Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Parakstu vākšana un Likumprojekts par Satversmes grozījumiem atklāj kroplīgu latviešu valodas lietošanu

Ilze Vainovska
Latvijas ziņas

2011. gada 3. novembris 11:21

782
Parakstu vākšana un Likumprojekts par Satversmes grozījumiem atklāj kroplīgu latviešu valodas lietošanu

(papildināta ar CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara viedokli) Centrālās vēlēšanu komisijas izplatītā informācija liecina, ka "parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu". Taču valsts valoda ir valsts valoda - ja valsts valodas ir vairākas, nav hierarhijas, kura no tām būtu pirmā. Tieši tikpat aplams gan no valodas, gan loģikas viedokļa ir likumprojektā iekļautais Saeimas deputāta zvēresta jeb solījuma teksts "Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas".

"Korekti būtu teikt - krievu kā otru valsts valodu, ar nenoteikto galotni, bet noteikti ne "otrā". Pareizākais variants ir "kā vienu no valsts valodām"," teic Valsts valodas centra lingviste Ingrīda Sjomkāne. "Pareizi būtu arī "krievu kā valsts valodu", taču šajā gadījumā vispār pazūd latviešu valoda, tas ir sāpīgi. Taču pareizi. Šādā variantā droši vien būtu trīsreiz lielāka rezonanse," atzīst lingviste. Valsts valoda ir valsts valoda. Ja arī tās ir vairākas, nekādas hierarhijas vai noteiktas secības uzskaitījumā nav, tikpat labi uzskaitījumu var sākt ar jebkuru no valsts valodām. Ja valstī ir divas valsts valodas, tās ir līdzvērtīgas. Latviešu auditorijai šajā gadījumā pat Centrālā vēlēšanu komisija piedāvā maldinošu tekstu, radot ilūziju, ka latviešu valodai likumprojekts paredz pārākumu.

Sociolingviste Gunta Kļava zina teikt, ka monitorings krievu valodas medijos parādījis - viņi lieto juridiski un gramatiski korekto formu, rakstot "krievu kā valsts valodu".

Savukārt likumprojekta piedāvāto Saeimas deputāta svinīgā solījuma papildinājumu lingvistes vērtēja kā absurdu. "Tas ir kropļojums, pilnīgi neloģiski," I. Sjomkāne teic par tekstu "kā latviešu tā krievu valodu kā vienīgās valsts valodas". Viņai piekrīt G. Kļava, norādot, ka neviens ar lingvistiem šādu tekstu nav saskaņojis, lai arī tas attiecas uz Satversmi. "Vienīgais" apzīmē kaut kas unikālu, vienu, nevar divas valodas būt vienīgās - tas esot absurds ne tikai no valodas, bet arī loģikas viedokļa.

"Paldies par norādi, atzīstu, ka tekstu ir nepieciešams koriģēt. Informēšu darbiniekus. Pieļauju, ka vienkārši tāda nianse nebija ienākusi prātā," komentē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Savukārt par likumprojekta tekstu atbildīgs ir tā sagatavotājs.

Kategorijas

Kategorijas