu veselību, bet arī paaugstina organisma pretošanās spēju dažādām slimībām – stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. Sirds slimības, cukura diabēts, depresija, aptaukošanās, reimatoīdais artrīts, multiplā skleroze un arī atsevišķi ļaundabīgu audzēju veidi daudzos gadījumos saistīti ar sistemātisku D vitamīna trūkumu organismā.
E.Bodnieks uzsver, ka organismam ļoti svarīgas ir Omega 3, kas atrodamas gan zivju, gan augu (linsēklu, kaņepju, rapšu sēklu, valriekstu) eļļā: «Tās šķidrina asinis un nodrošina pozitīvu iedarbību uz sirds šūnām, kas mazina miokarda infarkta un sirds ritma traucējumu iespējamību.»

Bišu produkti
Ziemā nevajadzētu aizmirst par bišu produktiem. Medus, bišu maize, bišu māšu peru pieniņš, ziedputekšņi un citi bišu produkti ir imūnmodulējoši un ietver daudz dažādu fermentvielu. Ārsts gan atgādina, ka daudziem cilvēkiem ir alerģija pret medu vai bišu produktiem. Bet, ja alerģijas nav, tie noteikti būtu jālieto imunitātes papildu stiprināšanai. Lietot drīkst vairākus bišu produktus vienlaicīgi, bet ar mēru, nav pareizi domāt – jo vairāk, jo labāk.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Palīgs ziemā – vitamīni

Kategorijas