Terentjevs: "Liepājas metalurgam" šis gads bija ļoti sarežģīts
Latvijas metalurģijas uzņēmumam "Liepājas metalurgs" šis gads, modernizējot tēraudkausēšanas kompleksu, vienlaikus nepārtraucot ražošanu, bija ļoti grūts un sarežģīts, žurnālistiem otrdien atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.
Viņš uzteica uzņēmuma strādniekus, kuri spēja izturēt smago slodzi visu gadu.
Patlaban jaunās tēraudkausēšanas iekārtas jau strādā darba režīmā un uzņēmuma strādnieki jauno tehnoloģiju veiksmīgi apguvuši.
"Rezultāts kopumā ir ļoti pozitīvs, un 2012.gadā mēs ieiesim daudz stiprāki, nekā esam bijuši pirms viena vai trim gadiem," pastāstīja Terentjevs.
Viņš uzsvēra, ka "Liepājas metalurgs" šogad galvenokārt strādājis uz eksportu – ārvalstīs pārdots aptuveni 98% produkcijas, pārsvarā Eiropas Savienības valstīs.
Uzņēmums nākamgad turpināšot strādāt, lai eksporta apmēri netiktu samazināti. Patlaban uzņēmums eksportē produkciju uz vairāk nekā 40 valstīm.
Uzņēmuma vadība gan pagaidām atturējās prognozēt nākamā gada produkcijas ražošanas un pārdošanas apmērus, norādot, ka budžeta plāns 2012.gadam vēl tikai top.
Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica norādīja, ka gada rezultātus prognozēt ir sarežģīti, jo tos ietekmē metālu, kā arī gatavās produkcijas cenas, kas bieži ir mainīgas.
"Šā gada deviņu mēnešu darbības rezultāti uzņēmumam nav slikti, un domāju, ka tie nepasliktināsies arī līdz gada beigām," sacīja Imbovica.
Viņa uzsvēra, ka, neraugoties uz lielām kredītsaistībām, kuras "Liepājas metalurgs" piesaistīja modernizācijas īstenošanai, uzņēmums turpina ieguldīt līdzekļus darba apstākļu un darba drošības uzlabošanai, strādājošo algu palielināšanai, kā arī atbalsta sporta un kultūras aktivitātes pilsētā.
Jau ziņots, ka "Liepājas metalurga" tērauda ražošanas modernizācijas process faktiski beidzies atbilstoši plānotajam darba grafikam.
Kompānijas pārstāvji informēja, ka projekta realizācijas gaitā bijušajā martena cehā (tagad elektrotēraudkausēšanas cehā, ETKC) vairāk nekā 100 gadu lietoto martena tehnoloģiju nomainīja modernākie elektrometalurģijas tērauda ražošanas agregāti – 100 tonnu elektrokrāsns, metāllūžņu iepriekšējās uzkarsēšanas sistēma, 100 tonnu kausa krāsns, ūdens sagatavošanas iekārta, gāzu attīrīšanas iekārta, kā arī 110 kilovoltu (kV), sešu kV apakšstacijas un kompensators.
Zināmas izmaiņas skārušas jau iepriekšējās tēraudkausēšanas modernizācijas pirmajā posmā realizētā tērauda sagataves nepārtrauktās liešanas iekārtu – modernizācijā nomainīta iekārta, kas ļauj nodrošināt jaunos tērauda kausēšanas un apstrādes agregātos sagatavotā tērauda izliešanu (atliešanu) un atlietās sagataves sagriešanu, lietojot gāzes griešanas iekārtu, klāstīja kompānijas pārstāvji.
"Liepājas metalurga" pārstāvji pavēstīja, ka minētā tēraudkausēšanas kompleksa vajadzībām sakārtota un modernizēta metāllūžņu uzglabāšanas un iekraušanas infrastruktūra, uzstādīti seši jauni tilta celtņi tērauda metāllūžņu iekraušanai kublos, kā arī 22 tūkstošu kvadrātmetru platībā izbūvēti autoceļi specializētā transporta vajadzībām.
2009.gada 29.decembrī saskaņota visu līgumu pakete par uzņēmuma modernizācijas otrās kārtas finansējuma līgumiem ar Itālijas banku "UniCredit MedioCredito Centrale SpA". Kopējā bankas finansējuma summa veido 85,597 miljonus eiro (60,16 miljonus latu). Finansējums stājās spēkā 2010.gada 30.jūnijā.
"Liepājas metalurga" koncerns 2011.gada deviņos mēnešos strādāja ar 170,045 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā laika periodā, un guva 2,512 miljonu latu peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Savukārt "Liepājas metalurgs" 2011.gada deviņos mēnešos strādāja ar 159,848 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada, un guva 2,384 miljonu latu peļņu pretēji zaudējumiem pērn deviņos mēnešos. Kompānijas akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga" otrajā sarakstā.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām