Mednieks: Medības vēl nav elitāras un neaizsniedzamas

Bunkas pagastā šogad sevišķi daudz esot briežu, tad jau būs vairāk arī medību atļauju, spriež mednieks un mežzinis Agris Džeriņš. Tomēr medības jau nav tikai šaut.
Jau dažus gadus A. Džeriņš arī filmē zvērus.
Viņš "Kursas Laikam" saka: "Nofilmē un paskaties. Tad redzi, ko īsti esi saticis, un vari arī citiem parādīt. Piemēram, briežu baru mežmalā – reāls materiāls, cik un kādi tie brieži ir." Montēt safilmēto vai rakstīt memuārus gan pagaidām neatliekot ne laika, ne spēka. Buciņu ragiem gan reizēm otrā pusē uzrakstot, kurā gadā un kur trofeja iegūta. It kā jau tie buciņi līdzīgi, bet tomēr par katru ir citādāks stāsts.
Pamatdarbs A. Džeriņam ir Meža dienestā, mežzinis. Mežsargu jau vairs nav, viņš piebilst, bet nosaukumam izšķirošas lomas neesot, būtība saglabājas.
Krotes mednieku kolektīvs ir vecākā nevalstiskā organizācija visā Priekules novadā – darbojas kopš 1922. gada, pēc desmit gadiem būs apaļš simts! A. Džeriņš spriež, ka ar gadiem arī vidējais vecums medniekiem tikai pieaug, jaunie maz nākot klāt. Jaunajiem primārs ir darbs, sadzīves problēmas jāatrisina, dzīve jāiekārto un tad skaties, cik vispār to jauno vairs laukos ir. Kā jebkurš hobijs, arī medības prasa zināmas finanses, taču A. Džeriņš nepiekrīt apgalvojumam, ka medības būtu kļuvušas kas elitārs un neaizsniedzams. Kolektīvā joprojām ir mazliet virs 30 biedru – dzinēju medībām pilnīgi pietiek.
"Katrā vietā situācija savādāka. Ir pilsētas variants – mednieks pilsētā dzīvo, ir savs privātais mežs vai nomā valsts mežs, kur ber barību, brauc un medī. Laukos vairāk tradicionālās dzinēju medības, vasarā – "uz gaidi". Tad arī jaunekļiem ir iespēja skatīties, ņemt dalību procesā. Vasara mums paiet pa labību laukiem, rudens un pavasaris – bebrus medījot."
Ir bijušas situācijas, pēc kurām liekas, ka mežā vairs neies? Atbildi A. Džeriņš domā ilgi. "Ir bijis, bet viss nāk un aiziet. Man vairāk tas bijis saistībā ar medību situācijām – varētu teikt, ka tad, kad saproti, cik nopietni varētu viss izvērsties. Par mazuļiem arī ir sāpīgs moments – tas vairāk vasarā, kad ej labību sargāt. Apzināti jau cūku mammas nešauj, tad tā sajūta nav laba. Ja būs barā divas, trīs, četras, piecas mammas, viņas jau pievāks visus tos sivēnus, bet ja ir viena pati – tad ir tā, kā ir. Saproti, ka viņiem nav lielas izredzes izdzīvot."
Plašāka saruna 8. maija "Kursas Laikā"!
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām