Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gundars Vērpe: “Lielais dzintars” Liepājā ir vēl tizlāks projekts nekā Dienvidu tilts Rīgā

Iluta Dreimane

2011. gada 10. oktobris 09:46

1222
Gundars Vērpe: “Lielais dzintars” Liepājā ir vēl tizlāks projekts nekā Dienvidu tilts Rīgā

Liepājas pašvaldība saņēmusi atkārtotu ekspertīzes atzinumu par daudzfunkcionālā centra “Lielais dzintars” būvprojektu. 25 projekta sadaļās ekspertu atzinumi ir pozitīvi, bet deviņās projekta sadaļās joprojām ir trūkumi, tāpēc tās vēl jāpapildina. Arhitekts Gundars Vērpe, kurš jau šā gada martā nāca klajā ar paziņojumiem, ka “Lielā dzintara” būvprojekts ir nerealizējams, joprojām viedokli nav mainījis.

Latvietis G. Vērpe pieredzējušajam austriešu kolēģim Folkeram Gīnkem, kura komandā arī pats kādu laiku darbojies, pārmeta neprofesionalitāti, uzskatot, ka vairāki miljoni latu iztērēti nelietderīgi. Viņš rosināja pašvaldībai atteikties no ambiciozā projekta un attiesāt nelietderīgi iztērētos līdzekļus, lai realizētu citu projektu, kurš būtu atbilstošāks pašvaldības iespējām to īstenot un vēlāk arī uzturēt. Liepājas domes pārstāvji gan noraidīja jaunā arhitekta pārmetumus, apgalvojot, ka situācija tiek kontrolēta un nekvalitatīva projekta realizācija netiks pieļauta.

Pagājis pusgads, taču abu pušu retorika nav mainījusies. G. Vērpe joprojām uzskata, ka arhitekts darbu nav padarījis kvalitatīvi. To apliecina tas, ka būvprojektam tik būtiskās sadaļās tik daudz inženieru biroji strādājuši nekvalitatīvi. Ja inženieri akceptējuši nederīgu darba uzdevumu no arhitekta puses, tad arī viņi nav strādājuši, kā pienākas, uzskata G. Vērpe.

Turklāt vēl svarīgs jautājums, par kuru latviešu arhitekts nobažījies – kā ēku varēs uzturēt un kā tā funkcionēs, ja arī to uzbūvēs. Viņaprāt, projektā ietvertie risinājumi ir morāli un fiziski novecojuši. “Modernā arhitektūra nav tikai stikla kastītes. Šo ēku var raksturot kā lielisku PSRS arhitektūras šedevru. Kāpēc šeit trīs miljonu projektā nav energotaupīgu risinājumu?” Kā pozitīvo piemēru arhitekts min nesen uzcelto sporta arēnu Šauļos, kuras tēls tehnoloģiski ir ļoti līdzīgs, taču ir atrasti risinājumi, lai būvniecība netiktu mākslīgi sadārdzināta.

Arī Liepājas domes deputāts Ivars Kesenfelds atzīst, ka nobažījies par ēkas siltumefektivitātes un ekspluatācijas izmaksām, kas gultos uz pašvaldības pleciem. “Esmu par koncertzāli, taču gribētu zināt, vai projekts realizējams no siltumefektivitātes viedokļa.”

Gan arhitekts, gan deputāts neslēpj bažas, kāpēc saistībā ar projektu noteikta tāda slepenība. I. Kesenfelds ironizē: “Nezinu, no kā Goldes kundze baidās. Bet vismaz kaut kas šajā pilsētā ir jautrs. Vēl pāris ekspertīžu, un gan jau “viss būs kārtībā”.”

Piektdien G. Vērpe ar kolēģi, kura arī strādājusi austriešu birojā, devās uz Liepājas domi, lai iepazītos ar būvprojektu. Pēc šīs vizītes viņš viedokli nav mainījis – uzcelt daudzfunkcionālo centru pēc F. Gīnkes projekta nevarēs.

Tikšanās sākumā valdījusi diezgan saspringta situācija, tomēr pēc tam abas puses sākušas argumentēt viedokli un viena otrā ieklausīties, stāsta G. Vērpe. Viņš atzīst – “karš” neko neatrisina, pareizais ceļš ir argumentēta diskusija. Uz jautājumu, vai abu sarunas laikā daudzfunkcionālā centra “Lielais dzintars” vadītājs Didzis Jēriņš noticējis, ka koncertzāli pēc šī projekta nevarēs uzcelt, G. Vērpe atbild: “Nē, Jēriņš nenoticēja. Viss šis pasākums turas uz slepenību. Tikko tas ies vaļā, tā labi nebūs.” Arhitekts uzskata, ka pat Rīgā Dienvidu tilta projekts, paša vārdiem runājot, neesot bijis tik tizls kā “Lielā Dzintara” pašreizējais būvprojekts.