Laiku Liepājā aptur vairāk nekā 50 mākslinieki
Liepājas laikmetīgās mākslas izstādē "Apturi laiku Liepājā" jeb ALL, ko 3. novembrī plkst.17 atklās viesnīcas "Promenade Hotel" Hikes zālē, ar saviem darbiem piedalās vairāk nekā 50 Liepājas un tās apkārtnes mākslinieki.
Izstādi iekārto māksliniece Zigrīda Atāle. Darbus vērtēs un veicināšanas balvas sadalīs žūrija, kuras sastāvā būs mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmija profesors Pēteris Postažs, izstāžu kuratore un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciāliste Diāna Barčevska, izstāžu kuratore un Talsu novada muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Guna Millersone un Liepājas muzeja direktores vietniece krājuma darbā Ilze Dobele. Kopējais balvu fonds Ls 500. Liepājas muzejs iegādāsies darbu muzeja mākslas krājuma kolekcijas papildināšanai.
Liepājas laikmetīgās mākslas izstādes "Apturi laiku Liepājā" jeb ALL ir vairāku desmitu gadu ilgas tradīcijas turpinājums, kas līdz šim pozicionējās kā Liepājas mākslinieku ikgadējā rudens kopizstāde. Šogad citādi akcentējot izstādes uzstādījumu, izvirzot pretenziju un uztverot to kā Liepājas laikmetīgās mākslas izstādi, vēlējāmies vispārināt pamatideju, skatīties ar plašāku skatu Liepājas mākslas procesos notiekošajā un ieinteresēt jaunos profesionālos māksliniekus piedalīties izstādē un parādīt savu laikmetīgo skatījumu.
Taču tās pamatmērķis paliek nemainīgs - vienkopus parādīt labāko pēdējo gadu veikumu visās mākslas nozarēs, veicināt laikmetīgās mākslas attīstību, kā galvenos atlases kritērijus izvirzot profesionalitāti un laikmetīgumu. Par laikmetīgo saprotot to, kas ir tieši klātesošs, kas ir šeit un tagad, uztverot autentiskumu un tagadnes klātbūtni.
Izstādes uzdevums ir mēģināt uztvert Liepājas laikmetīgās mākslas stīgu, procesus mākslas dzīvē, jaunās mākslinieku paaudzes varēšanu, nevarēšu, vēlēšanos vai nevēlēšanos ienākt un pieteikt sevi kā daļu no Liepājas šodienas mākslas vides, vienkopus pulcinot visus Liepājas māksliniekus, sekmējot sabiedrības ieinteresētību, izpratni un pieejamību mākslas norisēm.
Aplams ir priekšstats, ka laikmetīgā mākslas ir kaut kas elitārs un šauri noslēgts, bieži vien sabiedrībai neizprotamu aktivitāšu loks, kas saistīts ar modernajiem elektroniskajiem medijiem un grūti saprotamām instalācijām. Kā atzīst mākslas zinātniece, "Rīgas mākslas telpas" izstāžu kuratore Inga Šteimane, laikmetīgā māksla ir nevis žanrs, bet stils. Līdzīgi kā baroks, klasicisms, ekspresionisms, kubisms, jūgendstils. Un stilu nenosaka ne tehnika, ne sižets, ne mākslinieka vecums vai tautība.
Arī vecāka gadagājuma mākslinieka glezna vai skulptūra var būt ļoti laikmetīga! Mākslas kritiķis un filozofs Boriss Groiss, kas dzīvo Ķelnē, strādājis daudzos akadēmiskos amatos Vācijā, Krievijā un Amerikā, uzsver, ka laikmetīgā māksla ir kā pašregulējams tīkls, kurā mākslinieks ir viens no mezgla punktiem. Varbūt kādreiz mākslinieka radīto varēja uztvert kā lielas personības uzvaras gājienu, bet šis laikmets paredz personisku atbildību laika kopsakarībās.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldes, Valsts Kultūrkapitāla fonda un viesnīces "Promenade Hotel" atbalstu.
Izstāde skatāma no 3. novembra līdz 30. novembrim. Ieeja ir bezmaksas.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām